Vai pilsētās jābūvē jauna notekūdeņu sistēma ar lielāku jaudu; vai jādomā par jaunām lauksaimniecības sugām; vai jāprojektē izturīgākas ēku konstrukcijas, ņemot vērā, ka ziemā sniegs ir slapjāks un tātad smagāks? Tie ir tikai daži no klimata pārmaiņu procesu radītajiem izaicinājumiem, kuriem Latvija nav gatava. Turklāt ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēku ievainojamība klimata pārmaiņu ietekmē pieaugs. Kad kāds cietīs vētrā vai negaisā, diemžēl ir tikai laika jautājums.
Ar ekstrēmiem laika apstākļiem, kādus Latvijā novērojam pēdējās dienās, nākotnē jārēķinās, saka Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītājs, asociētais profesors Raimonds Kasparinskis. Tomēr mums nav pietiekamu pētījumu, lai saprastu, kas gaida nākotnē.
Nepietiek tikai fiksēt meteoroloģiskos elementus. Lai izprastu, kādas izmaiņas dabā var prognozēt nākotnē, ir jāpēta sinoptiskie procesi.
“Jautājums ir par adaptāciju klimata mainības tendencēm – Rīga nav piemērota spēcīgiem nokrišņiem. Vidusjūras un Melnās jūras cikloni ātri izveidojas un atnes spēcīgus nokrišņus. Gaisa masu pietuvošanās no dienvidiem liecina, ka dabas procesi mainās,” plašāku pētījumu nepieciešamību pamato Raimonds Kasparinskis.
Turklāt mēs pat nezinām, kāds bija vēja ātrums dažādās vietās, kur plosījās vētra un ar saknēm no zemes izrāva kokus, jo Latvijā ir maz meteoroloģisko novērojumu staciju.
Kasparinskis saka: lai to noskaidrotu, būtu jāizmanto satelīta tehnoloģijas vai radara informācija.
Novērotie karstuma viļņi un pērkona negaisu sistēma nav nekas ārkārtējs, skaidro Kasparinskis. “Karsta laika periodi bijuši arī agrāk, es negribētu celt paniku.” Pētnieks saka, ka jārēķinās ar tendenci – ziemas periods samazināsies, bet rudenīgs laiks turpināsies ilgi, pavasaris iestāsies agrāk, bet sekos aukstuma viļņi. “Mēs dzīvojam pārejas zonā starp siltajām un aukstajām gaisa masām.”