Kas visiem kultu līderiem ir kopīgs?

Čārlzs Mensons. 25.augusts, 1989

FOTO: STRINGER / REUTERS

Par spīti kultu līderu dažādajiem mērķiem, ideoloģijām un dzīvesstiliem, viņiem visiem ir kaut kas kopīgs. Izpētot dažādus rakstus, biogrāfijas un liecības, kas saistīti ar kultu līderiem, zinātnieki ir izšķīruši noteiktas raksturiezīmes, kas vieno šo īpašo cilvēku grupu.

“Vispirms es teiktu, ka, iespējams, visi kultu līderi ir narcistiski, turklāt šis narcisms ir ļoti izteikts un traumatisks. Šī īpašība ļoti spēcīgi ietekmē to, kāda izveidojas kultā iesaistīto sekotāju grupa,” skaidroja Kalifornijas universitātes profesors un kultu pētnieks Janja Laličs.

Traumatiskais narcisisms nav tāds, kā narcisisms, piemēram, filmu zvaigznei, kura dievina sevi un “barojas” no apkārtējo uzmanības un apbrīnas. Traumatiskajam narcisismam ir ļoti kaitīga ietekme uz citiem.

Labs traumatiskā narcisisma piemērs praksē ir vērojams seksa kultā “NXIVM”, kas pievilināja un paverdzināja sievietes, uzdodoties kā pašpalīdzības grupa. Kulta līderis un dibinātājs Kīts Raniērs (Keith Raniere) šomēnes stāsies tiesas priekšā Ņujorkā par sekstirdzniecību un citiem noziegumiem.

2017. gadā izdevumā “The New York Times” tika detalizēti parādīts, kā “NXIVM” locekles tika apzīmogotas ar Raniēra simbolu, kas ietvēra viņa iniciāļus, un spiestas ievērot necilvēciskas diētas, lai viņas fiziski nespētu viņam pretoties. Kulta bijušās dalībnieces arī stāstīja, ka viņas bija spiestas stāties seksuālos sakaros ar Raniēru.

Kā kultu līderi spēj pārliecināt savus sekotājus, iesaistīties tāda veida situācijās un darbībās? Lielākā daļa līderu ir ārkārtīgi harizmātiski. Tomēr, kā skaidroja Laličs, harisma eksistē vērotāja acīs. Ne visi to uztver vienādi. Tieši tāpēc, redzot, piemēram, Čārlza Mensona fotogrāfijas, lielākā daļa no mums samulst, jo nespēj ieraudzīt to valdzinošo harismu, kam pakļāvās dučiem cilvēku.

Kultu līderu harisma arī palīdz viņiem radīt spēku nelīdzsvarotību starp viņiem un saviem sekotājiem.

“Harizmātiskie līderi mēdz būt intuitīvi. Viņi spēj “lasīt” cilvēkus. Haosā viņi jūtas lieliski. Viņi rada krīzes situācijas. Kad viņi ienāk istabā, tu nezini, vai viņi būs labi un vēlīgi vai ļauni,” Laličs stāstīja izdevumam “Live Science”.

Līderu neparedzamā daba un harisma ļauj tiem kontrolēt situāciju, kas ir viens no viņu galvenajiem mērķiem, ņemot vērā, ka visi līderi bieži vien ir varaskāri un autoritatīvi.

“Lielākajā daļā gadījumu kulta sekotāji būs pakļauti kaut kāda veida indoktrinācijai, lai panāktu pilnīgu pakļāvību līderim. Dalībniekiem varētu likt ģērbties un runāt noteiktā veidā; tos varētu izolēt no agrākajiem draugiem un ģimenes, līderim apgalvojot, ka viņi noteikti traucēs sasniegt pestīšanu,” piebilda Laličs.

Ja kulta grupa izveidojas pietiekami liela, līderis parasti izveido tajā hierarhiju, kurā “skolotāji” izglīto jaunpienācējus.

Kultu līderiem parasti ir personīgas tieksmes, kas veido grupas mērķi un raksturu. Piemēram, seksuālas fantāzijas, kas kultā vēlāk pārvēršas par seksuālu vardarbību un izmantošanu. Citi līderi savukārt tiecas pēc bagātības un varas.

Kultu līderi bieži izsaka episkus solījumus; tie sola mainīt pasauli, padarīt savus sekotājus bagātus, laimīgus un skaistus. Tāpēc cilvēkiem būtu jābūt ļoti kritiskiem un katrs cilvēks ļoti rūpīgi jāizvērtē.

Uz augšu