KNAB pārbauda Latvijas dzelzceļa "nanosienas" būvniecību

Lokomatīves VAS "Latvijas dzelzceļš" SIA "LDz ritošā sastāva serviss" teritorijā.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā šogad sākta resoriskā pārbaude saistībā ar aizsargsienas būvniecības projektu pie Šķirotavas stacijas Rīgā, kas tā arī nav īstenojies. Dzelzceļš par projektu samaksājis, bet nauda tālāk pārskaitīta it kā nanotehnoloģiju uzņēmumiem Honkongā, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pirms sešiem gadiem Latvijas dzelzceļš vienojās ar privātu firmu "Composite Constructions" par pirmās prettrokšņu aizsargsienas būvniecību Latvijā, Šķirotavas stacijā. Dzelzceļš pārskaitīja pusmiljona eiro avansu, bet sienas aizvien vēl nav, un firmas īpašnieks pazudis.

Šķirotavas stacija atrodas blīvi apdzīvotā Rīgas daļā, un trokšņu līmenis te ir viens no augstākajiem visā dzelzceļa tīklā.

Projekts sākts "Latvijas dzelzceļa" prezidenta Uģa Magoņa laikā. Tolaik Edvīns Bērziņš bija valdes loceklis uzņēmumā. Projekta partneris tika izraudzīts bez konkursa.

Bija plānots, ka siena izmaksās pusotru miljonu eiro. Pusi no summas segtu Eiropas Savienība. Divus gadus "Latvijas dzelzceļš" uzņēmumam skaitīja naudu, līdz auditā secināja, ka būvniecība plānotajā laikā nav sākusies. Dzelzceļš pagaidīja vēl pusotru gadu. Sienas aizvien nebija un "Composit Constructions" nesniedza nekādas ziņas, kur tērējuši 540 tūkstošus eiro. Dzelzceļš vērsās Valsts policijā, bet policija noziegumu nesaskatīja.

Lielākā daļa naudas no "Composit Constructions" tālāk tika pārskaitīta divām Honkongā reģistrētām firmām ar nosaukumiem, kas liecina par to profilu nanotehnoloģijās un tirdzniecībā. Viena no tām - "Nanotech Industrial Engineering" šī gada martā likvidēta.

328 825,68 eiro "Nanotech Industrial Engineering Co. Limited"

198 100 eiro "Inco Trading International Limited"

"Latvijas dzelzceļam" pagājušajā gadā nācās atmaksāt Eiropas Savienības fonda trokšņu sienai piešķirtos līdzekļus. Rudenī tas prasīja sākt "Composit Constructions" maksātnespējas procesu. Kopš dzelzceļš auditā bija secinājis, ka projektā ir problēmas, bija pagājuši gandrīz četri gadi. Kad uzņēmumu pārņēma maksātnespējas administrators, kontos jau sen vairs naudas nebija.

Izejvielas, kas atrastas noliktavā, izrādījušās iepirktas desmitreiz dārgāk par to reālo vērtību.

Administratoram šķita aizdomīgi, ka firma vispār bez konkursa un nodrošinājuma varēja saņemt naudu no "Latvijas dzelzceļa", tādēļ viņš vērsās KNAB.

"Composite Constructions" vienīgais īpašnieks bija Andrejs Žagars. Viņš 90. gados bija iesaistīts fiktīvu bankas garantiju pārdošanā. Viņa biznesa partneri Voldemāru Selgu nošāva. Administrators uzskatīja, ka dzelzceļš nav jāatzīst par “Composite Constructions” kreditoru. Dzelzceļš tam nepiekrita un vērsās tiesā. Tiesnese Doloresa Bambere lēma par labu dzelzceļam. Administrators par nolēmumu noprotestējis Ģenerālprokuratūrā.

Viņš atzīst, ka "Latvijas dzelzceļš" pašreiz cīnās par kreditora statusu  tikai tāpēc, lai neiestātos attiecīgo amatpersonu atbildība.

Šonedēļ satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka "Latvijas dzelzceļa" valde zaudējusi viņa uzticību. "Nekā personīga" jau vēstīja, ka "Latvijas dzelzceļa" koncerna uzņēmumi reklāmām un sponsorēšanas līgumos pagājušajā gadā iztērēja 2,5 miljonus eiro. Liela daļa šīs naudas tika Ventspils sporta klubiem un motoklubam Dobelē, kur savulaik trenējās bijušā ministra Ulda Auguļa dēls.

Par aizdomīgi lieliem "Latvijas dzelzceļa" mediju līgumiem Satiksmes ministrijai ir bijis zināms arī iepriekš, jo par to jau ziņoja Dzelzceļa administrācija.

"Latvijas dzelzceļa" koncerns vienlaikus ir valsts infrastruktūras uzturētājs un spēlētājs komerciālo pārvadājumu tirgū. Par infrastruktūras uzturēšanu tas saņem dotācijas no valsts, bet gūto peļņu patur sev. 2016. gadā infrastruktūras uzturēšanas izmaksas sāka uzraudzīt Dzelzceļa administrācija. Starp dzelzceļu un Dzelzceļa administrāciju izveidojās smags konflikts. Galu galā dzelzceļš administrācijai prasīto informāciju tomēr iesniedza. Atklājās nelietderīgi izdevumi - ekskluzīvi auto, nesamērīgi dārgi komandējumi, konsultantu algošana jautājumos, kuros pašam dzelzceļam štatā ir savi speciālisti.

Dzelzceļa administrācijas direktors Juris iesalnieks atzīst: ""Latvijas dzelzceļš" visam ir uzlicis komercnoslēpuma statusu. Mēs nevaram publiski tos ciparus minēt. Bet saraksts vien ar tiem segmentiem, kuros mēs redzam, kur notiek šī nelietderīgā līdzekļu tērēšana, bija uz divām lappusēm. Segmentu saraksts vien, kur tas notiek. Katrā ziņā tas ir mērāms miljonos, tie nav pārsimt tūkstoši."

Kravas pa dzelzceļu Latvijā ved tikai daži uzņēmumi - "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums "LDz Cargo" un divas privātas firmas. "Baltijas ekspreša" padomi vada Aivara Lemberga sūrākais pretinieks Rūdolfs Meroni. Šis uzņēmums ved lielāko daļu kravu, kas tiek sūtītas uz Ventspils ostu.

Lietu par iespējamiem "Latvijas dzelzceļa" pārkāpumiem sākusi gan Konkurences padome, gan Eiropas komisija.

Ja apstiprināsies, ka "Latvijas dzelzceļš" savu dominējošo stāvokli izmantojis ļaunprātīgi, tad valsts uzņēmumam draud līdz pat 10 miljonu eiro sods.

"LDz Cargo" ir vienīgais, kurš drīkst pārvadāt kravas nelielā posmā no Krievijas un Baltkrievijas robežas līdz Dzelzceļa mezgliem Daugavpilī un Rēzeknē. Nešķērsojot šos posmus, kravas Latvijā nevar pārvadāt. Tāpēc “LDz Cargo” spēj ietekmēt visu pārvadātāju biznesu.

Līdz pat šīs nedēļas piektdienai darbojās Šķirotavas stacijas trokšņu sienas projektam veltīta interneta mājaslapa. Iespējams, sakritība, bet tā tika slēgta uzreiz pēc tam, kad “Nekā personīga” par šo projektu uzdeva jautājumu “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam.

Uz augšu