Rasisms, seksisms, nacistu ekonomika: "The Guardian" kritiskais komentārs par Igaunijas jaunajiem politiķiem

FOTO: AP/Scanpix

"Vēl nesen uz Igauniju varēja raudzīties kā uz paraugu, bet tagad tās politika kļuvusi drūmāka," laikraksta "The Guardian" Austrumeiropas korespondents Šons Vokers iesāk ārkārtīgi kritisku rakstu par Igaunijas galēji labējiem politiķiem, kuri pēc nesenajām vēlēšanām iekļuva parlamenta deputātu un ministru rindās.

"Valsti slepus vada noslēpumaina "ēnu valdība". Gudra imigrācijas politika ir "melnajiem jābrauc atpakaļ". Nacistiskā Vācija nemaz nebija tik slikta. Šie apgalvojumi jebkur pasaulē iederētos galēji labējo blogu tumšākajos nostūros. Bet Igaunijā kopš pagājušā mēneša beigām tādi uzskati ir valdības ministriem," raksta Vokers.

Viņš norāda, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma Igaunija ieguva labu reputāciju, pateicoties mērķtiecīgajai digitalizācijai, preses brīvībai un caurmērā progresīvajai politikai. Taču pēdējos gados Igaunijā, tāpat kā daudzviet citur Eiropā, augusi galēji labējo politisko spēku popularitāte.

Tāpēc nebija nekāds brīnums, ka aizvadītajās vēlēšanās galēji labējie populisti Konservatīvā tautas partija (EKRE) izcīnīja 19 vietas parlamentā. Pārsteigumi sākās tad, kad premjerministrs Jiri Ratass uzaicināja EKRE pievienoties valdības koalīcijai.

Ratass piedāvāja EKRE piecus no 15 ministru portfeļiem, kā arī piekāpās jautājumā par referendumu, vai laulību vajadzētu definēt tikai kā savienību starp vīrieti un sievieti.

Martins Helme

FOTO: AP/Scanpix

Partijas līderi - Marts Helme un viņa dēls Martins Helme - uzņēmās iekšlietu un finanšu ministra amatus, svinīgajā ceremonijā demonstrējot žestu, kas kļuvis par balto rasistu simbolu. To pašu žestu EKRE deputāts Rūbens Kāleps iemūžināja fotogrāfijā ar Francijas galēji labējo politiķi Marinu Lepēnu, kura vēlāk pieprasīja attēlu dzēst.

EKRE uzņemšana koalīcijā ļāva Ratasam palikt premjerministra amatā, neatdodot to Reformu partijas līderei Kajai Kallasai, kurai padomā bija cits koalīcijas sastāvs ar viņu kā premjeri. 

Šogad no darba aizgājuši jau divi žurnālisti, kuri sūdzējās, ka pēc kritiskiem rakstiem par EKRE esot tikuši pakļauti virtuāliem uzbrukumiem no partijas portāliem un anonīmiem sociālo tīklu kontiem. Reaģējot uz notikušo, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida uz jaunās valdības amata zvērestu nodošanu bija ieradusies džemperī ar uzrakstu "Sona on vaba" ("Vārds ir brīvs").

Intervijā ar "The Guardian" Kaljulaida sacīja, ka tādā veidā protestējusi pret verbāliem uzbrukumiem žurnālistiem. "Tas var novest pie pašcenzūras - labāk nerunāsi, lai neizsauktu šāda veida apliešanu ar mēsliem. Es negribu, lai tā notiek," skaidroja Kaljulaida. Taču viņa apstiprināja jauno valdību, jo viņai nav formālu veto tiesību.

Tajā pašā zvērestu nodošanas ceremonijā Kaljulaida pameta zāli, kad zvērestu parlamentam nodeva ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministrs Marti Kūziks (EKRE), pret kuru bija izskanējušas apsūdzības vardarbībā pret sievu. Kūziks, kurš nākamajā rītā pēc vēlēšanām tika sodīts par braukšanu dzērumā, vēlāk atkāpās no amata.

Marts Helme pēc Kaljulaidas izgājiena nodēvēja viņu par "emocionāli uzkarsētu sievieti".

