Lietuvas prezidenta vēlēšanās piedalījušies 56,45% balsstiesīgo pilsoņu
Papildināts

Lietuvas karogs. Ilustratīvs foto

FOTO: SCANPIX

Lietuvā notikušajās prezidenta vēlēšanās nobalsojuši 56,45% balsstiesīgo pilsoņu, svētdienas vakarā pēc iecirkņu slēgšanas paziņoja centrālā vēlēšanu komisija.

45,7% vēlētāju nobalsojuši svētdien vēlēšanu iecirkņos, bet 10,75% vēlētāju - no pirmdienas līdz sestdienai notikušajā iepriekšējā balsošanā.

Pavisam vēlētāju sarakstos ir 2 472 405 cilvēki.

Iepriekšējā balsošana iecirkņos notika no pirmdienas līdz piektdienai. Trešdien, ceturtdien un piektdien norisinājās arī balsošana pa pastu, bet piektdien un sestdien tiem vēlētājiem, kuri vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nevarēja ierasties balsošanas iecirkņos, bija iespēja balsot mājās.

Pirms pieciem gadiem prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā aktivitāte bija 52,2%.

Notiek balsu skaitīšana.

Jau ziņots, ka Lietuvā svētdien notika valsts prezidenta vēlēšanas un divi saistoši referendumi, kuros tika lemts par konstitūcijas grozījumiem attiecībā uz dubultpilsonību un Seima deputātu skaita samazināšanu.

Prezidenta vēlēšanās bija deviņi kandidāti. Lielākais atbalsts tiek prognozēts ekonomistam, ilggadējam Lietuvas "SEB bankas" prezidenta padomniekam Gitanam Nausēdam, Seima deputātei, bijušajai finanšu ministrei Ingrīdai Šimonītei, kas ir lielākās opozīcijas partijas  "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" kandidāte, un premjerministram Sauļum Skvernelim, ko par savu kandidātu izvirzījušas abas valdošās koalīcijas partijas Zemnieku un zaļo savienība un Sociāldemokrātu darba partija.

Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, katrs no viņiem var cerēt uz aptuveni piektdaļu vēlētāju balsu.

Pārējie kandidāti, kas būtiski atpaliek no pirmā trijnieka, ir Eiropas Savienības veselības un pārtikas drošības komisārs, bijušais veselības ministrs Vītenis Andrjukaitis no Sociāldemokrātu partijas, neatkarīgais kandidāts, filozofs un viens no Lietuvas tautas atmodas kustības "Sajūdis" dibinātājiem Arvīds Juozaitis, "Lietuvas poļu  vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības" vadītājs Valdemārs Tomaševskis, Seima deputāts, Centra partijas līderis Naglis Puteiķis,  Eiropas Parlamenta deputāts Valentīns Mazuronis no Darba partijas  un neatkarīgais kandidāts, Seima zaļzemnieku frakcijas deputāts Mindaugs Puidoks.

Viens no viņiem - Puteiķis - divas dienas pirms vēlēšanām no cīņas izstājās, savus atbalstītājus aicinot balsot vai nu par Skverneli vai  Juozaiti, lai nepieļautu "banku sektora pārstāvja [Nausēdas] iekļūšanu vēlēšanu otrajā kārtā". Vēl pāris dienas pirms tam zaļzemnieku līderis  Ramūns Karbauskis paziņoja, ka lūdzis vienu kandidātu izstāties no vēlēšanu cīņas par labu savas partijas atbalstītajam Skvernelim, taču  neatklāja, par kuru kandidātu runā. Puteiķa vārds bija vēlēšanu biļetenos un par viņu bija iespējams nobalsot.

Paredzams, ka prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā nevienam kandidātam neizdosies iegūt vairāk par pusi balsu, un tas nozīmē, ka 26.maijā reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām notiks otrā kārta, kurā spēkiem mērosies divi pirmajā vēlēšanu kārtā vislielāko atbalstu ieguvušie kandidāti.

Vienā no referendumiem vēlētājiem bija jādod atbilde uz jautājumu, vai viņi piekrīt, ka  dubultpilsoņi var būt personas, kurām ir tādu valstu pilsonība, kas  atbilst eiroatlantiskās integrācijas kritērijiem. Šie kritēriji, kā arī  konkrēts tādu valstu saraksts tiks noteikti ar likumu. Konstitūcijas 12.pantam, kas reglamentē pilsonības iegūšanas kārtību,  noteikta stingra aizsardzība un to var mainīt vienīgi tad, ja par to  referendumā nobalso vairāk nekā puse balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu.

Otrā saistošajā referendumā vēlētājiem bija jāizsaka sava attieksme pret  valdošās Zemnieku un zaļo savienības ierosinātajiem konstitūcijas 55.panta grozījumiem, kas paredz samazināt Seima deputātu skaitu no 141  līdz 121. Šā panta grozīšanai noteikta zemāka latiņa - nepieciešams, priekšlikumu  atbalsta vairāk nekā puse referendumā piedalījušos pilsoņu, bet ne mazāk  kā trešdaļa balsstiesīgo pilsoņu.

Uz augšu