Vācija godina vīrus, kuri centās uzspridzināt Hitleru (12)

Vācijas kanclere Angela Merkele, kura sestdien pirms piemiņas pasākuma uzstāsies ar runu 400 karavīru zvēresta ceremonijā, jau pirms tam uzsvēra, ka Hitlera noslepkavošanas plāna autors Klauss fon Štaufenbergs un viņa domubiedri ir ārkārtīgi svarīgas personas Vācijas vēsturē, vēstīts izdevumā “AP”.

“Tikai tad, kad sapratīsim mūsu pagātni, mēs varēsim būvēt nākotni,” teica Merkele.

Fon Štaufenbergs Hitleru mēģināja nogalināt ar čemodānā ievietotu spridzekli 1944. gada 20. jūlijā, kad fīrers bija ieradies uz sapulci Austrumprūsijā. Atentāts cieta neveiksmi, jo tīras sakritības dēl, kāds čemodānu no Hitlera pagaldes pārvietoja uz tālāku vietu, ļaujot Hitleram tikt cauri vien ar izbīli.

Kad izplatījās ziņas, ka Hitlers ir izdzīvojis, plāns apstājās un fon Štaufenbergs tika nekavējoties apcietināts un sodīts ar nāvi.

Gados, kas sekoja pēc kara, fon Štaufenbergs un pārējie atentāta līdzdalībnieki, pateicoties nacistu propagandai, tika plaši uzskatīti par nodevējiem.

“Tie, kuri darbojās 20. jūlija atentāta mēģinājumā, ir piemērs mums, jo viņi parādīja, ka seko savai sirdsapziņai, un atstāja savu zīmogu Vācijas vēsturē,” teica Merkele.