Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu sistēmas problēmu dēļ zaudēti 5% no kopējā vēlētāju skaita, atzina Latvijas Reģionu apvienības (LRA) saraksta līderis Edvards Smiltēns. Tāpēc analizējot vēlēšanu aktivitāti, viņš atzina, ka minēto problēmu dēļ arī šogad varētu būt līdzīga aktivitāte kā 2014.gadā notikušajās EP vēlēšanās, kad pie vēlēšanu urnām bija atnākuši 30% no kopējā vēlētāju skaita.
Pēc Smiltēna domām, šogad vēlētāju aktivitāte ir zema, un tas var būtiski ietekmēt gala rezultātu par EP deputātu mandātu sadalījumu. Šī gada EP vēlēšanu aktivitāte būtu bijusi lielāka, ja nebūtu radies haoss informācijā par iecirkņu maiņu un elektronisko vēlēšanu sistēmu.
"Mēs pazaudējām daudz vēlētāju iepriekšējās dienās, jo pašvaldības man bija ziņojušas, ka no katra iecirkņa neapmierināti aiziet no 20 līdz 100 vēlētāju, jo nav varējuši nobalsot minēto iemeslu dēļ," skaidroja Smiltēns.
Viņš piebilda, ka savas izredzes tikt ievēlētam vērtē "50 uz 50", jo LRA cīnās par pēdējo EP deputātu mandātu. "Tā ir mana papildu motivācija - gūt iespēju aizstāvēt Latvijas intereses, salīdzinājumā ar citiem pretvalstiski noskaņotiem kolēģiem," atzina Smiltēns.
Smiltēns norādīja, ka, ja gadījumā tiks ievēlēts par EP deputātu, viņa mērķis būs veidot sadarbību ar Eiropas Tautas partiju. Kā otru iespēju apsver veidot sadarbību ar kādu no citām EP politiskajām grupām, kurā Latvija nav pārstāvēta, savukārt kā trešo iespēju apsver - Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu.
Savukārt intervijā Latvijas radio jau pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Edvards Smiltēns sacīja, ka notikušais [ar uzaicinājumu neizsūtīšanu vēlētājiem un iepriekšējās balsošanas kļūmēm] vēl tikšot izvērtēts.
"Esmu runājis ar konstitucionālo tiesību ekspertiem. Viedokļi ir diametrāli pretēji. Jāskatās, ko nozīmē zaudētie procenti," sacīja Smiltēns.
Partijas "Latviešu nacionālisti" līderis Andris Rubins Latvijas radio uzsvēra, ka
"Latviešu nacionālisti" vērsīsies Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), lai prasītu rīkot vēl vienu vēlēšanu dienu. Vēlēšanu leģitimitāte, pēc viņa domām, ir apšaubāma, jo daudzi vēlētāji nesaņēma uzaicinājumus balsot. Partijas pretenzijas jau esot uzrakstītas un iesniegtas CVK.
Jau ziņots, EP vēlēšanās līdz sestdienas plkst.16 nobalsojis kopumā 389 391 vēlētājs jeb 27,58% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati par 999 no 1000 vēlēšanu iecirkņiem.
Tostarp sestdien līdz plkst.16 nobalsojuši 231 134 vēlētāju jeb 16,37% no kopējā vēlētāju skaita.
Tādējādi šogad aktivitāte EP vēlēšanās līdz šim bijusi lielāka nekā iepriekšējās EP vēlēšanās - iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, attiecīgajā laika periodā bija nobalsojis kopumā 23,81% vēlētāju, tostarp iepriekšējā balsojumā - 6,84% vēlētāju, bet vēlēšanu dienā līdz plkst.16 bija nobalsojuši 16,97% vēlētāju.
Kopumā EP vēlēšanās var piedalīties 1,412 miljoni Latvijas iedzīvotāju.
