Relatīvi liela iespēja, ka rudenī Zemē ietrieksies asteroīds

Viens no klasiskākajiem un izplatītākajiem variantiem, kas varētu izraisīt pasaules galu, ir milzu asteroīds. Šajā gadījumā cilvēce ir bezspēcīga. Sadursmes ar milzīgiem kosmiskiem objektiem, kas ir vismaz piecus kilometrus diametrā plati, notiek ļoti reti - vienu reizi 20 miljonu gadu laikā. Tiesa, sadursme ar šādu objektu izraisītu enerģijas triecienu, kas būtu 100 000 reižu spēcīgāks par pasaules spēcīgāko atombumbu.

FOTO: Reuters/ScanPix

Pastāv 1 pret 7000 liela iespēja, ka šā gada rudenī Zemē ietrieksies nelūgts viesis no kosmosa - asteroīds 2006 QV89.

Kā rakstīts Eiropas Kosmosa aģentūras izveidotajā Zemei potenciāli bīstamo asteroīdu sarakstā, sagaidāms, ka asteroīds līdz mūsu planētai nonāks 2019. gada septembrī. Saraksts pēdējo reizi tika atjaunināts 6. jūnijā, asteroīdam 2006 QV89 ierindojoties ceturtajā vietā no desmit.

Salīdzinot ar 10 kilometrus garo asteroīdu, kas pirms aptuveni 66 miljoniem gadu ietriecās Zemē un iznīcināja dinozaurus, 2006 QV89 ir salīdzinoši niecīgs – vien 40 metru diametrā.

Kosmosa aģentūra novēro asteroīda virzības ceļu un saka, ka ir maz ticams, ka tas tiešām ietrieksies Zemē. Visticamāk, tas Zemei pietuvosies 6,7 miljonus kilometru tuvu. Salīdzinoši Mēness ir 384400 kilometru tālu no mūsu planētas.

Astronomi gan saka, ka neliela iespēja, ka asteroīds Zemē ietrieksies, pastāv. Attiecība ir 1 pret 7299.

Šis asteroīds tika atklāts 2006. gada 29. augustā, un pēc tā pietuvošanās Zemei rudenī, tas Zemei atkal garām palidos 2032., 2045., un 2062. gadā.

Uz augšu