Zinātnieks: Rīga nav gatava ekstrēmiem laikapstākļiem (24)

Ar ekstrēmiem laika apstākļiem, kādus Latvijā novērojam pēdējās dienās, nākotnē jārēķinās, saka Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītājs, asociētais profesors Raimonds Kasparinskis. Tomēr mums nav pietiekamu pētījumu, lai saprastu, kas gaida nākotnē.

Nepietiek tikai fiksēt meteoroloģiskos elementus. Lai izprastu, kādas izmaiņas dabā var prognozēt nākotnē, ir jāpēta sinoptiskie procesi. 

“Jautājums ir par adaptāciju klimata mainības tendencēm – Rīga nav piemērota spēcīgiem nokrišņiem. Vidusjūras un Melnās jūras cikloni ātri izveidojas un atnes spēcīgus nokrišņus. Gaisa masu pietuvošanās no dienvidiem liecina, ka dabas procesi mainās,” plašāku pētījumu nepieciešamību pamato Raimonds Kasparinskis.

Turklāt mēs pat nezinām, kāds bija vēja ātrums dažādās vietās, kur plosījās vētra un ar saknēm no zemes izrāva kokus, jo Latvijā ir maz meteoroloģisko novērojumu staciju.

Kasparinskis saka: lai to noskaidrotu, būtu jāizmanto satelīta tehnoloģijas vai radara informācija.

Novērotie karstuma viļņi un pērkona negaisu sistēma nav nekas ārkārtējs, skaidro Kasparinskis. “Karsta laika periodi bijuši arī agrāk, es negribētu celt paniku.” Pētnieks saka, ka jārēķinās ar tendenci – ziemas periods samazināsies, bet rudenīgs laiks turpināsies ilgi, pavasaris iestāsies agrāk, bet sekos aukstuma viļņi. “Mēs dzīvojam pārejas zonā starp siltajām un aukstajām gaisa masām.”

Pētot nokrišņu daudzumu, iezīmējas tendence: nokrišņu daudzums un ļoti stipru nokrišņu biežums ir pieaudzis. Iepriekš lietusgāzes bija īslaicīgas, bet tagad redzam, ka lietus ir intensīvāks – gāž gluži kā ar spaiņiem.

Pērkona negaiss rodas, ja mākoņi izveidojas 7 līdz pat 10 km biezumā. Analizējot vēsturisko informāciju no sinoptiskajām kartēm, var secināt, ka pagājušā gadsimta vidū mākoņi neveidojās tik augsti kā mūsdienās, bet tagad veidojas.

Arī vētras mūsu teritorijā nākotnē būs biežāk.

Kādreiz novembri sauca ar vētru mēnesi, bet tagad decembrī un janvārī ir orkāni. Kādreiz augusts bija sauss mēnesis, tagad augustā ir plūdi, piemēram, kā aizpērn Latgalē. 

Pētnieks saka, ka vasarā var veidoties virpuļi.

Dabas spēki ir neiedomājami spēcīgi...

Vētras, negaiss, sausuma, karstuma, aukstuma viļņi – tas viss nākotnē mūs sagaida biežāk un izteiktāk, uzskata arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse. Zemei sakarstot, atmosfēra kļūst nestabilāka, un tāpēc klimats mainās.

Lūkojoties uz lieliem kokiem, izrautiem no zemes ar saknēm, asajiem pīķiem, kas koku lūzuma vietā sejas gaisā, šīfera gabaliem, kas caururbuši automašīnas sānus, sagrautiem tiltiem un ēkām, ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēku ievainojamība klimata pārmaiņu ietekmē pieaugs.

Kad kāds cietīs vētrā vai negaisā, diemžēl ir tikai laika jautājums.

Ilze Prūse saka, ka jāuzlabo, piemēram, vēja ātruma mērījumi, kas ļautu labāk pasargāt cilvēkus. Nākamgad plānots sākt brīdinājuma sistēmas un iedzīvotāju apziņošanas pilnveidošanu. “Vētras precīzi prognozēt nav iespējams, jo tās ir nestabila sistēma. ASV investē milzīgus resursus, bet dabas spēki ir neiedomājami spēcīgi,” stāsta eksperte.

Domājot par izmaiņām pilsētvidē, kas jāveic, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, ir izstrādāts Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam. Tas šobrīd atrodas saskaņošanas stadijā. Ilze Prūse stāsta, ka tajā ir ieteikti risinājumi, kā pilsētām tikt galā ar īsiem, intensīviem nokrišņiem.

Senas, skaistas ielas mēs nevaram pārbūvēt, un tā tas ir visā Eiropā.

Risinājums sastāv no diviem elementiem – pirmais ir veicināt zaļo zonu attīstību, jo zaļie augi patērē ūdeni, skaidro Ilze Prūse. Plus, ņemot vērā, ka karstuma viļņi būs biežāki, augi dabiski atvēsina.

Otrais – jāizpēta pilsētas topogrāfija un no kritiskām teritorijām, kas, īslaicīgi pārplūstot, varētu ciest, ūdens jānovada uz vietām, kurām tas nekaitē. “Meklējot risinājumus, jaunajiem apstākļiem var piemēroties.” Prūse prognozē, ka Latvijas klimata pārmaiņu scenāriji tiks aktualizēti pēc trim gadiem.