Slimnīcā aizmirstais bērns tur ticis arī nodarbināts, bet algu nav saņēmis

Spēļu lācītis. Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Atklājušies jauni fakti psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži” uz vairākiem gadiem aizmirstā jaunieša lietā. Nebūdams pilngadīgs, viņš slimnīcā ticis arī nodarbināts, bet algu nav saņēmis, noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.

Par Jura (vārds mainīts) nodarbināšanu liecina dokumenti par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām.

“Es tikai atceros, ka 2007. gadā tas bija. Es strādāju slimnīcas ēdnīcā, traukus mazgāju, dārzeņus mizoju, nesu tur pārtiku pa grupiņām, vācu nost. Ēdiena atliekas nesu uz caurumu, jo visu gāza ārā. Man bija kā visiem cilvēkiem – astoņu stundu darba diena. Bet lieta tāda, ka man algu nemaksāja. Viss bija oficiāli, darba līgums bija,” atceras Juris. Tobrīd viņš bija nepilngadīgs.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izdrukas apliecina, ka no 2007. gada janvāra līdz jūlijam slimnīca par Juri ir maksājusi sociālo nodokli. Slimnīcā Juris strādājis nepilnu pusgadu un vēlāk nepilnu mēnesi strādāja arī Ainažu pilsētas pārvaldē.

No amata atstādinātā Bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ainaži” vadītāja Ilona Balode uz vairākkārtējiem Latvijas Televīzijas zvaniem neatbild. Slimnīcas pašreizējais vadītājs Aigars Kišuro norāda, ka viņam neesot zināms, kur meklēt slimnīcas arhīvu materiālus par pacientu nodarbināšanu. Pašlaik nekas tamlīdzīgs nenotiekot, viņš apgalvo.

Savukārt Salacgrīvas novada domē norāda, ka tā laika Ainažu pilsētas dokumenti nodoti glabāšanai Valmieras zonālajā arhīvā. Arhīvā savukārt apstiprina – ir redzami darbinieku kontu numuri, ne cilvēku paraksti. Tāpēc to, kur palikusi Jura nopelnītā alga, kurš to saņēmis, kurš tērējis, sāktā kriminālprocesa ietvaros varētu noskaidrot vienīgi Valsts policija.

Tomēr vismaz pagaidām policija šo aspektu neizmeklē. Tikmēr Rīgas Bāriņtiesa apgalvo, ka nav zinājusi, ka bērns slimnīcā arī strādājis.

Pacienta nodarbināšanas jautājumā kategorisks ir bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Arī viņš, analizējot konkrēto gadījumu, pētījis dokumentus un ir redzējis apliecinājumu, ka puisis slimnīcā strādājis. Un tas ir viens no pierādījumiem, ka jaunietim šajā laikā nemaz nebija jāatrodas slimnīcā.

“Arī likums mums nosaka, ka stacionārā veselības aprūpe ir sniedzama tikai tad, kad veselības stāvoklis ir tik smags, ka viņš nevar saņemt veselības aprūpi ambulatori. Kā tas pat teorētiski ir iespējams, ka, atrodoties slimnīcā, nepilngadīgs bērns strādā algotu darbu!” neizpratnē ir Bezborodovs.

Jura stāsts pēc iepriekšējā “de facto” sižeta beidzot ir sadzirdēts Saeimā un Rīgas domē, kurās aizvadītā mēneša laikā sasauktas vairākas komisijas. Pēc sižeta ir atrisināts jautājums par vairāk nekā desmit gadus Jurim neizmaksāto apgādnieka zaudējuma pensiju. Tāpat amatpersonas esot vienojušās atrast iespēju, lai no septembra Juris varētu sākt iegūt izglītību, kas viņam netika nodrošināta, dzīvojot slimnīcā.

Tomēr ne mazāk būtiskā jautājumā – kompensēt jaunietim nodarītos zaudējumus, tostarp atlīdzināt ciešanas, - lēmuma joprojām nav.

Uz augšu