Spiegošanas lietā aizturētajam Paleckim apcietinājums pagarināts vēl uz trim mēnešiem

Tiesneša āmurs; ilustratīvs foto.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Lietā par iespējamu spiegošanu Krievijas labā pērn oktobrī aizturētajam bijušajam radikāli kreisās partijas "Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte" līderim, kādreizējam Seima deputātam Aļģirdam Paleckim šomēnes apcietinājums pagarināts vēl uz trim mēnešiem, otrdien informējusi Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

Vienlaikus Ģenerālprokuratūras pārstāve Elena Martinoniene norādījusi, ka, ņemot vērā lietas specifiku, šobrīd nevar sniegt sīkāku informāciju nedz par datumu, kad drošības līdzeklis Paleckim pagarināts, nedz par konkrētu tiesu, kas pieņēmusi šādu lēmumu, lai nekaitētu pirmstiesas izmeklēšanas interesēm.

Kā ziņots, pagājušā gada nogalē Lietuvas tiesībsargājošās iestādes paziņoja, ka veic jaunu izmeklēšanu par iespējamu spiegošanu Krievijas labā un šī izmeklēšana aptver "veselu personu tīklu, kuru darbība apdraud Lietuvas nacionālo drošību". Tika atklāts, ka aizdomās turēto skaitā ir Paleckis, kurš apcietinājumā atrodas jau kopš oktobra, bet konkrēts aizturēto skaits netika izpausts.

Kā tobrīd žurnālistus informēja Lietuvas ģenerālprokurors Ēvalds Pašilis, iespējamā spiegošanas darbība turpinājusies jau "ilgu laiku, bijusi mērķtiecīga un apzināta".

Pēc viņa teiktā, personas, kas tiek turētas aizdomās par darbošanos Krievijas izlūkdienesta uzdevumā, bijušas "tā vai citādi saistītas ar [parlamentā nepārstāvētām] Lietuvas politiskajām partijām un pievērsušas uzmanību "Lietuvas sabiedrībai visjutīgākajām vietām", tai skaitā 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma lietai. Tikmēr Valsts drošības departamenta direktors Darjus Jaunišķis norādīja, ka aizturēto darbība bijusi vērsta uz Lietuvas politisko procesu ietekmēšanu.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja pērn jūlijā paziņoja, ka ierosinājusi krimināllietu pret Lietuvas prokuroriem un tiesnešiem, kas strādā ar 13.janvāra lietu, turot viņus aizdomās "par nevainīgu personu saukšanu pie kriminālatbildības".

Kā ziņots, Viļņas apgabaltiesa 27.martā pasludināja spriedumu 13.janvāra lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, un atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja neilgi pēc tam pavēstīja, ka ierosināta krimināllieta pret četriem konkrētiem Viļņas apgabaltiesas tiesnešiem, apsūdzot viņus "tīšā netaisnīga sprieduma pieņemšanā". Vēl pirms tam, jau marta vidū, šī komiteja neklātienē izvirzīja apsūdzības par "Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanu" bijušajam Lietuvas prokuroram Simonam Slapšinskam.

2008.gadā dibinātā "Lietuvas Sociālistiskā tautas fronte" un tās bijušais līderis Paleckis ne vienreiz vien minēti Lietuvas izlūkdienestu ziņojumos par apdraudējumiem nacionālajai drošībai, norādot, ka šī partija noskaņota promaskaviski un tās pārstāvji piedalījušies pret ASV un NATO vērstās propagandas akcijās.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

Uz augšu