Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/02/14/11788510t1hcbf6.jpg)
Lietuvas Ģenerālprokuratūra apliecinājusi, ka aprīļa beigās apturējusi pirmstiesas izmeklēšanu lietā, kas savulaik nodalīta no 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma pamatlietas, kurā marta nogalē tika pasludināts spriedums pirmās instances tiesā.
Kā ziņu aģentūru BNS informējusi Ģenerālprokuratūras pārstāve Elena Martinoniene, tāds lēmums pieņemts, "konstatējot, ka veiktas visas darbības un izsmeltas visas iespējas noteikt noziedzīgās darbības veikušās personas", un šā lēmuma pamatotību un likumību pašlaik izvērtē augstāka līmeņa prokurors.
Pēc viņas teiktā, pirmstiesas izmeklēšanas apturēšana nozīmē, ka to var atkal atsākt, ja tiktu iegūti izmeklēšanai nepieciešamie dati.
Ģenerālprokuratūra par šīs izmeklēšanas apturēšanu netika ziņojusi, un aģentūru par to informēja cietušais Roberts Povilaitis, kas 1991.gada 13.janvāra nakts traģiskajos notikumos zaudēja tēvu. Viņš norādīja, ka prokuratūra nav pildījusi pienākumu par izmeklēšanas apturēšanu paziņot visiem aptuveni pieciem simtiem cietušo.
"Tā ir ļoti svarīga ziņa, ka prokuratūra atsakās turpināt izmeklēt šos noziegumus. Grūti pateikt, kādēļ viņi šo svarīgo apstākli noklusējuši arī sabiedrībai, jo savā interneta vietnē viņi to nav pieminējuši," viņš norādījis.
Prokuratūras pārstāve savukārt skaidrojusi, ka lietā iesaistītajām pusēm informācija tiks nosūtīta, kolīdz savu lēmumu būs pieņēmis augstāka līmeņa prokurors, un cietušie nezaudēs iespēju lēmumu pārsūdzēt.
Kā ziņots, Viļņas apgabaltiesa 27.martā atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tai skaitā bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo padomju Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu
Starp lietā apsūdzētajiem bija augstas toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, VDK un to militarizēto struktūrvienību amatpersonas.
Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie apsūdzētie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesas zālē pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.
Notiesātajiem šai lietā piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem, tai skaitā 94 gadus vecajam Jazovam aizmuguriski piespriests desmit gadu, Ushopčikam - 14 gadu un Golovatovam - 12 gadu ieslodzījums.
Krievija noraidīja Lietuvas lūgumu atļaut šai lietā nopratināt bijušo Padomju Savienības līderi Mihailu Gorbačovu.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.