Saeimas komisijā izraisās diskusija par jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma nepieciešamību

Saeimas ēka

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, skatot jauno Dzīvojamo telpu īres likumu pirms otrā lasījuma, izraisījās diskusija par šī likumprojekta nepieciešamību un vai nebūtu vēlams tā vietā veikt uzlabojumus vecajā likumā.

Lielākās iebildes bija Saeimas Juridiskajam birojam, kurš norādīja, ka joprojām ir spēkā 1993.gada likums par dzīvojamo telpu īri, taču tagad izstrādāts jauns likums, lai gan varēja mēģināt grozīt vecā likuma normas. "Jaunais likums aizmirst tās būtiskās lietas, kuras normāli darbojas, bet likumā tās nav iekļautas. Nav skaidrs, kāpēc tika taisīts jauns likums, ja ar būtiskiem grozījumiem varēja dzīvot vecais. Tas būtu juridiski vienkāršāk," norādīja Juridiskais birojs.

Saeimas Juridiskā biroja ieskatā jaunajā likumā nav skaidri definēti vispārējie jautājumi, ģimenes locekļi un īrnieka ģimenes locekļa tiesības, īres līguma saturs, maksa par dzīvojamās telpas lietošanu un citi jautājumi.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Daina Ose norādīja, ka vislielākās tiesiskās šaubas izraisa īres līgumu ātra izbeigšana bezstrīdus kārtībā - vai šajā gadījumā netiek aizskartas īrnieka tiesības.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka ir jānovelk svītra starp veco un jauno un jautāja Juridiskajam birojam, vai ar grozījumiem vecajā likumā varētu sasniegt to pašu, ko ar jaunu likumu. Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka esot jāsaprot, kas vecajā likumā ir labs un saglabājams, kas trūkst un pieņemams no jauna. Juridiskais birojs arī norādīja, ka jaunā likumprojekta virzītājs Ekonomikas ministrija īres attiecības skata no ekonomiskā viedokļa, taču īres attiecības esot arī tiesisks un sociāls jautājums.

EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders uzsvēra, ka darba grupās, strādājot pie jaunā likuma, notika plaša publiskā apspriešana, piedalījās gan Tieslietu ministrija, gan juristi. "Jaunu likumu vajag tādēļ, ka nevajag veikt kosmētiskus labojumus vecā likumā, kas nefunkcionē. Īres tirgus Latvijā nepastāv. Uzņēmēji īres namus nebūvē, jo riski ir tik augsti, ka tādus nemaz nevar uzbūvēt," uzsvēra Auders.

Valainis norādīja, ka vecā īres likuma mērķis bija aizsargāt denacionalizēto namu īrniekus. "Šīs normas neļauj privātajam sektoram attīstīt īres namus. Jaunā likuma mērķis ir sabalansēt īrnieku un izīrētāju attiecības," sacīja Valainis.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) uzsvēra, ka ir jārunā ne tikai par īres tirgus attīstību, bet arī par to, ka ir tūkstošiem ģimeņu, kuras vecā likuma normu dēļ netiek galā ar nemaksājošiem īrniekiem.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš uzsvēra, ka tad, ja valsts neatradīs instrumentu, kā attīstīt īres tirgus valstī, tad "paliksim ar tiesiskām attiecībām, bet bez īres tirgus". Salmiņš uzsvēra, ka jaunais likums ir uz attīstību vērsts.

Diskusijas raisījās arī par to, vai jaunais likums attiecas uz denacionalizēto namu īrniekiem un deputāti konceptuāli vienojās par to, ka jaunais likums neskar denacionalizēto namu īrnieku tiesības, kuras regulē atsevišķs likums par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā.

Komisijas deputāti vienojās, ka šovasar darba grupās tiks turpināts darbs pie jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma, bet vecajā īres likumā nekādi grozījumi netiks veikti. Pāreju no vecā uz jauno likumu noteiks jaunā likuma pārejas noteikumi. Arī Saeimas Juridiskais birojs piekrita, ka visas īres attiecības ir jāregulē vienam likumam un nevar pastāvēt divi likumi vienlaikus.

Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu īres namu būvniecības un mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, teikts likumprojekta anotācijā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā, uzskata EM.

Tāpat jaunais likumprojekts ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku un samazinās ar to saistītās izmaksas. Šobrīd spēkā esošais likums paredz visu strīdu izšķiršanu tiesā. Līdz ar jauno likumu, veicot atbilstošus grozījumus Civilprocesa likumā, būs iespējama saistību bezstrīdus izpildīšanu atsevišķos gadījumos (gadījumos, kad nav strīda) - īrnieka pienākums būs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja būs beidzies īres līguma termiņš un nebūs panākta vienošanās par jaunu līgumu, ja būs izveidots īres maksas parāds, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā. Vienlaikus šāds risinājums būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem veikt ieguldījumus jaunu īres namu būvniecībā.

Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo likumu, būtiskas izmaiņas paredzētas īres līguma termiņa nosacījumos - turpmāk īres līgumu vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku. Proti, īres līgums būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam būs pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju netiek noslēgts jauns īres līgums. Tāpat, kā līdz šim, īrnieks bez īpaša pamata varēs uzteikt līgumu, iepriekš brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs uzteikt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos.

Tāpat izmaiņas skars arī īrnieka ģimenes locekļu tiesības - ģimenes locekļi turpmāk neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi ģimenes locekļi vairs nebūs arī solidāri atbildīgi par īres līgumā noteikto saistību izpildi. Vienīgi īrnieka nāves gadījumā ģimenes locekļiem paredzētas tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā līguma nosacījumus.

Nolūkā vairāk aizsargāt īrnieku intereses, likumprojektā noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.

Ņemot vērā jaunā regulējuma būtiskās atšķirības no šobrīd spēkā esošā likuma, likumprojektā paredzēts pārejas regulējums. Attiecīgi, īres līgumi, kuri tika noslēgti pirms jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim, būs jāieraksta zemesgrāmatā piecu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās.

Savukārt divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums (piemēram, denacionalizētā nama īrnieks, ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz padomju laikā noslēgto īres līgumu). Savukārt, ja vienošanos neizdosies panākt, ar attiecīgu prasību varēs vērsties tiesā, kura pēc situācijas objektīvas analīzes noteiks gan īres līguma termiņu, kas nevarēs pārsniegt 10 gadus, gan arī īres maksu.

Valdībā jaunais Dzīvojamo telpu īres likums tika atbalstīts 2018.gada maijā.

Uz augšu