Šodien ievēlēs jaunu Valsts prezidentu: kandidāti, vīzijas, viedokļi
Komforta zona

Didzis Šmits, Juris Jansons un Egils Levits

FOTO: TVNET

Gaidot valsts prezidenta vēlēšanas, portāls TVNET organizēja divus raidījuma “Komforta zona” speciālizlaidumus. Pirmajā notika prezidenta amata kandidātu debates, bet otrajā ekspertu diskusija. TVNET piedāvā apkopojumu ar būtiskāko, kas izskanēja abos raidījumos. Šīs dienas gaitā būs arī iespēja sekot līdzi prezidenta ievēlēšanas gaitai.

Kandidātu debates

Viens no spilgtākajiem debašu brīžiem bija jautājums par migrāciju. Visiem kandidātiem TVNET uzdeva vienu un to pašu jautājumu: vai viņi būtu gatavi savās mājās uzņemt bēgļu ģimeni (4 cilvēkus) no Sīrijas?

Atsevišķu partijas KPV LV deputātu virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Didzis Šmits izvairījās atbildēt uz šo jautājumu tieši, piebilstot, ka tas būšot atkarīgs no apstākļiem. Saeimas deputāts gan norādīja, ka ir pret to, ka kāds cits nolemj, vai un cik daudz migrantu jāuzņem. Šmits iebilda pret "uzspiešanas" politiku.

Koalīcijas partiju virzītais prezidenta amata kandidāts Egils Levits apliecināja, ka būtu gatavs savās mājās uzņemt bēgļus, ja situācija būtu katastrofāla. Savukārt trešais kandidāts uz augsto amatu, Latvijas tiesībsargs Juris Jansons noraidīja tādu iespēju.

Pieminēšanas vērtas ir kandidātu atbildes uz jautājumu: kas jādara partijas “Saskaņa” vēlētājiem, kuri nav pārstāvēti valstisku lēmumu pieņemšanas procesā?

Šmits norādīja, ka ir nepareizi, ka "Saskaņa" ir tik ilgi ignorēta. Vienlaikus deputāts domā, ka "Saskaņai" jāizdara savi secinājumi, kāpēc tā netiek aicināta koalīcijā.

Savukārt Levits vēlētājiem, kuru politiskais spēks netiek uzņemts koalīcijā, aicināja padomāt par to, kāpēc konkrētu spēku vairums partiju negrib. Par to jādomā arī partijai, kuru koalīcijā neņem.

Kandidātu viedokļi atšķiras arī jautājumā par finansējumu valsts aizsardzībai. Piemēram, Šmits uzskata, ka 2% no IKP ir pietiekams ieguldījums valsts aizsardzībā. Vienlaikus Egils Levits uzskata, ka šis finansējums ir nedaudz jāpalielina un vairāk jādomā par kiberdrošību.

Vērā ņemamas atbildes izskanēja arī uz jautājumu: vai atbalstāt partnerattiecību likuma pieņemšanu? No tiešas atbildes mēģināja izvairīties tiesībsargs Juris Jansons. Pēc ilgākas tincināšanas viņš tomēr atzina, ka nē.

Savukārt Egils Levits zināja teikt, ka atbalsta Satversmē ierakstīto laulības definīciju, proti, savienību starp vīrieti un sievieti. Vienlaikus kandidāts atzina, ka pastāv dažādas ģimeņu formas un būtu labi, ja šīs “specifiskās attiecības” tiktu noregulētas.

Ekspertu vērtējums

Analizējot Valsts prezidenta vēlēšanu procesu un kandidātus, TVNET pieaicinātie politologi uzsvēra: nepieciešams vairāk regulēt prezidenta vēlēšanu kārtību.

Kā norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja Ilga Kreituse, esot ļoti pārsteidzoši un nepieņemami, ka prezidenta amata kandidātu debates notiekot vien īsu brīdi pirms vēlēšanām.

“Manuprāt, ja mēs runājam par debatēm, tad tām vajadzēja notikt jau kopš brīža, kad tika oficiāli nominētas visas trīs personas,” kritiska bija Kreituse.

Diskusijas gaitā viņai piekrita arī sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

“Tas ir liels trūkums, un parlamentam būtu ļoti nopietni jādomā par kārtību, kā un kad tiek izvirzīti kandidāti. Lai mēs tomēr redzētu jau stipri iepriekš un varētu iepazīties ar kandidātiem, nevis tikai pēdējā mirklī,” vēlēšanu norisi komentēja Rajevskis.

Apspriežot kandidātus, politologi konstatēja, ka katram pretendentam ir savs jājamzirdziņš, kas veido viņu argumentāciju. Didzim Šmitam tā ir ekonomika un bizness, Jurim Jansonam – cilvēktiesības un sociālā nevienlīdzība, savukārt Egilam Levitam konstitucionālo tiesību joma.

Visbeidzot, atbildot uz jautājumu, vai konkurence šajās prezidenta vēlēšanās ir reāla vai tikai šķietama, ekspertu viedokļi bija atšķirīgi.

Piemēram, Ilga Kreituse uzskata, ka šī ir otrā reize, kad konkurences nav vispār. Pirmā, saskaņā ar viņas teikto, bija Vairas Vīķes-Freibergas izvirzīšana otrajam pilnvaru termiņam.

Filips Rajevskis teica, ka cieņas dēļ pret Šmitu un Jansonu teiks, ka ir konkurence. Vienlaikus viņš norādīja, ka būtu labāk, ja par pārējiem diviem kandidātiem būtu zināms pirms paziņojumiem par to, ar cik lielu atbalstu var rēķināties koalīcijas partiju virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Egils Levits.

Pēc LU Sociālo zinātņu fakultātes profesora Jura Rozenvalda domām, konkurence vēlēšanās ir, bet esot jāsakārto daudzi jautājumi, kas saistīti ar valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.

Kā ziņots, pašreizējais valsts vadītājs Raimonds Vējonis uz otro termiņu nepretendē. Līdz ar to parlamenta deputātiem būs jāizvēlas viens no trīm kandidātiem: Egils Levits, ko virzīja Nacionālā apvienība (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais Latvijas tiesībsargs Juris Jansons vai arī atsevišķu partijas KPV LV Saeimas frakcijas deputātu virzītais parlamenta deputāts Didzis Šmits.

Uz augšu