Ja vien alga netiek maksāta aploksnē, ierasta prakse ir algas izmaksa bezskaidrā naudā, proti, algas dienā ciparu virkne uzrodas mūsu bankas kontā. Tāpēc šķiet, ka laiki, kad darbaļaudis stāvēja rindā pie kases lodziņa, parakstījās algu sarakstā un naudas žūksni stūķēja maciņos, ir aizgājuši uz neatgriešanos. Nekā! Precīzs cilvēku skaits, kas naudu saņem “uz rokas”, nav zināms, tomēr tiek lēsts, ka bankas kontu apiet vairāki tūkstoši. Interesanti, kāpēc?

Iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas algu saņemt uz rokas, metot līkumu bankām, ir dažādi – un, nē, vairums no viņiem nebūt nav dīvaiņi, kuri tic baņķieru sazvērestībai; pensionāri, kuriem patīk banknošu čaukstoņa; vai nīgri tipi, kurus nervozus padara fakts, ka bankas visu redzošajai acij viņu dzīve atklājas kā uz delnas – gan specifisku pornogrāfisku materiālu regulārie pirkumi, gan kazino apmeklējumi, gan restorānu rēķini.

Starp papīra naudas saņēmējiem ir arī tādi, kuriem ir nopietnāki iemesli gribēt, lai informācija par viņu darījuma norisi netiek atspoguļota kontu pārskatos.

Ir tādi, kuri ir ieinteresēti, lai nodokļu administrācija viņu līdzekļiem nevarētu izsekot un tos kontrolēt. Piemēram, ja personas alga ir pietiekami liela, bet pirkumi vēl krietni lielāki, un piedevām šis cilvēks ir iesaistīts tiesu procesos.

Valsts ieņēmumu dienestā skaidro, ka skaidras naudas norēķini ir grūti izsekojami, tāpēc ir labvēlīgs nosacījums dažādām ēnu ekonomikas izpausmēm. Un ne tikai. Mūsdienās skaidra nauda iezīmē arī terorisma finansēšanas riskus.

TVNET zināms, ka algu skaidrā naudā pirms gada regulāri saņēma arī kādas turīgas Pierīgas pašvaldības vadītājs.

Darba likuma 70. pants to pieļauj, nosakot, ka darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Par naudas saņemšanu bezskaidrā ar pārskaitījumu darbinieks vienojas ar darba devēju. Tātad algas izmaksa skaidrā naudā ir likumīga, tomēr met aizdomu ēnu uz saņēmēju, kurš sabiedrībā ieņem augstu stāvokli.

Kā izsekot skaidras naudas plūsmai?

FOTO: Pixabay

"Aploksni! Vai arī iešu pie konkurenta!"

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš atzīst, ka Darba likuma 70.pants ir novecojis un būtu “jāapgriež otrādi”, nosakot, ka alga izmaksājama ar pārskaitījumu bezskaidrā, bet par algas izmaksu skaidrā naudā jāvienojas atsevišķi.

Tomēr spert šādu soli liedz “caurumi” banku infrastruktūrā reģionos.

LDDK apkopotā informācija liecina, ka visbiežāk algu skaidrā naudā saņem reģionu iedzīvotāji, kuri dzīvo un strādā vietā, no kuras līdz pilsētai, kurā ir bankomāts, jāmēro, piemēram, 50 kilometru. “Potenciāli problemātiskais segments ir privātā sektora darba vietas, kuras nav izvietotas Rīgā, un kuru kopējais skaits ir lielāks nekā 281 tūkstoši,” saka Pumpiņš, norādot, ka būtu jāveic uzlabojumi finanšu pakalpojumu pieejamībai attālākās vietās.

Bankomātu, nemaz nerunājot par banku filiālēm, nav ne vien, kā varētu šķist, no Rīgas tālos pierobežas reģionos, bet, arī, piemēram Līgatnē.

Lai gan reģionālajos autobusos pamazām tiek ieviesti norēķini ar maksājumu kartēm, pāreja uz elektroniskiem maksājumiem notiek lēnām, atzīst Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks. Lielākie spēlētāji - AS “Cata” un AS “Nordeka” savus autobusus aprīko ar termināliem, kuros iespējams norēķināties ar bezkontakta norēķinu kartēm. Tomēr autobusos, kas kursē pa lauku miestiem, joprojām jāgrabina sīknauda.

Lai gan komercbankas visur skandina par bezskaidru darījumu attīstību, ātriem un ērtiem norēķiniem, progresa stāsts attiecas tikai uz lielākajām pilsētām. Daļai Latvijas iedzīvotāju banku pakalpojumi nav pieejami.

