/nginx/o/2019/05/29/12210978t1h6b71.jpg)
Bugatti ir vārds, kas gadu desmitiem saistījās ar iespaidīgi elegantiem ikdienas auto un autosportu. Kopš šī gadsimta sākuma šis vārds vistiešākajā mērā iemieso tiekšanos pēc jaunām ekskluzivitātes, gaitas īpašību un ātruma rekordu virsotnēm.
Šogad aprit tieši 20 gadi, kad Frankfurtes automobiļu izstādē, prožektoru izgaismots, tika izrādīts pirmā mūsdienu hiperauto Bugatti Veyron konceptuālais priekštecis 18/3 Chiron. Tas gan tā arī palika tikai prototips, taču nākamajā gada pasaulē nāca šā konceptauto pārveidotā versija EB 16/4 Veyron, kurā jau saskatāmas nepārprotamas līdzības ar zemei pieplakušo, noapaļoto auto, kurā aiz sēdekļiem dun masīvs W16 dzinējs.
Skaidrs, ka ikviens auto entuziasts vēlējās redzēt, vai Veyron kļūs par ātrāko sērijveida ielas auto pasaulē un gāzīs no troņa tā brīža rekordistu McLaren F1, taču nākamie daži gadi šim projektam un tajā iesaistītajiem izrādījās smags pārbaudījums, jo galvassāpes radīja ne tikai inženiertehniskie izaicinājumi, bet arī izstrādes izmaksas.
Un tomēr sapnis par Veyron piepildījās. Ne bez toreizējā Volkswagen grupas vadītāja Ferdinanda Pīha neatlaidības un samierināšanās ar milzīgajiem zaudējumiem 2005.gadā Veyron kļuva par nopērkamu auto, ko var lietot ikdienā un atbilstošos apstākļos braukt ar vairāk nekā 400 kilometriem stundā.
Automobiļa ražošanai tika iekārtota jauna rūpnīca Molshaimā, tātad tā bija atgriešanās Francijā, kur pirms 110 gadiem autobūves kompāniju dibināja Itālijā dzimušais Etore Bugati, un to nosauca savā vārdā.
Veyron, kā nosaukums aizgūts no franču sacīkšu braucēja Pjēra Veirona, kurš pārstāvēja Bugatti periodā no 1933.gada līdz 1953.gadam un cita starpā 1939.gadā ar Bugatti Type 57C Tank uzvarēja Lemānas 24 stundu izturības sacensībās, sērijveida ražošana Molshaimā sākās 2005.gadā. Te tad arī tapa daudzu iekārotais, vispārākais hiperauto.
Bugatti Veyron sirds ir 8 litru W16 motors ar četriem turbokompresoriem, kas palīdz attīstīt 1001 ZS un 1250 Nm. Apvienojumā ar septiņu pakāpju divsajūgu automātisko transmisiju un pastāvīgo pilnpiedziņu, Veyron spēj 100 km/h sasniegt 2,5 sekundēs, bet 200 km/h robežu tas šķērso pēc nieka 7,3 sekundēm. Mašīnas maksimālais ātrums ir 407 km/h, kas to vismaz uz brīdi iecēla pasaulē ātrākās sērijveida ielas mašīnas godā.
Šī titula turētāji mainījās, taču 2010.gadā to atkal atguva Bugatti, kad izlaida Veyron modifikāciju Super Sport. Tai uzstādītais W16 dzinējs jau attīsta 1200, bet oficiālais maksimālais ātrums ir 431 km/h. Lai automobilim vispār dotu iespēju traukties šādā ātrumā, pat nepieciešama speciāla Ātruma atslēga (Speed key). Tikai ar to Veyron Super Sport pieplok vēl vairāk zemei (65 mm priekšā, 70 mm aizmugurē), antispārns nolaižas un ventilācijas atveres priekšējā bamperā aizveras. Un tad, ja priekšā ir pietiekami garš līdzena ceļa posms var mēģināt tiekties pretī rekorda atkārtošanai.
Periodā no 2005.gada līdz 2015.gadam Bugatti mehāniķi kopumā uzbūvēja 450 Veyron eksemplārus, no kuriem katrs pircējam izmaksāja vismaz 1,16 miljonus eiro, taču bija arī eksemplāri, kas tapa pēc speciāla pasūtījuma un maksāja 3 miljonus, neskaitot nodokļus.
Šobrīd Bugatti 21.gadsimta hipermašīnas stāstu turpina Veyron pēctecis Chiron. Kāds ir šīs mašīnas maksimālais ātrums un, vai tas spēs pārspēt zviedru Koenigsegg Agera RS, rādīs laiks. Taču viens ir skaidrs - ekskluzīvus, dārgus, jaudīgus, ātrus auto Volkswagen grupas franču zīmols ražot prot. To kompānija nodemonstrēja Ženēvas motoršovā, kur debitēja La Voiture Noire jeb Bugatti, kas maksā 11 miljonus, neskaitot nodokļus.