Kūlas sezona beigusies. Lai dzīvo kūlas sezona! (3)

Ir 2019. gada jūnija sākums, kad varam uzskatīt, ka šā gada kūlas dedzināšanas maratons ir beidzies. Latvietis ir izturīgs radījums, sauso zāli svilinās līdz pašai pēdējai iespējai - maija beigām, kad šur tur grāvmalās vēl var atrast sausās zāles stiebriņus. Un pilnīgi droši varētu apgalvot, ka nākamgad šī sērga norisināsies tieši tāpat kā šogad, pagājušogad un daudzus citus iepriekšējos gadus. Nevienam nav īsti skaidrs, kādi pasākumi jāveic un kam jānotiek, lai piromānu kaisle uz sausās zāles sakrustošanu ar uguni mainītos.

VUGD apkopotā informācija par 2019. kūlas sezonas gadu iezīmē skaudrus faktus:

Pirmais pērnās zāles dedzināšanas gadījums šogad fiksēts jau 21. februārī. Šogad Latvijā bijuši 2768 kūlas un 601 mežu ugunsgrēki. Šogad arī viens bojāgājušais. Salīdzinājumam - 2018. gadā valstī tika reģistrēti 2088 kūlas ugunsgrēki, kuros cieta seši cilvēki, kā arī tika iznīcinātas 29 ēkas. Kūlas dedzināšanas rezultātā pērn izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas.

Katru pavasari censoņi iemanās sarīkot 2 - 3 tūkstošus kūlas ugunsgrēku. Tomēr pēdējo gadu absolūtais rekordists bija 2014. gada pavasaris, kad Latvijā kopumā bija 4187 kūlas ugunsgrēki.

Kas īsti ir kūlas dedzināšana - mūsdienu īpatnība vai tradicionāls senlatviešu zemes apsaimniekošanas veids? Drīzāk jau pirmais, jo pļavu kopšanai senlatviešu ieteikumos minēta ir tikai zāles pļaušana, noganīšana un apsēšana - neviena vārda par pērnās zāles dedzināšanu. Galvenie iemesli ugunsgrēkiem - nesakopto zemesgabalu “sakopšana”   ar uguni, izsmēķi, arī jauniešu izklaides veids.

Kūlas ugunsgrēku dzēšana ugunsdzēsējiem ir fiziski grūts uzdevums, kas no malas var izskatīties ne tā. Ugunsdzēsēji bieži cieš no pārkaršanas un atūdeņošanās. Lai nepieļautu uguns nokļūšanu mežā,  īpašumos vai grūti apdzēšamajos purvos, šādu ugunsgrēku dzēšanā piedalās daudz ugunsdzēsēju.

Lai cik dīvaini tas liktos, kūlas laiks var sākties jau februāri - tiklīdz nokūst sniegs un saulīte dažas dienas pakaltējusi zāli.

Latvijā kūlas dedzināšana ir aizliegta. Par šādu pārkāpumu, kas apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību, kā arī nodara kaitējumu dabai, var saņemt administratīvo sodu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) ir noteikts, ka par kūlas dedzināšanu fiziskām personām piespriež naudassodu no 280 līdz 700 eiro. Sodu var saņemt arī par zemes apsaimniekošanas pienākumu nepildīšanu un zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos: fiziskām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām no 700 līdz 2900 eiro. Zemes īpašniekiem turklāt jāveic arī visi nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nevarētu notikt kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu fiziskām personām piespriež naudassodu no 30 līdz 280 eiro apjomā, bet juridiskām personām – no 280 līdz 1400 eiro.