Lietuvas prokuratūra apturējusi izmeklēšanu no 1991.gada 13.janvāra pamatlietas nodalītā lietā

Tiesa. Ilustratīvs foto.

FOTO: Reuters/ScanPix

Lietuvas Ģenerālprokuratūra apliecinājusi,  ka aprīļa beigās apturējusi pirmstiesas izmeklēšanu lietā, kas savulaik  nodalīta no 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma pamatlietas, kurā  marta nogalē tika pasludināts spriedums pirmās instances tiesā.

Kā ziņu aģentūru BNS informējusi Ģenerālprokuratūras pārstāve Elena  Martinoniene, tāds lēmums pieņemts, "konstatējot, ka veiktas visas  darbības un izsmeltas visas iespējas noteikt noziedzīgās darbības  veikušās personas", un šā lēmuma pamatotību un likumību pašlaik izvērtē  augstāka līmeņa prokurors.

Pēc viņas teiktā, pirmstiesas izmeklēšanas apturēšana nozīmē, ka to var  atkal atsākt, ja tiktu iegūti izmeklēšanai nepieciešamie dati.

Ģenerālprokuratūra par šīs izmeklēšanas apturēšanu netika ziņojusi, un  aģentūru par to informēja cietušais Roberts Povilaitis, kas 1991.gada  13.janvāra nakts traģiskajos notikumos zaudēja tēvu. Viņš norādīja, ka  prokuratūra nav pildījusi pienākumu par izmeklēšanas apturēšanu paziņot  visiem aptuveni pieciem simtiem cietušo.

"Tā ir ļoti svarīga ziņa, ka prokuratūra atsakās turpināt izmeklēt šos  noziegumus. Grūti pateikt, kādēļ viņi šo svarīgo apstākli noklusējuši  arī sabiedrībai, jo savā interneta vietnē viņi to nav pieminējuši," viņš  norādījis.

Prokuratūras pārstāve savukārt skaidrojusi, ka lietā iesaistītajām pusēm  informācija tiks nosūtīta, kolīdz savu lēmumu būs pieņēmis augstāka  līmeņa prokurors, un cietušie nezaudēs iespēju lēmumu pārsūdzēt.

Kā ziņots, Viļņas apgabaltiesa 27.martā atzina par vainīgiem kara  noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tai skaitā bijušo  Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju  armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo  padomju Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri  Mihailu Golovatovu

Starp lietā apsūdzētajiem bija augstas toreizējās Padomju Savienības  Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, VDK un to  militarizēto struktūrvienību amatpersonas.

Klātienē tika tiesāti tikai  divi apsūdzētie - Krievijas  pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs  Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie apsūdzētie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesas zālē pārstāvēja Lietuvas valsts  iecelti advokāti.

Notiesātajiem šai lietā piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz  14 gadiem, tai skaitā 94 gadus vecajam Jazovam aizmuguriski piespriests  desmit gadu, Ushopčikam - 14 gadu un Golovatovam - 12 gadu ieslodzījums.

Krievija noraidīja Lietuvas lūgumu atļaut šai lietā nopratināt bijušo  Padomju Savienības līderi Mihailu Gorbačovu.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija  paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju  karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas  televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un  objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie   televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags  kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis  cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās  noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

Uz augšu