Kurš būs jaunais «Brexit» moceklis? Pieci no iespējamajiem kandidātiem

Kas ir noticis?

Piektdien, 24. maijā, arī līdz Latvijai atnāca ziņa, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir nolēmusi atkāpties no amata 7. jūnijā. Jāatgādina, ka minētā Konservatīvo partijas pārstāve solīja demisionēt jau iepriekš, taču pirms tam lūdza parlamentā sarīkot vēl vienu balsojumu par «Brexit» vienošanos. Brīdī pirms balsojuma noturēšanas konservatīvie un opozīcijā esošie leiboristi izvērsa pret premjerministri milzīgu spiedienu un paziņoja, ka neatbalstīs viņas jaunākos «Brexit» plānus, kuri tika ietverti jaunā likumprojektā. Tika ziņots, ka ārlietu ministrs Džeremijs Hants bija ieteicis Mejai likumprojektu vispār atmest, bet iekšlietu ministrs Sadžids Džavids stingri iebilst pret ideju nodot «Brexit» vienošanos apstiprināšanai referendumā (kā bija plānojusi Meja).

Politiķe emocionālā runā paziņoja, ka viņai ir ļoti žēl, ka «Brexit» tā arī nav izdevies īstenot, un darījusi visu, kas bijis viņas spēkos, lai respektētu ES referenduma rezultātus Lielbritānijā. Tomēr tajā pašā laikā viņa arī paziņoja, ka paliks amatā tik ilgi, līdz Konservatīvo partija izraudzīs viņas pēcteci un arī nākamo Lielbritānijas premjerministru. Savukārt cīņa par šo amatu sāksies 10. jūnijā, un uz to ir pieteikušies jau vienpadsmit pretendenti. Portāls TVNET, balstoties uz The Economist video apskata sniegto informāciju un citiem avotiem, piedāvā detalizētāku ieskatu par pieciem no tiem.

Kandidāts Nr.1: Boriss Džonsons

Viens no lielākajiem «Brexit» atbalstītājiem un Lielbritānijas bijušais ārlietu ministrs, kā arī Londonas mērs. Komentējot Džonsona kandidatūru, The Economist politikas redaktors Adriāns Vūldridžs savā video norāda, ka viņš ir salīdzinoši polarizējoša figūra. Ir cilvēki, kuriem viņš ļoti patīk, un ir cilvēki, kuriem viņš ļoti nepatīk. Savā ziņā viņa polarizācijas politika atgādina Donalda Trampa pieeju, taču viņam ir nepieciešamā harisma, lai uzrunātu tos vēlētājus, kurus Lielbritānijas Konservatīvā partija parasti uzrunāt nevar. «Viņš varētu pārveidot pašreizējos konservatīvos kā «Brexit» atbalstošu, nacionālistisku un populistisku partiju,» saka Vūldridžs. Būtiski ir arī tas, ka Džonsons jau ir paziņojis, ka Lielbritānija 31. oktobrī no Eiropas Savienības izstāsies ar vai bez vienošanās.

Kandidāts Nr. 2: Maikls Govs

Pašreizējais Lielbritānijas vides un lauksaimniecības ministrs, kurš 2010.-2014. gadā ir bijis arī tieslietu ministrs, bet 2015.-2016. gadā – izglītības ministrs. Ilgus gadus strādājis arī žurnālistikas laukā un bijis komentētājs laikrakstā «The Times».

Komentējot viņa kandidatūru, Vūldridžs saka, ka Hovs esot ļoti inovatīvs un pagaidām visgudrākais no visiem piedāvātajiem kandidātiem. Lai gan viņam daudzi neuzticoties (īpaši «Brexit» atbalstītāji, kuri redz viņu kā nodevēju, un Boriss Džonsons), tomēr viņš ir vērā ņemams kandidāts ar būtisku pieredzi vadīt dažādas valsts pārvaldes institūcijas. Viņš ir ļoti labi vadījis gan Vides un lauksaimniecības ministriju, gan arī Izglītības ministriju. Turklāt viņa vadības stils Izglītības ministrijā ir izcēlies ar lielu inovativitāti. Viņš ļoti daudz esot domājis par kapitālisma krīzi un veidiem, kā atkal saliedēt Lielbritānijas nāciju pēc ekonomiskās krīzes, norāda Vūldridžs.

