Ik gadu Valsts budžetā “neienāk” ap 2,5 miljardiem eiro. Šo summu veido dažādas nodokļu “atlaides” jeb atvieglojumi. To atklāj jauna Valsts kontroles (VK) revīzija “Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?” VK eksperti secina: teju nevienam nodokļu atvieglojumam nav definēts skaidrs mērķis un sasniedzamie rezultāti.

Revīzijā VK analizēja Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumus, jo tieši šo triju nodokļu ieņēmumi veido lielāko valsts budžeta ieņēmumu daļu. No 135 minēto nodokļu “atlaidēm”, VK izvērtēja 94.

Revidenti atklājuši, ka teju visiem šiem atvieglojumiem nav skaidri definētu mērķu vai arī šie mērķi definēti ļoti vāji.

“Revīzijā mēs konstatējām, ka absolūti lielākajai daļai no tiem atvieglojumiem, kas bija mūsu izlasē un kurus mēs pārbaudījām, šie mērķi nav skaidri nodefinēti, un nav noteikti arī rezultatīvie rādītāji,

pēc kuriem mēs varētu pārliecināties, ka tas mērķis ir sasniegts. Tā ir galvenā un būtiskākā problēma nodokļu atvieglojumu sistēmai,” pauda VK padomes locekle Zita Zariņa.

Tāpat revidenti secinājuši, ka sasaiste ar valsts un nozaru plānošanas dokumentiem ir neorganizēta, atvieglojumu saņēmēju mērķa grupas ir noteiktas nepareizi vai neprecīzi, kā arī nav iespējams vērtēt nedz atsevišķu atvieglojumu, nedz sistēmas kopumā ekonomiskumu un efektivitāti.

Vienlaikus ir tādi nodokļu atvieglojumi, kas faktiski nesasniedz savu mērķauditoriju. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir diferencētais neapliekamais minimums, ko pakāpeniski sāka ieviest 2016. gadā.

Ieviešot šo rīku, par nodokļu politiku valstī atbildīgā Finanšu ministrija (FM) argumentēja, ka diferencētais neapliekamais minimums mazināšot ienākumu nevienlīdzību. Taču VK secina, ka šis mehānisms īsti nedarbojās.

“Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā minimuma ieviešanai vajadzēja panākt, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ik mēnesi uz rokas paliek vairāk naudas.

Diemžēl jāsecina pretējais – iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem nodoklī samaksāja vairāk, nekā vajadzēja, tātad uz rokas naudas vairāk nekļuva, bet pārmaksāto naudu iespējams atgūt tikai nākamajā gadā pēc ieņēmumu deklarācijas iesniegšanas,” teikts VK paziņojumā presei.

Iestāde arī atklāja, ka netiek uzskaitītas atvieglojumu administratīvās izmaksas. Lai gūtu vismaz aptuvenu priekšstatu, VK revīzijā kā piemērs minētas IIN attaisnoto izdevumu administrēšanas izmaksas.

“Piemēram, iedzīvotājs, kurš par ārstniecības vai izglītības pakalpojumiem ir samaksājis 100 eiro, var izmantot IIN atvieglojumu par attaisnotajiem izdevumiem 23 eiro apmērā. Lai persona atvieglojumu saņemtu, tai ir jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija VID, kas šo deklarāciju attiecīgi apstrādā. VID izmaksas vienas deklarācijas apstrādei sasniedz 50 eiro.

Tātad, lai atstātu iedzīvotāja rīcībā 23 eiro, no valsts budžeta papildus jāsedz vēl 50 eiro administratīvajām izmaksām,” teikts revīzijas ziņojumā.

VK veica revīziju tieši Finanšu ministrijā (FM), jo šī iestāde atbild par valsts nodokļu politiku. FM rīcība nav bijusi pietiekama, lai sakārtotu nodokļu atvieglojumu jomu, secina VK. Pēc revīzijas ziņojuma publicēšanas FM ir apsolījusi, ka atvieglojumu mērķi un sasniedzamie rādītāji tikšot definēti gaidāmās nodokļu reformas kontekstā.

