Cilvēks Sibīriju nopietni nav apdzīvojis kādus 40 tūkstošus gadu, tomēr jauna antīka mazuļa zobu analīze varētu sniegt vairāk informācijas par cilvēka un Sibīrijas attiecībām aizvēsturē.
Piena zobi palīdz atklāt iepriekš nezināmu ledus laikmeta cilvēku Sibīrijā (1)
Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”, zinātnieki izanalizēja DNS paraugus no 34 indivīdu atliekām, kas atrastas arheoloģisko izrakumu vietā Sibīrijas ziemeļaustrumos. Vecākās cilvēka atliekas – divi bērna piena zobi – tikai datētas ar 31 tūkstoti gadu senu pagātni. Papildus tam zinātnieki arī izanalizēja DNS no 10 tūkstošus gadu senām jauna vīrieša atliekām.
Analīzes rezultāti liecināja, ka Ziemeļsibīrijas antīkajiem iedzīvotājiem nācās saskarties ar ekstrēmi zemām temperatūrām un ļoti skarbiem laikapstākļiem. Lai izdzīvotu, viņi medīja mamutus, degunradžus un bizonus.
Zinātnieki arī izmantoja moderno cilvēku DNS, lai izpētītu antīko atlieku evolūcijas vēsturi. Analīze atklāja, ka Ziemeļsibīrijas cilvēki bija tuvāki radinieki eiropiešiem nekā aziātiem. Rūdītā un adaptīvā populācija no Eirāzijas uz Sibīriju migrēja pirms aptuveni 40 tūkstošiem gadu.
Kā vēsta jaunā pētījuma autori, antīko sibīriešu genoms reprezentē “ģenētisku mozaīku” no Ziemeļeirāzijas un Amerikas cilvēkiem.