Smacīgā eksperimentā noskaidrots, ka smirdoņa var uzlabot atmiņu (3)

Kā rakstīts pētījumā, kas jūlijā tiks publicēts zinātniskajā žurnālā “Learning and Memory”, īpaši laba spēja atcerēties attēlus brīvprātīgajiem pētījuma dalībniekiem bija 24 stundas pēc tam, kad šie attēli bija apvienoti ar attiecīgo smaku.

Pētījumā arī noskaidrojās, ka tie cilvēki, kuri attēlu vērošanas laikā vairāk uztraucās un baidījās par to, kādu smaku viņi saodīs, pēc 24 stundām šos attēlus atcerējās vēl labāk nekā pārējie (neatkarīgi no tā, vai smaka tika palaista vai nē).

Pēc tā var secināt, ka gaidas pēc neparedzamas smaka vai strauja pārsteigšana ar to liek cilvēkam labāk atcerēties piedzīvoto un tajā brīdī redzēto.

“Pētījuma rezultāti uzskatāmi demonstrēja to, ka nepatīkamas smakas spēj gan jauniešiem, gan pieaugušajiem ievērojami uzlabot atmiņu. Tas norāda uz jauniem veidiem, kā pētīt cilvēka spēju apgūt jaunas lietas un atcerēties pozitīvās un negatīvās pieredzes,” komentēja pētījuma vecākā autore Katrīna Hārtlija.

Skaidrs, ka cilvēkiem ir dažādi uzskati par to, kas ir patīkama un nepatīkama smaka, tāpēc pētījuma sākumā zinātnieki lika dalībniekiem paostīt virkni dažādu smaku un smaržu, lai noskaidrotu, kura no tām viņiem riebj, bet kura šķiet tīkama.

Smakas tika iegūtas, sajaucot dažādas ķimikālijas, un to vidū bija arī puvušu zivju un mēslu smaka.

Eksperimenta laikā visiem dalībniekiem bija jāvalkā degunu maskas, kas bija pievienotas olfaktometram – ierīcei, kas rada un mēra smaržas. Pirmajā eksperimenta daļā, kad dalībnieki vēroja attēlus, tika palaistas dažādas smakas, bet otrā eksperimenta daļā smaku vietā maskās tika ielaists vien tīrs gaiss. Tajā laikā pētnieki mērīja, kādas ir cilvēku reakcijas.

Jau sen ir zināms, ka negatīvajām pieredzēm ir liela ietekme uz cilvēka atmiņu. Piemēram, cilvēkiem, kurus sakož suns, vēlāk var rasties negatīvas atmiņas par šo suni, kas rezultātā var pārvērsties par vispārīgām bailēm un nepatiku pret suņiem.

“Piedzīvoto negatīvu asociāciju vispārinājums un noturība atmiņā ir dažādu garīgo traucējumu pamatā, kas visbiežāk parādās, kad cilvēks ir pieaudzis,” piebilda Hārtlija.