"Viņi rāda piemēru, ka drīkst apsaukāties, draudēt ar vardarbību. Tas ir izvilinājis atklātībā seksismu, un tā mūsu sabiedrībai ir ļoti slikta zīme," norāda Kallasa.

EKRE pēc vēlēšanām draudēja ar nemieriem, ja partija neiekļūs valdošajā koalīcijā.

Tāpat kā citas labējo populistu partijas Eiropā, viena no galvenajām EKRE uzsvērtajām problēmām ir migrācijas jautājums. Lai gan Baltijas valstis neatrodas uz neviena no migrantu ceļiem, EKRE uzskata, ka jebkādas bēgļu un migrantu plūsmas atļaušana Igaunijai draud ar Briseles spiedienu uzņemt valstī jaunus bēgļus.

EKRE deputāts Jāks Madisons nesenā intervijā komentēja faktu, ka Marts un Martins Helme izmanto balto rasistu pārņemtos žestus, nosaucot to par "tīru troļļošanu", ko nevajadzētu uztvert nopietni.

"Varbūt daži cilvēki partijā tiešām to domā nopietni - "balto spēku" un pārākumu," teica Madisons. Taču izslēgšana no partijas draud tiem, kas rīkojas kā ekstrēmisti, nevis pauž ekstrēmistiskus uzskatus, viņš norādīja.

Pirms vairākiem gadiem Madisons publicēja bloga ierakstu, kurā slavēja nacistu režīma ekonomisko politiku. Madisons uz žurnālista jautājumu par ierakstu atbildēja šādi: "Fakts ir tāds, ka ekonomiskā situācija uzlabojās. Tas ir fakts. Kā tas notika? Ar ļoti sliktām lietām. Ja cilvēkus iesloga nometnēs, tas ir nepareizi. Bet fakts ir tāds, ka bezdarba līmenis bija zems."

Pašiņu ar Lepēnu uzņēmušais Kāleps izteicies, ka labējie politiķi "nevar pilnībā neatzīt" nacistisko Vāciju, jo tajā esot bijuši arī pozitīvi aspekti. 25 gadus vecais Kāleps savu misiju intervijā aprakstīja kā cīņu pret "vietējo aizvietošanu", "LGBT dienaskārtību" un "kreiso globāli ideoloģisko hegemoniju".

Partija vairījusies uzrunāt krievvalodīgos vēlētājus Igaunijā. Kāleps paudis uzskatu, ka Igaunijas krievvalodīgos nekad nevarēšot uzskatīt par īstiem igauņiem, pat ja viņi runā tekošā igauņu valodā un paši sevi par tādiem uzskata.

Izskanējušas bažas, ka EKRE retorika varētu provocēt Krieviju "aizsargāt" Igaunijā dzīvojošos krievvalodīgos vai vismaz ieeļļot Krievijas propagandas mašinēriju.

"Krievija vienmēr centusies parādīt Igauniju kā sīku nacistu valstiņu, bet tai nebija nekāda pamatojuma," saka Kallasa. "Tagad viņi pret mums var izmantot visu to, ko dara mūsu pašreizējā valdība."

Vokera raksts ticis atspoguļots Igaunijas medijos.

Kā ziņots, Kaljulaida šonedēļ neslēpa bažas par pašreizējo Igaunijas valdību.

"Es melotu, ja teiktu, ka šī valdība nav bīstama mūsu ārpolitikai un attiecībām ar sabiedrotajiem," viņa sacījusi intervijā, kas pirmdien publicēta laikrakstā "Eesti Paevaleht". 

"Agrāk, kad mēs runājām par Igauniju, mēs runājām par Igaunijas digitālo nozari, par to, kā mēs panācām šo attīstību, kā mēs pieskaņojām likumdošanu jautājumā par mākslīgo intelektu, par mūsu jaunuzņēmumu vīzām, par e-rezidenta statusu," atgādinājusi Kaljulaida. "Vakar te bija pārdesmit žurnālistu, un pusi no tikšanās laika man nācās veltīt tam, lai skaidrotu, ko es domāju par dažādiem žestiem un tamlīdzīgām lietām. Tā ir laika un reputācijas šķērdēšana. Žēl."

Uz augšu