Igaunijas akadēmiskie darbinieki brīdinājuma streikā aicina valdību pildīt vienošanos

Igaunijas Nacionālā muzeja ekspozicija.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Igaunijas akadēmiskie darbinieki trešdien rīkoja stundu ilgu brīdinājuma streiku un pulcējās pie parlamenta ēkas Tallinā un pie Izglītības un zinātnes ministrijas Tartu, aicinot valdību paaugstināt viņu algas un pildīt vienošanos par zinātnes finansējumu.

Lēmums par šādu protesta akciju tika pieņemts pagājušajā nedēļā, kad noskaidrojās, ka jaunajā četru gadu budžeta stratēģijā, par ko vienojusies valdība, nav izpildīts solījums palielināt finansējumu zinātnei līdz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Pagājušā gada decembrī vienošanos par zinātnes finansējuma palielināšanu līdz 1% no IKP parakstīja visas Igaunijas partijas, izņemot Konservatīvo tautas partiju (EKRE), kura paziņoja, ka šis plāns neesot pietiekami ambiciozs un finansējumu vajadzētu palielināt pat līdz 2% no IKP, taču jaunā stratēģija paredz, ka arī turpmākajos četros gados zinātnes finansējums paliks līdzšinējā līmenī - 0,71% no IKP.

Kā norādījis Igaunijas universitāšu un zinātniskās pētniecības institūtu arodorganizāciju apvienības "Universitas" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Vīess, streika mērķis ir pievērst uzmanību apstāklim, ka Igaunija zinātnes finansējuma ziņā ieņem vienu no pēdējām vietām Eiropas Savienībā un, ņemot vērā, ka zinātne tiek finansēta galvenokārt projektu veidā, - arī vienu no pēdējām vietām pētniecības brīvības ziņā.

"Turklāt pasniedzēju darba slodze, proti, studentu skaits, rēķinot uz vienu pasniedzēju, ir lielākais Eiropā, un strauji pieaugošais ārvalstu studentu skaits to vēl palielina," viņš piebildis.

Akadēmisko darbinieku arodbiedrību priekšsēdētāja Trīna Rosalu pastāstījusi, ka "Universitas" maija sākumā iepazīstinājusi darba devējus ar kolektīvā līguma projektu, kas paredz paaugstināt augstskolu darbinieku algas un labāk noregulēt darba attiecības.

"Tagad sarunām par kolektīvo līgumu pielikta liela jautājuma zīme," viņā atzinusi. "Ir skaidrs, ka augstskolu darbiniekus pašreizējā situācija neapmierina un viņu vēlme iestāties par sevi ir lielāka nekā jebkad."

Pēc Rosalu teiktā, plānotas arī citas protesta akcijas, iekams problēma nebūs atrisināta.

Zinātnieku un augstskolu mācībspēku prasību palielināt zinātnes finansējumu līdz vismaz 1% IKP atbalsta arī mediķu arodbiedrības un mākslinieku profesionālās organizācijas.

Kā norādīts paziņojumā, ko izplatījušas 28 ārstu organizācijas, zinātnes finansējums jau ilgāku laiku ir nepietiekams, tādēļ pētniecības projektiem daudzās nozarēs jau šobrīd trūkst līdzekļu un tas negatīvi ietekmē arī jaunas universitāšu pasniedzēju paaudzes gatavošanu. Mediķi arī uzsvēruši, ka pienācīgs pētniecības projektu finansējums valstī tiešā veidā ietekmē medicīnisko pakalpojumu kvalitāti.

"Medicīnā pētījumi nav nošķirami no prakses, un pētījumu sašaurināšanās pasliktina ārstēšanas kvalitāti," izteicies Igaunijas Mediķu asociācijas biedrs Vallo Volke.

Igaunijas mākslinieku organizācijas savukārt norāda, ka saistību nepildīšana attiecībā uz pētniecības un attīstības finansējumu negatīvi ietekmē Igaunijas attīstību kopumā un būtiski ierobežo Igaunijas zinātnes un kultūras izredzes pasaulē.

"Mums nav pieņemama situācija, ka Igaunijas politiskie līderi paraksta vienošanos, bet neko būtisku nedara, lai to pildītu," uzsvērts to pieņemtajā paziņojumā.

Uz augšu