Alojas Ausekļa vidusskolas skolēnu vecāki piketēs pie valdības ēkas

Valdība aizvadītajā nedēļā, izskatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par 2019.gada kopējo pašvaldību aizņēmumu limitu un pašvaldību aizņēmumu pieprasījumiem, nolēma izņemt Alojas Ausekļa vidusskolas renovācijas projektu no to projektu saraksta, kuru īstenošanai šogad izņēmuma kārtā piešķirs aizdevumu Valsts kasē, jo ministriem bija aizdomas par nelikumībām projekta īstenošanā.

Celmiņa stāstīja, ka novada iedzīvotāji ir uzrakstījuši vēstuli, kurā lūdz rast iespēju saņemt aizņēmumu skolas ēkas renovācijai. Vēstuli parakstījuši 626 iedzīvotāji un tā iesniegta Ministru kabinetā, Valsts prezidenta kancelejā un Tiesībsarga birojā.

"Mēs neprasām neko ekskluzīvu saviem bērniem, vien lūdzam aizņēmumu Valsts kasē, lai nodrošinātu saviem bērniem drošu un mūsdienām atbilstošu mācību vidi. Jācer, ka arī lauku pašvaldībās dzīvojošo cilvēku bērniem ir tiesības mācīties drošībā," pauda Celmiņa.

Pēc viņas paustā, ir izaugušas jau vairākas paaudzes, kurām drošības apsvērumu dēļ ir bijis liegts izmantot skolas svinību zāli. "Labi, ka mēs esam izvairījušies no tādas nelaimes, kādu savulaik piedzīvoja veikala "Maxima" pircēji," izteicās Celmiņa.

Plānots, ka pie valdības ēkas protestēs 20-30 vecāku pārstāvji.

Alojas Ausekļa vidusskola ir vienīgā novadā un nākamgad tajā plāno mācīties 270 skolēni. Skolas direktore Ina Šternfelde aģentūrai LETA teica, ka jau trīs nedēļas ir pilnībā apturēti skolas renovācijas darbi, kas bija iesākti šā gada janvārī vēl pirms pašvaldība bija saņēmusi aizdevumu Valsts kasē.

"Esmu saņēmusi vēstuli, ka 26.jūnijā Valsts ugunsdzēsības un drošības dienests izglītības iestādes telpās veiks ārkārtas pārbaudi. Ko konkrēti pārbaudīs nav teikts, bet, visticamāk, tas ir saistīts ar to, vai jaunajā mācību gadā varēsim organizēt mācību procesu pielāgotajās telpās sporta zālē," pieļāva direktore.

Jau ziņots, ka 11.jūnijā valdības sēdes laikā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) rosināja no Ministru kabineta rīkojuma projekta dzēst tajā minēto Alojas Ausekļu vidusskolas ēkas pārbūvi, kurai maksimālais pieļaujamais aizņēmuma apmērs 2019.gadā plānots 1,31 miljona eiro apmērā. Reirs savu lūgumu pamatoja ar saņemtu informāciju par iespējamu nelikumīgu rīcību projekta īstenošanā.

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) piebilda, ka ir saņemtas ziņas par finanšu disciplīnas pārkāpumiem minētā projekta īstenošanā, tāpēc līdz situācijas noskaidrošanai šo projektu nevajadzētu iekļaut to projektu sarakstā, kuriem izņēmuma kārtā 2019.gadā ļaus aizņemties.

Informatīvajā ziņojumā bija skaidrots, ka ir izvērtēta situācija ar Alojas novada pašvaldības projektu "Alojas Ausekļa vidusskolas Lielās skolas ēkas pārbūve", kas sākts, lai novērstu konstatēto ārkārtas pirmsavārijas situāciju un nodrošinātu skolēnu uzturēšanos drošā mācību vidē. Skolēni pašlaik ir spiesti mācīties pielāgotās telpās, jo mācību process tiek organizēts Alojas sporta halles foajē, garderobēs un atpūtas telpās, kā arī Mazās skolas ēkas trešā stāva telpās.

Izvērtējot situāciju, FM bija gatava piedāvāt izsniegt pašvaldībai aizņēmumu ārkārtas situācijas sakārtošanai un skolas funkcionalitātes nodrošināšanai, ja novada dome nodrošinātu skolas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par vidusskolu vai arī reorganizētu to par pamatskolu.

Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda (LZS) stāstīja, ka kopš aprīļa ir lūguši atbalstu ministrijām un visu pieprasīto informāciju laikus iesnieguši. Jautājums par aizdevuma piešķiršanu izskatīts Valsts kases sēdē un guvis atbalstu.

"Redzot, ka jautājums ir iekļauts valdības darba kārtībā, man šķita, ka viss ir kārtībā. Pārsteidz, ka valdības sēdē pēkšņi divi ministri paziņo, ka viņiem ir informācija par finanšu disciplīnas pārkāpumiem, bet pirms tam pašvaldībai nav lūgta papildus informācija," teica Bārda.

Runājot par iespējamajiem pārkāpumiem, Bārda atzina, ka situācija nav viennozīmīga, jo, kamēr nebija izveidota valdība, nebija iespējams saņem aizņēmumu Valsts kasē. Pagājušā gada nogalē domes deputāti vienojušies, ka avārijas stāvoklī esošās skolas pārbūvi nevajag atlikt, tādēļ ar būvniekiem vienojušies par darbu uzsākšanu pirms bija saņemts aizdevums Valsts kasē. Neviens neesot varējis iedomāties, ka šogad aprīlī vairs nebūs pieejams finansējums, skaidroja Bārda.

Pašvaldības vadītājs atzina, ka varbūt ir pārkāpis procesu, taču tajā pašā laikā rīkojies atbildīgi. Ja skola būtu sagruvusi un ietu bojā cilvēki, viņam draudētu kriminālatbildība.

Bārda solīja par šo situāciju neklusēt un vērsties pēc atbalsta valdībā un koalīcijas partijām Saeimā.