Baltijas valstīs piemin staļinisko deportāciju upurus

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Karavīru godasardze svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijas laikā pie Brīvības pieminekļa par godu Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai.
Karavīru godasardze svinīgās ziedu nolikšanas ceremonijas laikā pie Brīvības pieminekļa par godu Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai. Foto: Edijs Pālens/LETA

Visās Baltijas valstīs piektdien piemin 1941.gada 14.jūnija staļinisko deportāciju 78.gadskārtu.

Lietuvā, kur 14.jūnijs tiek pieminēts kā Sēru un cerību diena, norisinās jau par tradīciju kļuvusī vēsturiskās atmiņas akcija "Izrunā, sadzirdi, paturi prātā", kuras laikā Viļņā, Kauņā un vairākās citās pilsētās piektdien un sestdien tiek atklātībā nolasīti aptuveni 100 000 represēto un politieslodzīto vārdi un īsas ziņas par viņu likteņiem. Šajos lasījumos var piedalīties katrs, kas vēlas. Šogad pirmo reizi tāda akcija tiek rīkota arī Vašingtonā.

Pirmos piecus represēto vārdus akcijā pie Okupāciju un brīvības cīņu muzeja Viļņā piektdien nolasīja prezidente Daļa Grībauskaite.

"Pagājuši gandrīz astoņi gadu desmiti, kopš mūsu valsts un cilvēki pieredzēja milzīgu traģēdiju, bet tieši tādēļ Lietuva zina, ko nozīmē ciest, Lietuva zina, ko nozīmē sērot, Lietuva zina, ko nozīmē pieminēt, bet Lietuva arī zina, ko nozīmē brīvība, ko nozīmē ticēt, izdzīvot un radīt no jauna," viņa uzsvērusi.

Piemiņas pasākumā piedalījās arī jaunievēlētais Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Seima spīkers Viktors Pranckietis, pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis un aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis.

Represiju upuru piemiņa šai dienā tika godināta arī pie memoriāla Naujoji Viļņas dzelzceļa stacijā.

Tallinā piemiņas ceremonija piektdien notika pie Komunisma upuru memoriāla Mārjamē.

"Ar šīm deportācijām, cilvēku ieslodzīšanu, nogalināšanu un cita veida represijām Padomju Savienība nevis vienkārši cīnījās pret mūsu valsti, bet pret visu igauņu tautu, valodu un kultūru, arī pret mūsu nākotni, gribot panākt, lai Igaunijas valsts nekad vairs neatdzimst," uzsvēra tieslietu ministrs Raivo Aegs.

"Šodien ir sēru diena, tomēr mums jāstāv pie Komunisma upuru memoriāla ar augstu paceltu galvu. Tūkstošiem deportēto palika Sibīrijā, tomēr Igaunija atgriezās. Mūsu mazā tauta izrādījās stiprāka par briesmīgāko terora varu pasaulē," viņš piebilda.

Piemiņas pasākumi notika arī citviet, tai skaitā Tallinas Vabaduzes (Brīvības) laukumā, kur piektdien no tūkstošiem gaišzilu balonu atkal izveidota instalācija "Asaru jūra".

Kā ziņots, komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi piektdien notika arī Rīgā un citviet Latvijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu