Valsts kontrole: Pusotra gada laikā panākti uzlabojumi tiesu sistēmā un tiesvedību procesā

Tiesa; ilustratīvs foto.

FOTO: Reuters / Scanpix

Pusotra gada laikā, ieviešot gandrīz pusi Valsts kontroles ieteikumu, panākti uzlabojumi tiesu sistēmas turpmākai attīstībai un tiesvedības procesu efektivitātes pieaugumam, tomēr šā gada sākumā veiktā analīze liecina, ka vairākās būtiskās tiesu sistēmas darbības jomās joprojām nepieciešams meklēt iespējas uzlabojumiem, infomēja Valsts kontrolē

Pirmdien Valsts kontrole publicēja pārskatu par to, kā pusotra gada laikā pēc revīzijas pabeigšanas mainījušies Latvijas tiesu sistēmu raksturojošie rādītāji pēdējo trīs gadu laikā.

Laikā posmā no 2016.gada līdz 2018.gadam Latvijas pirmās instances tiesās saņemto lietu skaits samazinājies par ceturto daļu, kā arī gada laikā tiesas izskata vairāk lietu, nekā saņem. Līdz ar to, Valsts kontrole secina, ka iepriekšējos gados neizskatīto lietu atlikums samazinās.

Taču jau revīzijas laikā Valsts kontrole norādīja uz faktu, ka Latvijā pirmās instances tiesās iesniegto pieteikumu skaits uz 100 iedzīvotājiem ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Tāpēc ir būtiski analizēt, vai šādu tendenci neietekmē arī valsts nodevu apmēri un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamība, uzskata Valsts kontrole.

Uz to norādījuši arī ārvalstu eksperti, proti, ka tiesu pieejamības jomā Latvija nodrošina samērā zemu juridiskās palīdzības līmeni gan jautājumā par finanšu pieejamību, gan personu loku, kam ir tiesības uz šādu valsts palīdzību, skaidroja Valsts kontrole.

Tā arī secināja, ka tiesās saņemto lietu skaits turpina samazināties, bet tiesvedības ilguma rādītājos pēdējo trīs gadu laikā pozitīvu izmaiņu nav. Tiesu administrācijā skaidrojusi, ka ir palielinājies to lietu īpatsvars, kas tiek skatītas ilgstoši, bet tādu lietu īpatsvars, kas izskatāmas ātri, samazinās.

Valsts kontrole uzskata, ka Tieslietu ministrijai, Tieslietu padomei un Tiesu administrācijai regulāri jāanalizē tiesvedības ilgumu ietekmējošie faktori un atkarībā no secinātā jāpieņem lēmumi par tālāko rīcību, lai šo faktoru ietekmi mazinātu. Tas panākams, piemēram, pilnvērtīgi un regulāri izmantojot Tiesu administrācijas izstrādātā elektroniskā lietu termiņu pārvaldības rīka sniegtās iespējas.

Revidenti secinājuši, ka gaidīto rezultātu nav devusi tiesu teritoriju reforma - nav mazinājusies Rīgas tiesu tiesnešu noslodze salīdzinājumā ar citiem tiesu apgabaliem. Piemēram, Rīgas apgabaltiesas tiesneša noslodze civillietās ir divas reizes lielāka nekā Vidzemes apgabaltiesā. Ņemot vērā, ka Rīgas tiesu apgabalā tiek saņemtas līdz 54% no visām civillietām, tiesnešu vienmērīga noslodze visā valsts teritorijā ir būtisks jautājums, kas prasa gudrus risinājumus, uzsver Valsts kontrole.

Revidenti atzīmē, ka atbildīgās institūcijas ir pilnveidojušas tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu - turpmāk šajā procesā būs iespējams gan norādīt ieteikumus darbības uzlabošanai, gan tiks ņemta vērā informācija par sūdzībām, tiesnesim piemērotajiem disciplinārsodiem un ētiskas rīcības pārkāpumiem.

Uzlabota arī tiesnešu palīgu darba organizācija un atalgojuma diferencēšana atkarībā no kvalifikācijas, tomēr tas, vai ar šiem pasākumiem tiesām izdosies ilgstoši piesaistīt kvalificētāku personālu, Valsts kontroles ieskatā, būs atkarīgs arī no tā, vai atalgojuma līmenis tiesnešu palīgiem būs samērojams ar izvirzītajām prasībām un veicamo pienākumu sarežģītību.

Jaunākie Tiesu administrācijas dati liecina, ka joprojām saglabājas augsts personāla mainības rādītājs - tiesnešu palīgiem vidēji 15%, tiesas sēžu sekretāriem vidēji 56% trīs gadu periodā, atzina Valsts kontrolē.

Revīzijas iestādes ieskatā, tiesu sistēmas attīstības plānošana ir būtiska, lai saņemtu finansējumu izvirzīto mērķu sasniegšanai. Spēkā esošie attīstības plānošanas principi paredz skaidru kārtību, kādā tiek noteikti, uzraudzīti un novērtēti nozares politiku mērķi, to sasniegšanai nepieciešamā rīcība un rezultāti, tātad to izstrāde pēc būtības ir ierēdņu pienākums pret nodokļu maksātājiem un faktiski arī vienīgais veids, kā citām institūcijām un sabiedrībai sniegt informāciju par mērķiem un rezultātiem, kas kādā noteiktā jomā ar pieejamo valsts budžeta finansējumu ir jāsasniedz.

Kopš 2015.gada, kad noslēdzās Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu 2009.-2015.gadam īstenošana, Latvijā nav izstrādāta attīstības politika, kas turpinātu iesāktās reformas tiesu sistēmā. Tāpēc Tieslietu ministrijai sadarbībā ar citām nozares institūcijām ir svarīgi izstrādāt tādu attīstības plānošanas dokumentu, kurā vienkopus būtu norādīti visi nozīmīgie rīcības virzieni nozares politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai, uzsver Valsts kontrolē.

"Tikai ar kompleksiem, pārdomātiem risinājumiem būs iespējams sasniegt tādus iepriekš izvirzītus rādītājus kā sabiedrības uzticības pieaugums tiesām līdz vismaz 50%. Tāpat ir pilnveidojama tiesvedības efektivitātes un tiesu kapacitātes novērtēšanas sistēma, kas paredzētu arī rādītāju izpildes uzraudzību un izvērtēšanu," uzsvēra Valsts kontrolē.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atzina, ka valsts budžeta līdzekļu ieguldījums tieslietu sistēmā gudri un atbildīgi jāpārvērš sabiedrības ieguvumā. "Ir svarīgi nepārtraukti vērtēt, vai un kā tiesu darbam piešķirtie resursi ietekmē tiesu darbības rādītāju izmaiņas - gudra un jēgpilna pieejamās naudas izmantošana ir tiesu sistēmas atbildība, un vēlmei pilnveidot sistēmu ir jābūt pašā sistēmā," pauda Krūmiņa.

Pēc revīzijas Tieslietu ministrijā tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir līdz šā gada 1.septembrim izvērtēt, kāpēc netika sasniegti Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs plānotie rezultāti, kā arī noteikt tālāko rīcību tiesu sistēmas attīstībai un darbības pilnveidei. Pašlaik Valsts kontroles rīcībā nav informācijas par Tieslietu ministrijas darba grupā paveikto.

Uz augšu