Vienlaikus FM atgādina: "Nodokļu atvieglojumu izmaiņas reformas ietvaros nav vienpersonisks FM lēmums, bet gan kopīgi ar nozaru ministrijām, ekspertiem un valdības sociālajiem un sadarbības partneriem pieņemts lēmums".

Runājot par diferencēto neapliekamo minimumu, FM nepiekrīt, ka nav vērtējusi nodokļu atvieglojumu ietekmi uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.

"Darbaspēka nodokļu slogs zemu ienākumu saņēmējiem pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā būs zem 40% un, salīdzinot ar 2017.gadu, tiks samazināts par apmēram trīs procentpunktiem, kas Eiropas Savienības kontekstā ir vērtējama kā būtiska izmaiņa," skaidro FM.

Ministrijā norāda uz vēsturiski izveidojušos praksi: nodokļu atvieglojumiem netiek definēti konkrēti rezultatīvie rādītāji, bet, pieņemot jebkuru likumdošanas aktu, tiek izstrādāts sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums. Turklāt, pēc FM ierosinājuma, pieņemot jaunas likumdošanas iniciatīvas, tiek plašāk lietoti terminēti atvieglojumi, kā arī precīzāk definēti sasniedzamie rezultāti un mērķi.

"Izstrādājot nodokļu politikas pamatnostādnes nākamajam periodam, FM plāno sadarbībā ar nozaru ministrijām iekļaut tajā konkrētu darbības plānu ar termiņiem, kādos visiem nodokļu atvieglojumiem tiks definēti mērķi un sasniedzamie rādītāji.

Tāpat FM plāno koordinēt un konsultēt nozaru ministrijas par nodokļu atvieglojumu efektivitātes izvērtēšanu. Savukārt no nozaru ministrijām FM gaida, ka tās, veidojot nozaru politiku, izvērtēs visu nozarei pieejamo finansējumu kopumā, tas ir, ne tikai pieejamos nodokļu atvieglojumus, bet arī pārējo piešķirto valsts atbalstu," sacīja ministrijā.

Lai gan par nodokļu politiku ir atbildīga tieši Finanšu ministrija, lielākā daļa atvieglojumu tiek iestrādāta likumā Saeimas budžeta un nodokļu komisijas darba rezultātā.

Komentējot VK revīzijas secinājumus, komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (Attīstībai/Par), pauda, ka deputātiem būtu atbildīgāk jāvērtē katrs nodokļu atvieglojums.

“Šodien likumā, kurš nosaka transportlīdzekļu ikgadējās nodevas samaksu, deputāti ļoti kāri atbalstīja atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm uz liellitrāžas automobiļiem, tajā pašā laikā nenorādot avotu, kā tad kompensēt šos te 27 tūkstošus,” ar vienu no neseniem piemēriem dalījās Saeimas deputāts.

Atbildot uz jautājumu, vai būtu jāmazina nodokļu “atlaižu” skaits, Bondars pateica: “Iedot ir viegli, atdot ir grūti.” Taujāts, vai Saeima plāno pārskatīt nodokļu atvieglojumus, Bondars pateica, ka tas esot valdības jautājums, jo attiecas uz valsts budžetu.

Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda: viens no iemesliem, kāpēc ir radusies nekārtība nodokļu atvieglojumu sistēmā, ir tas, ka valsts pārvaldē strādājošajiem trūkst izpratnes par dažādu atvieglojumu mijiedarbību.

“Nav izvērtēts, kā dažādi politikas instrumenti Latvijā strādā kopā, kā tie mijiedarbojas. Trūkst tās lielās bildes. Tur, protams, var domāt par dažādiem citiem skaidrojumiem. Piemēram, pārāk liela kadru mainība, institucionālās atmiņas trūkums, ministriju un jomu sadalījums starp partijām vēsturiski, tur viss kas var būt,” pieļauj ekonomists.

Kā norāda VK padomes locekle Zita Zariņa, lai situāciju uzlabotu, vispirms ir jādefinē atvieglojumu mērķi saskaņā ar valsts attīstības plāniem. Nepieciešams arī noteikt attiecīgos rezultatīvos rādītājus. Kopumā VK aicina pārskatīt nodokļu “atlaižu” sistēmu un atteikties no nevajadzīgajām.