Narkotiku lietošanas dekriminalizācija: kāpēc Latvija nav gatava?

Dekriminalizācija

FOTO: Toms Lūsis/Pixabay kolāža

Tieslietu ministrija (TM) nolēma tomēr nevirzīt izskatīšanai Saeimā likuma grozījumus, lai panāktu narkotiku lietošanas dekriminalizāciju. Par to portālam TVNET paziņoja TM pārstāve Ksenija Vītola. Arī Iekšlietu ministrija (IeM), kas sākotnēji bija paziņojusi par šādas iniciatīvas esamību, tuvākajā laikā neplānojot virzīt priekšlikumu parlamentā. Ekspertu vērtējumi par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju arī nav vienoti.

Jautājums par kriminālās atbildības atcelšanu par narkotiku lietošanu Latvijā pēdējos gados ir bijis aktuāls saistībā ar marihuānas lietošanu. 2015.gadā parlamentā tika iesniegta pilsoņu iniciatīva par marihuānas dekriminalizāciju. Toreiz sabiedrības virzītās likuma izmaiņas likumdevējs noraidīja

Kas šobrīd draud narkotiku lietotājiem Latvijā?

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46. pantu

par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu divsimt astoņdesmit eiro apmērā.

Vienlaikus administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu brīdina: ja gada laikā pēc administratīvā soda tā vēlreiz iegādāsies neatļautās vielas, sekos kriminālatbildība.

Savukārt Latvijas krimināllikums paredz, ka par narkotisko vielu neatļautu lietošanu, ja to izdarījusi persona, kas tika brīdināta par kriminālatbildību,

«soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu».

Kāpēc TM grozījumi tika noraidīti?

Priekšlikumi par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju tika izstrādāti TM Krimināllikuma pastāvīgajā darba grupā, kurā piedalās arī IeM, Valsts policija (VP) un Ģenerālprokuratūra, portālam TVNET pastāstīja TM Krimināltiesību departamenta vadītājas vietniece Inga Godmane.

Kādas konkrēti likuma izmaiņas tika vērtētas, TM ierēdņi neatklāj, atsaucoties uz to, ka priekšlikums beigu beigās ticis noraidīts. Kā noskaidroja TVNET, tas esot bijis politisks lēmums.  

«Tur bija ministru tikšanās, un tas bija politisks lēmums, kāpēc viņi šobrīd nolēma šo jautājumu nevirzīt,» apliecināja Godmane.  

Sākotnēji gan par šāda priekšlikuma virzīšanu 12. aprīlī preses konferencē paziņoja IeM valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis. Viņš norāda, ka jau sākotnēji IeM nebija sajūsmā par šādu iniciatīvu.

«Nē, cik es domāju, Iekšlietu ministrija neturpinās [priekšlikuma virzīšanu], jo mēs narkotiku lietošanas dekriminalizāciju vērtējam ļoti skeptiski, lai neteiktu vairāk,»

sarunā ar TVNET pauda ierēdnis.  

Tāpat Bekmanis uzsvēra, ka pašreiz sabiedrībā valda uzskats, ka narkotiku lietotājus vajagot «ietupināt cietumā un par viņiem aizmirst». IeM ierēdnis šādai pozīcijai nepiekrīt un ir pārliecināts, ka jāveic nopietni ieguldījumi veselības sektorā. Ar narkotiku lietotājiem esot nopietni jāstrādā, lai viņi paši pārstātu lietot un neradinātu citus cilvēkus, pauda Bekmanis.    

Kriminālsodi par narkotiku lietošanu: domas dalās 

Ar piesardzību ideju vērtē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Dekriminalizācijas gadījumā būtu rūpīgi jāizvērtē, kādus jaunus prevencijas pasākumus būtu jāuzņemas pašvaldībām, TVNET pauda centra pārstāve Ilze Arāja.

«Primārais un sekundārais negatīvais iespaids dažādām vielām atšķiras, tādēļ, diskutējot par jebkādu apreibinošu vielu dekriminalizāciju,

vispusīgi ir jāizvērtē valsts un pašvaldību iestāžu gatavība uzņemties jaunus pienākumus apreibinošo vielu lietošanu prevencijā,

kā arī potenciālais kaitējums sabiedrības veselībai un pilsoņu drošībai,» atzīmēja Arāja.

