Akcīzes nodoklis: Švecova citē datus ārpus konteksta
Re:check

Ļubova Švecova

FOTO: LETA

Drīzāk meli – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta.

Pēc ilgstošām debatēm Saeimas deputāti 20.jūnijā piekrita turpināt virzīt ieceri akcīzes nodokļa samazināšanai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 15%. Viena no astoņiem deputātiem, kas balsoja pret šo ieceri, bija Ļubova Švecova (Saskaņa).

Arguments, ka Igaunija samazinās akcīzes nodokli, tādēļ Latvijas pierobeža varētu zaudēt kaimiņvalsts alkohola tūristus un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumus, viņu nepārliecināja. Savu pozīciju viņa aizstāvēja arī no Saeimas tribīnes, taču izmantoja kontekstam neatbilstošus un tādējādi maldinošus datus.

“Vai jūs domājat, ka patiesībā ir rezultāti, ka palielināsies akcīzes ieņēmumi? Jūs maldāties. No kopējo izvesto alkoholisko dzērienu apmēra tikai 10,7 procenti ir izvesti uz ES valstīm, tajā skaitā Igauniju. Un patiesībā 89,3 procenti alkoholisko dzērienu eksportēja uz Krieviju. Tātad arī lielāki ienākumi budžeta nodokļos bija iekasēti nevis no Igaunijas pierobežas tirdzniecības, bet no Šeflera kungam piederošā uzņēmuma, kas realizē alkoholu Krievijā,” teica deputāte.

Deputāte, bijusī VID Finanšu policijas darbiniece un Saskaņas kandidāte finanšu ministres amatam runā atsaucās uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) statistiku par 2018.gada pirmajos deviņos mēnešos izvesto alkoholisko dzērienu apjomu. Skaitļi citēti precīzi, tomēr konteksts ir maldinošs.

Neskatoties uz to, ka alkoholu iegādājas, piemēram, igauņi un izved patēriņam Igaunijā, VID to neiekļauj statistikas datos pie alkohola, ko nosūta uz citām ES valstīm, skaidro dienests. Tā kā dzērieni pārdoti Latvijā un akcīzes nodoklis par to samaksāts šeit, to uztver kā alkoholu, kas realizēts Latvijā.

Gan alkoholu, ko eksportē, piemēram, uz Krieviju, gan alkoholu, ko atzīti tirgotāji izved pārdošanai citās ES valstīs, ar akcīzes nodokli neapliek. Nodevas tirgotājiem ir jāmaksā citā kārtībā.

Lai novērtētu alkohola apjomu, ko pārdod Igaunijas pierobežā, VID datus apkopo atsevišķi, katru gadu aptaujājot pierobežas tirgotājus. Aptaujas ļāvušas secināt, piemēram, ka katru gadu pieaug alkohola daudzums, ko no visā valstī pārdotā apjoma notirgo tieši Igaunijas pierobežā.

Švecova skaidroja, ka informāciju ieguvusi no VID apkopotajiem datiem un mediju publikācijām par alkoholu, kas izvests no valsts, neapzinoties, ka viņas interpretācija nav bijusi pareiza. Savu kļūdu viņa atzina, tomēr piebilda, ka daudzi dati, īpaši prognozes par sekām akcīzes nodokļa likmes maiņai, viņasprāt, esot “vērtējami un nav tik vienkārši uztverami un interpretējami, kā tos mēģina interpretēt”.

Secinājums: Datus par eksportu un no valsts izvesto alkohola apjomu Švecova citējusi precīzi, tomēr nepareizā kontekstā.

Šajos VID datos nav ierēķināts alkohola apjoms, ko Latvijā iegādājas un uz Igauniju izved pircēji paši. Preces, kas tiek eksportētas vai izvestas uz citu ES dalībvalsti, neapliek ar akcīzes nodokli, līdz ar to uz šiem datiem nevar balstīt prognozes par akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

Fakti:

-Pirms Igaunija samazināja akcīzes nodokli par 25%, Finanšu ministrija (FM) prognozēja, ka Latvijā akcīzes ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem šogad sasniegtu 223,4 miljonus eiro. Pērn tā iekasēti 189,9 miljoni eiro.

-Ja Latvijā nodokli nepazeminās, FM akcīzes nodoklī 2020.gadā plāno iekasēt 196 miljonus eiro. Ja pazeminās par 15% – aptuveni 216 miljous.

-Ja likmi nesamazina, bet ar 2020.gada 1.martu paaugstina, kā tas paredzēts līdz šim, nodokļi alkoholam Latvijā būtu visaugstākie Baltijā. Tā rezultātā arī Latvijas iedzīvotājiem būtu izdevīgāk alkoholu iegādāties kaimiņvalstīs.

-Nesamazinot akcīzes nodokli, Latvijas kopējie nodokļu ieņēmumi samazinātos par 92 miljoniem, bet samazinot likmi par 15% – par 32 miljoniem eiro.

Uz augšu