Kandidāts Nr. 3: Džeremijs Hants

Pašreizējais Lielbritānijas ārlietu ministrs. «Viņš savā ziņā atgādina agrāko Lielbritānijas premjerministru – Toniju Blēru. Viņš runā skaidru, pārliecinošu valodu un ātri pārvietojas. Viņš varētu būt viens no cilvēkiem, kuri apvienotu sašķelto Konservatīvo partiju. Viņš piecarpus gadus ir vadījis Lielbritānijas Nacionālo veselības dienestu (NVD), kas pret viņu ir noskaņojis daudzus. Tomēr šāda amata vadīšana parāda Hanta spēku un apņēmību,» apgalvo Vūldridžs.

Būtiski ir arī tas, ka Hants agrāk bija viens no politiķiem, kurš atbalstīja Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienības sastāvā, taču tagad ir pievienojies pretējai nometnei un atbalsta bloka pamešanu. Viņam ir daudzi atbalstītāji konservatīvo vidū, un daudzi viņu uzskata par ļoti uzticamu cilvēku, uz kuru var paļauties. Tomēr tie politiķi, kuri stingri iestājas par Lielbritānijas aiziešanu, viņam īsti neuzticas, jo uzskata par pārāk «glumu». Tāpat viņš arī nemāk parādīt politikas aizraujošo pusi vēlētājiem, saka Vūldridžs.

Kandidāts Nr. 4: Sadžids Džavids

Pašreizējais Lielbritānijas iekšlietu ministrs, kurš ir etniskās minoritātes pārstāvis. Stingri iestājas par nepieciešamību Lielbritānijai izstāties no Eiropas Savienības un to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Viņš pats ir cēlies no vienkāršām aprindām un viņa tēvs ir bijis autobusa šoferis, vēsta ASV ziņu kanāls CNBC. Ja viņš uzvarēs cīņā par Konservatīvo partijas līdera krēslu, Sadžids būs arī pirmais musulmaņu premjerministrs. Tas savukārt varētu izskatīties labi konservatīvajiem kopumā, jo tieši no šīs partijas nāca arī pirmais Lielbritānijas valdības vadītājs ebrejs – Bendžamins Dizraeli un pirmā Lielbritānijas valdības vadītāja sieviete – Margarēta Tečere. Tomēr Džavida lielākā problēma esot tāda, ka viņš ir salīdzinoši garlaicīgs. Viņš vairāk atgādina tehnokrātu un izskatās kā otrais, nevis pirmais numurs, saka Vūldridžs.

Kandidāts Nr. 5: Dominiks Rābs

Agrākais Lielbritānijas «Brexit» ministrs. Savu amatu ieguva pēc tam, kad to atstāja viņa priekšgājējs Deivids Deiviss. Tomēr pats tajā noturējās tikai četrus mēnešus un beigās to pameta saistībā ar nepatiku pret Terēzas Mejas panākto «Brexit» vienošanos ar Eiropas Savienību. Līdzīgi kā Boriss Džonsons, arī Rābs uzskata, ka Lielbritānijai vajadzētu no ES izstāties 31. oktobrī arī bez vienošanās. Turklāt viņš ir devis mājienu, ka premjerministrs varētu pieņemt šo ārkārtīgi svarīgo lēmumu arī bez parlamenta piekrišanas, vēsta CNBC. Savas karjeras laikā bijis arī tieslietu un iekšlietu ministrs (atbildīgais par mitekļiem, kopienām un pašvaldībām).

Papildus šiem pieciem kandidātiem uz partijas līdera krēslu pretendē arī bijusī Lielbritānijas Pārstāvju palātas līdere Andrea Līdsoma, bijusī nodarbinātības un pensiju ministre Estere Makveja, ekonomists Mets Henkoks, bijušais diplomāts Rorijs Stjuarts, bijušais Londonas mēra vietnieks Kits Malthauss un kvēlais «Brexit» aizstāvis Džeimss Kleverlijs. Nav izslēgts, ka savu kandidatūru piesaka vēl kāds.

10. jūnijā par kandidātiem vispirms balsos konservatīvo deputāti, pēc katra balsojuma no cīņas izslēdzot to, kurš saņēmis vismazāk balsu. Tā tas turpināsies, līdz paliks tikai divi kandidāti, no kuriem nākamo līderi pasta balsojumā izvēlēs Konservatīvo partijas biedri.