Cits viedoklis ir Latvijas Narkologu asociācijas vadītājai Astrīdai Stirnai. Viņa uzskata, ka kriminālatbildība par narkotisko vielu lietošanu būtu atceļama. Vienlaikus ārste norāda, ka ir jābūt arī mehānismam, lai likuma pārkāpēji būtu motivēti laboties, proti, vairs nelietot narkotiskās vielas.

«Mēs kā speciālisti, protams, tam piekrītam, ka par narkotisko vielu lietošanu nevajadzētu būt kriminālsodam. Cits jautājums ir, ko mēs ar šādiem cilvēkiem, kuri jau ir atkarīgi, darām.

Ja mēs viņus tikai bezgalīgi aizturēsim un policija vedīs viņus uz pārbaudēm, bet viņi paši neko nemainīs un nedarīs, tad es domāju, ka tas nav risinājums,» ir pārliecināta Stirna.

Pēc narkoloģes vārdiem, praksē esot bijuši gadījumi, kad cilvēks tiekot atvests uz ekspertīzi līdz pat 10 reizēm gadā. Ja tiktu atcelti kriminālsodi par narkotiku lietošanu, narkotiku lietotājam, viņasprāt, būtu jāpierāda, ka viņš ārstējas vai saņem cita veida palīdzību, lai no savas atkarības atbrīvotos.

«Ja nebūs izstrādāta kārtība, kas ar šiem lietotājiem notiek, tad tam nav lielas jēgas, protams. Jo viņš tāpat nonāks līdz kādam kriminālnoziegumam. Parasti ir tā, ka lietotājam ir vajadzīga papildu nauda un līdzekļi,» piebilst eksperte.

Veselības ministrija (VM) savukārt uzsver, ka esot nepieciešams turpināt diskusijas. No vienas puses, kā TVNET atklāja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa, ministrija esot ieinteresēta, lai narkotiskās vielas tiktu lietotas droši. Piemēram, lai tiktu mainītas šļirces un tādējādi neizplatītos infekcijas slimības, ieskaitot C hepatītu un HIV.

«No otras puses, noņemot kriminalizāciju, tas nozīmē, ka narkomāni vairs nebaidīsies šīs vielas lietot, jo viņi zinās, ka par to viņus īsti sodīt nevar. Tās mūsu bažas ir, lai narkotiku lietošana neiet plašumā. Jo tomēr kriminālsodi savā ziņā narkotiku lietošanu ierobežo,» zināja stāstīt Līviņa.  

Tajā pašā laikā pazīstamais marihuānas legalizācijas idejas aizstāvis Jurģis Liepnieks norāda: ja Latvijā narkotiku lietošana tiktu dekriminalizēta, cilvēki, kuriem ir atkarība no smagām narkotikām, vairs nebaidītos lūgt palīdzību.  

«Ja cilvēks nonāk smagu narkotiku iespaidā slimnīcā, šobrīd mēs redzam, ka viņi pie pirmās izdevības cenšas bēgt. Līdzko viņi ir spējīgi, tā viņi pamet ārstniecības iestādi. Tas ir dabīgi, jo šobrīd vienīgais, ko viņi no valsts var sagaidīt, ir sods, kamēr tas, ko viņiem no valsts vajadzētu sagaidīt, ir palīdzība,» norāda Liepnieks. 

Nedaudz statistikas

Kā tika atklāts Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījumā «Atkarību izraisošo vielu lietošanas tendenču analīze ieslodzījuma vietās Latvijā 2018. gadā»,

21% ieslodzīto vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem atzīmējuši, ka esot lietojuši narkotikas pēdējo 12 mēnešu laikā ieslodzījumā. 2014. gadā šādu ieslodzīto minētajā vecuma grupā bija 19%.

Savukārt pēc Eiropas narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra ziņojuma par situāciju Latvijā, 2018.gadā 6488 likuma pārkāpumi bijuši saistīti ar narkotikām. 82% no tiem – ar narkotiku lietošanu vai glabāšanu. 

Kopumā, saskaņā ar  SPKC 2015.gada pētījuma rezultātiem, jebkuras nelegālās narkotiskās vielas dzīves laikā pamēģinājuši 11,3%  Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem.

Uz augšu