Jābalso EP vēlēšanās, jo "Brexit" referendumā nevarēja
ES pilsoņi pošas balsot Apvienotajā Karalistē

FOTO: AP/Scanpix

Nīderlandiete Hedviga Hegtermana jau 20 gadus dzīvo Apvienotajā Karalistē, taču viņai nebija iespējas paust savu viedokli 2016.gada "Brexit" referendumā. Viņa ir apņēmusies to darīt zināmu šonedēļ gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, vēsta aģentūra AP.

EP vēlēšanas no 23. līdz 26. maijam notiks visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Arī Apvienotajā Karalistē, kas pirms nepilniem trim gadiem nobalsoja par izstāšanos no ES, bet, nespējot panākt visas puses apmierinošus "šķiršanās" noteikumus, joprojām to nav izdarījusi. Tā kā Lielbritānija joprojām ir ES dalībvalsts, tai nekas cits neatliek, kā piedalīties EP vēlēšanās.

Lielbritānijā dzīvojošie citu ES valstu pilsoņi uz vēlēšanām raugās kā uz iespēju paust savu viedokli par valstī notiekošo.

"Tādā veidā cilvēki var paust neapmierinātību," norāda Hegtermana. 

Viņa iestājusies organizācijā "The 3 Million", kas lobē ES pilsoņu intereses Apvienotajā Karalistē. Trīs miljoni - apmēram tik daudz citu ES dalībvalstu pilsoņu sauc Apvienoto Karalisti par savām mājām un bauda tiesības tur brīvi strādāt un dzīvot. Joprojām ir daudz neskaidrību par to, kas viņus sagaida pēc "Brexit".

Britu valdība sola, ka ES pilsoņi varēs palikt Apvienotajā Karalistē, taču viņiem būs jāpiesakās "pastāvīgā iedzīvotāja" statusam. Izskanējušas bažas, ka daudziem cilvēkiem varētu būt grūti pierādīt, ka viņi valstī uzturējušies pietiekami ilgi.

"Mums nebija balss ["Brexit"] referendumā. Mēs neko nevarējām iebilst, kaut gan tieši mūs tas ietekmēs visvairāk," sūdzas Hegtermana.

Ceturtdien, 23.maijā, briti izvēlēsies, kas ieņems 73 valstij atvēlētās vietas Eiropas Parlamentā. Pavisam EP ir vieta 751 deputātam.

Vēlēšanu rezultāts tieša veidā neietekmēs "Brexit" procesu. Taču tas parādīs sabiedrības noskaņojumu, un tas savukārt varētu likt britu politiķiem nosvērties par labu maigākam vai agresīvākam "Brexit".

Britu EP deputātu kandidāti savās kampaņās sola vai nu pasteidzināt "Brexit", vai arī cīnīties par tā atlikšanu. Proeiropeiskās partijas cer uz Apvienotajā Karalistē iebraukušo ES pilsoņu atbalstu - viņi var balsot EP vēlēšanās, bet ne Lielbritānijas nacionālajās vēlēšanās.

Tieši šāda iemesla dēļ nesen bijušo Polijas finanšu ministru varēja vērot dalām pret "Brexit" vērstas skrejlapas pie kādas Londonas metro ieejas. 

Londonā dzimušais ekonomists Jaceks Rostovskis, kurš no 2007. līdz 2013.gadam bija Polijas finanšu ministrs, EP vēlēšanās kandidē no proeiropeiskās partijas "Change UK". 

""Brexit" brūk, nespējot panest tā iekšējo pretrunu svaru. Ja grūst kaut kas slikts, tad vajadzētu tam nedaudz piepalīdzēt. Es cenšos to izdarīt," saka Rostovskis, kuram ir gan Lielbritānijas, gan Polijas pilsonība.

Kā novēroja AP žurnālisti, Rostovski Londonas rajonā Īlingā atpazina vairāki poļi, kuri apstājās ar viņu parunāt vai arī filmēja bijušo Polijas ministru.

Taču kopumā EP vēlēšanu aģitācija Apvienotajā Karalistē notiek augstos toņos. Lielākās britu partijas - konservatīvie un leiboristi - kaismīgi sola vai nu vienreiz par visām reizēm patiešām aiziet no ES, vai arī cīnīties par palikšanu tajā.

Tūkstošiem "Brexit" atbalstītāju ierodas uz Naidžela Farāža jaunās ""Brexit" partijas" mītiņiem.

Otrā ierakumu pusē "Change UK" par vēlētāju balsīm sacenšas ar liberāldemokrātiem un zaļajiem. Visi trīs politiskie spēki atbalsta jauna referenduma rīkošanu par palikšanu vai izstāšanos no ES.

Apvienotās Karalistes iedzīvotāji uz EP vēlēšanām dodas kūtri. Iepriekšējās vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija vien 35% (kas, starp citu, ir labāks rādītājs par Latvijas 30%). Citu ES dalībvalstu pilsoņiem papildu apgrūtinājums ir tas, ka jāaizpilda veidlapa ar solījumu nebalsot EP vēlēšanās savā dzimtenē.

Hegtermana norāda, ka daudziem bijušas "zināmas neskaidrības" par veidlapām, kuras bija jāreģistrē līdz 7.maijam. Iespējams, ka daļu eiropiešu vēlēšanu iecirknī gaidīs nepatīkams pārsteigums.

Savukārt "Brexit" nogurdinātie varētu palikt mājās tāpēc, ka neuzskata savu balsi par nozīmīgu.

"Es kā Polijas pilsone gribētu, lai Apvienotā Karaliste paliek Eiropas Savienībā," norāda 32 gadus vecā Kate Starona. "Tāpēc es noteikti balsošu. Aicinu arī visus pārējos iet balsot, jo katra balss ir no svara."

Turpretī 25 gadus vecais poļu datu analītiķis Marcels Vojtiņaks nav tik pārliecināts.

"Es domāju, ka šis temats jau ir pārāk apzelēts," viņš saka. "Es laikam vienkārši dzīvoju tālāk. Esmu pieņēmis šo faktu. Es nedomāju, ka Eiropas vēlēšanas kaut ko sevišķi mainīs."

Atgādinām, ka Latvijā EP vēlēšanas notiks sestdien, 25.maijā.

Uz augšu