Skride: Atbildība par slimnīcā "aizmirstā" bērna ciešanām jāuzņemas visiem iesaistītajiem
Papildināts

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Atbildība par notikušo bērnam, kurš gadiem ilgi tika atstāts psihoneiroloģiskajā slimnīcā, jāuzņemas visiem iesaistītajiem, šodien pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes par šo gadījumu sacīja tās priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Politiķis sēdē guva pārliecību, ka bērns psihoneiroloģiskajā slimnīcā tika ievietots nepamatoti - par to liecinot gan nesakārtota medicīniskā dokumentācija, gan reālas diagnozes trūkums. "Atklāti sakot tas atgādināja tādu Stīga Larsona mums labi zināmu romānu, kuru lasot mēs droši vien nevarētu iedomāties, ka tas var notikt arī dzīvē. Bet tas ir noticis tepat pie mums Latvijā," pauda Skride.

Viņš uzsvēra, ka notikušajā atbildīgs ir katrs iesaistītais cilvēks, un būtu jābeidz vainas novelšana no vienas puses uz citu.

Skride sacīja, ka šodien sēdē nekādi lēmumi netika pieņemti, tomēr deputāti sekos līdzi notikumu attīstībai. Politiķis norādīja - ja būs nepieciešamas kādas izmaiņas likumos, komisija noteikti tās iniciēs.

Tomēr tagad, kā norādīja Skride, galvenais uzdevums - valstī nepieļaut šādu situāciju atkārtošanos. Skride norādīja, ka ir nepieļaujama situācija, kurā bērnu ar uzvedības traucējumiem ievieto psihoneiroloģiskā slimnīca tikai tāpēc, lai "kāds no viņiem tiktu vaļā vai viņus nomierinātu, bet neārstētu".

Uz jautājumu, vai Skride sēdē guvis pārliecību, ka šādi gadījumu vairs neatkārtosies, viņš sacīja, ka patlaban tiek darīts viss, lai šādi gadījumi neatkārtotos, tomēr atzina, ka neizslēdz šādu gadījumu atkārtošanos. Tomēr patlaban maksimāli tiekot iesaistītas visas institūcijas, lai šādi gadījumi netiktu pieļauti, piebilda Skride.

Jaunietis, atrodoties psihoneiroloģiskajā slimnīcā vairākus gadus pēc tēva nāves nebija saņēmis apgādnieka zaudējuma pensiju. Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks aģentūrai LETA norādīja, ka viņam šī pensija pienācās no 2004. līdz 2009.gadam. Pēc Allika teiktā, pensiju par sešiem mēnešiem apdrošināšanas aģentūra šī gada laikā jau izmaksājusi, tomēr patlaban parādījušies jaunatklāti apstākļi, par kuriem informējis personas advokāts. Iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā tiks izskatīts un tad attiecīgi tiks pieņemts lēmums par pensijas kompensāciju, piebilda LM valsts sekretārs.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) šodien aktualizēja nepieciešamību skatīt šo jautājumu arī Cilvēktiesību komisijā, jo "ir graujoši kaut ko tādu valstī piedzīvot". Arī komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) norādīja, ka medijos izskanējusī informācija ir šausmīga.

Kaimiņš gan skaidroja, ka šajā situācijā jau ir iesaistījies arī tiesībsargs un ka Cilvēktiesību komisijai nevajadzētu dublēt darbu šajā jautājumā ar Sociālo lietu komisiju. Reizē ar Sociālo lietu komisiju varētu apmainīties ar iegūto informāciju un nepieciešamības gadījumā arī sarīkot sēdi plašākā kontekstā, pauda politiķis. Arī deputāts Andrejs Judins (JV) norādīja, ka Cilvēktiesību komisija varētu runāt plašāk par situāciju psihoneiroloģiskajā jomā.

Kā iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto", valsts un pašvaldības amatpersonas pieļāvušas, ka mazs zēns uz gandrīz deviņiem gadiem tiek "aizmirsts" psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Zēnu agrīnā vecumā atņēma mātei, kuras vienīgais ienākumu avots bija ubagošana.

Bērns ar laiku nonācis adopcijā pie vientuļa vīrieša, pie kura nodzīvojis pusotru gadu. Par šo periodu vairākas iestādes savstarpēji nesaistīti Valsts policijai ziņojušas par aizdomām, ka adoptētājs bērnu seksuāli izmantojis un bijis pret viņu vardarbīgs. Taču Valsts policijā seksuālā vardarbība neesot izmeklēta, bet visi ap gadsimtu miju iesniegtie iesniegumi esot pazuduši.

Zēns 2000.gada vidū nokļuva bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži", kur viņš pavadīja gandrīz deviņus gadus. Uzreiz pēc "Ainažiem" viņš tika ievietots bāreņu rehabilitācijas centrā "Marsa gatve". Tur viņam pēc konsultācijām ar ārstu atcēla spēcīgu medikamentu lietošanu agresivitātes mazināšanai, kā arī atklājās, ka gandrīz pilngadīgais jaunietis nepazina ne gadalaikus, ne burtus, ne ciparus.

Pārdzīvotā dēļ gandrīz 20 gadus vēlāk vīrietis vērsās Tiesībsarga birojā, kurš secinājis - palīdzības vietā bērna ciešanas tika vairotas.

Tiesībsarga birojā norāda - bāriņtiesai būtu bijis jāieceļ likumiskais pārstāvis jeb aizbildnis. Bērnam tobrīd bija dzīvi vecāki un dzīvas arī abas vecmāmiņas, taču Rīgas bāriņtiesa viņus neinformēja. Visus šos aptuveni deviņus gadus neviens viņu neapciemoja, un juridiski bērns nevienam nebija piederīgs.

Valsts policijā apstiprina, ka patlaban vīrietis atzīts par vienu no cietušajiem kriminālprocesā par piedzīvoto slimnīcā "Ainaži". Arī par piedzīvoto adoptētāja ģimenē nesen sākts kriminālprocess.

Uz augšu