“Viennozīmīgi! Jebkura skaidras naudas izmaksa rada ēnu ekonomikas risku,” turpina LDDK jurists Jānis Pumpiņš. Viņš norāda, ka pēdējā laikā novērota satraucoša tendence.

Darba devēji sūdzas, ka darbinieki nevis lūdz, bet gan uzstāj, lai alga tiktu samaksāta aploksnē un ienākumi oficiāli nekur neparādītos.

Darba devējs, protams, var atteikties no maksāšanas aploksnē, bet tādējādi riskē zaudēt darbinieku, kurš skaidri pasaka:

Ja gribi, nemaksā, iešu strādāt pie konkurenta, ar kuru var “normāli sarunāt”.

 Šāda tendence vērojama viesmīlības un būvniecības nozarē, arī citās, saka Pumpiņš, uzsverot, ka tas rada negodīgu konkurenci. Ja aplokšņu algu pieprasa labs, pieredzējis darbinieks, darba devējs ir situācijas ķīlnieks – viņam jāpiekāpjas vai jāzaudē darbinieks.

Iemesls: tiesu izpildītāju ieturējumi no personas darba algas saistībā ar parādu piedziņu.

“Šī tendence palielina ēnu ekonomikas apmērus,” norāda LDDK.

Ja visu paņem parādu piedzinējs, vai vērts strādāt?

FOTO: Pixabay

Latvijas kredītņēmēju asociācija daļas darbaspējīgo cilvēku vēlmi pārcelties uz “pelēko zonu” skaidro ar finansiālās situācijas dramatismu: ja 2007. gadā zvērinātu tiesu izpildītāju ziņā bija 81 843 piedziņas lietas par 205,5 miljoniem eiro, tad 2018. gada sešos mēnešos izpildlietu skaits sasniedza 431 502 par summu 5 miljardi 579 miljoni 800 000 eiro.

Pērk mājiņu ar naudu portfelī

Skaidras naudas norēķini ir grūti izsekojami, tādējādi ir labvēlīgs nosacījums gan aplokšņu algu pastāvēšanai, gan uzņēmumu ienākumu (peļņas) neuzrādīšanai, gan citām ēnu ekonomikas izpausmēm saistībā ar naudas līdzekļu apriti, norāda Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un starptautiskās administratīvās sadarbības politikas nodaļas vadītāja Ingūna Runča.

Skaidras naudas lietošana darījumos nodokļu administrācijai apgrūtina iespēju kontrolēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, jo nav efektīvu instrumentu skaidras naudas darījuma pierādīšanai, tai skaitā, vai skaidras naudas saņemšana un nodošana faktiski ir notikusi.

Skaidra nauda sekmē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

FOTO: Pixabay

Eiropas Padomes uzraudzības organizācija “MoneyVal”, veicot Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas novērtējumu, secinājusi, ka skaidras naudas aprite valstij rada paaugstinātus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus.

Bezskaidras naudas apritē ir iesaistītas kredītiestādes un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem ir attiecināmas Noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības, tajā skaitā, veikt klienta darbību un darījumu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem un aizdomīgiem, norāda Finanšu ministrijā.

Līdz ar to tiesiskais regulējums, kas ierobežo skaidras naudas lietošanu darījumos, papildus stiprina arī spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Lai gan bija izstrādāti vairāki normatīvu grozījumi, kas ierobežotu skaidras naudas lietošanu darījumos, tomēr Saeima ar 2019.gada 3.aprīļa likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīja skaidras naudas lietošanas aizliegumu nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumos.

Līdz šim ar naudu koferī par nekustamo īpašumu varēja norēķināties līdz 7200 eiro. Ņemot vērā, ka minētais aizliegums stāsies spēkā ar 2019.gada 1.maiju, likumā ir ietverts pārejas periods – noteiktos gadījumos līdz 2020.gada 1.janvārim.

Iespēja veikt darījumus skaidrā naudā līdz šim bijusi “zelta ādere” tiem, kas meklēja veidu, kā legalizēt noziedzīgā veidā iegūtus naudas līdzekļus vai realizēt palielā aploksnē saņemtu naudu.

Piemēram, nekustamā īpašuma pārdevējs varēja norādīt, ka darījums 7200 eiro apmērā veikts skaidrā naudā, kaut gan patiesībā šāda naudas plūsma nav notikusi, kā arī tādā veidā varēja legalizēt nelikumīgi iegūtos naudas līdzekļus, norādot, ka summa 7200 eiro apmērā gūta nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā.

Tāpat iespēja veikt skaidras naudas norēķinus līdz 7200 eiro varēja radīt iespēju darījuma pusēm vienoties par minētās summas neietveršanu nekustamā īpašuma darījuma apmērā, kas savukārt ietekmē maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmēru, kā arī rada risku labticīgo personu tiesību aizskārumam.