KNAB nav tiesīgs Jermolovičai piemērot aizliegumu ieņemt Rīgas domes deputāta amatu (4)

Jermoloviču KNAB aizturēja 13.maijā un pēc divām dienām atbrīvoja no izolatora. 16.maijā KNAB publiski paziņoja, ka RTAB amatpersonai piemēroja drošības līdzekļus - aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Vēlāk kļuva zināms, ka Jermoloviča iesniegusi atlūgumu.

Tikmēr pagājušās nedēļas nogalē Eiropas Parlamentā tika ievēlēti no amata atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) un bijušais vicemērs Andris Ameriks (GKR). Saskaņā ar 2017.gada pašvaldības vēlēšanu rezultātiem Ušakova un Amerika vietas pienākas Jermolovičai un AS "Rīgas starptautiskā autoosta" valdes loceklim Ivanam Ivanovam.

KNAB aģentūrai LETA skaidroja, ka bijušajai RTAB amatpersonai kā vienu no drošības līdzekļiem procesa virzītājs ir piemērojis aizliegumu ieņemt RTAB valdes locekļa amatu.

Drošības līdzeklis kā procesuālais piespiedu līdzeklis tiek piemērots saistībā ar, iespējams, izdarītu konkrētu noziedzīgu nodarījumu ar mērķi, lai persona nevarētu turpināt noziedzīgo nodarījumu, traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesu, vai izvairīties no pirmstiesas procesa vai tiesas.

Konkrētajā gadījumā iespējamais noziedzīgais nodarījums nav saistīts ar deputāta amata pienākumu veikšanu.

Ņemot vērā Kriminālprocesa likumā noteikto piespiedu drošības līdzekļa piemērošanas pamatu - iespējamo personas pretdarbību konkrētā procesa vai atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, KNAB nav tiesīgs vērtēt drošības līdzekļu piemērošanu saistībā ar deputāta amatu, norādīja birojā.

Kā ziņots, KNAB 5.aprīlī sāka kriminālprocesu pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

Līdz šim RTAB valdē strādāja Jermoloviča, domnieks Maksims Tolstojs (S) un Guntars Grīnvalds. Tolstojs jau kopš 14.maija nav atgriezies no komandējuma Krievijā un KNAB iesniedzis slimības lapu.

KNAB 13.maijā veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma.

KNAB izmeklētāju rīcībā esošie fakti liecinot, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Sākotnējie aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā, tomēr nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.

KNAB iegūtā informācija liecina, ka noziedzīgo nodarījumu pēdas ved uz ārvalstīm, līdz ar to procesa virzītājam bija jānosūta vairāki Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kā arī būs jānosūta vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi, kas varot būtiski pagarināt krimināllietas izmeklēšanas laiku.