LR2 ceļ trauksmi par sabiedriskā medija valdes nevēlēšanos risināt ieilgušo krīzi kanālā

FOTO: Ieva Čīka / LETA

Latvijas Radio valdes nevēlēšanās saskatīt un risināt ieilgušo satura krīzi Latvijas Radio 2 (LR2) var beigties ar Eiropas mērogā unikālas radiostacijas bojāeju, satraucas LR2 kolektīvs.

LR2 darbinieki ar atklātu vēstuli vērsās pie atbildīgajām valsts amatpersonām, informējot par situāciju radiostacijā. "Mūsu pieredze dod tiesības paust viedokli, ka nepieciešams beidzot rīkoties, lai Latvijā turpinātu darboties radiostacija, kuras lozungs ir "dziesmas dzimtajā valodā"," teikts atklātajā vēstulē.

Kanāla darbinieki uzsver, ka LR2 ir visklausītākā, bet štata ziņā vismazākā un vissliktāk apmaksātā Latvijas Radio redakcija, kurā ir 11 štata darbinieki, no kuriem ēterā strādā tikai astoņi cilvēki.

Vēstulē skaidrotas darbinieku darba samaksas veidošanās nianses, uzsverot, ka LR2 programmu vadītāju atalgojumu ilgus gadus veidoja maza alga un liela piemaksa, kas bija atšķirīgi no pārējiem Latvijas radio kanāliem, kaut gan šī "piemaksa" pēc būtības bija darba alga, kuru nebija iespējams segt ar valsts budžeta līdzekļiem, jo tādi Latvijas Radio pienācīgā apjomā netika iedalīti.

Atalgojuma jautājumu solīja risināt kā iepriekšējā, tā arī esošā Latvijas Radio valde, teikts vēstulē, piebilstot, ka algu līdzsvars proporcionāli citām Latvijas Radio redakcijām un kanāliem joprojām nav noregulēts. Tāpat pirms gada kanālam tika atņemts iepriekš ar sadarbības raidījumu veidošanu nopelnītais finansējums, līdz ar to sašaurinot satura veidošanas iespējas.

LR2 darbiniekus neapmierina, ka ikviens LR2 darbinieks reizē ir producents, mūzikas redaktors, operators, žurnālists, savukārt pārējo Latvijas Radio kanālu darbinieki strādā pēc komandas principa: tandēmā ar operatoru, dažkārt pat vairākiem, producentu, mūzikas redaktoru. Šāda situācija "laupa motivāciju censties, strādāt ar izdomu un entuziasmu, jo nav arī nekādu izaugsmes iespēju".

"Tagadējā uzņēmuma valde uzskatīja par nepieciešamu sagraut līdzšinējo sistēmu, ka LR2 ēterā skan sadarbības raidījumi, kuru ienākumu daļa paliek kanāla rīcībā, apmaksājot arī izglītojošu, izklaidējošu, tostarp kultūrvēsturisku raidījumu izveidi. Pašlaik ar esošo neefektīvo atalgojuma sistēmu un principu, ka jāstrādā tikai algas ietvaros, saturs reducēts uz latviešu mūzikas atskaņojumu un pareiza laika pieteikšanu, kā arī nedaudzām rubrikām rīta stundās, klausītāju apsveikumu lasīšanu u.c.,” vēstulē skaidro LR2 darbinieki.

Radio programmas kolektīva uzskata, ka par valdes nevēlēšanos saskatīt un risināt ieilgušo satura krīzi LR2 liecina arī fakts, ka pēc direktora Armina Roņa aiziešanas konkurss uz šo amatu netika rīkots, par vadītāju nozīmējot Latvijas Radio 5 direktori Ilvu Milzarāju, kura amatu apvienošanas kārtībā par savu darbu saņem 30% direktora algas.

"LR2 darbības principi un programma, kuras galvenā vērtība ir latviskas identitātes uzturēšana un veicināšana ar rūpīgu dziesmu atlasi un to pasniegšanas metodiku, ir būtiski atšķirīga no LR5. Šāda pienākumu sadale raisa bažas, vai nākotnē nav paredzēta abu kanālu apvienošana, kas nozīmētu visas Eiropas mērogā unikālās radiostacijas bojāeju," uzsvērts vēstulē.

Jau vēstīts, ka Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere iepriekš sacīja, ka padome aicināja Latvijas Radio valdi līdz 23.jūlijam iesniegt padomei pamatojumu, kāpēc nepieciešams 100 000 eiro piešķīrums darbinieku kapacitātes stiprināšanai. Tāpat valdei esot jāizskaidro, kāds budžets ir nepieciešams, norādot pozīcijas, kur tas tiks izlietots, kā arī kāda būs tā ietekmēs uz nākamo gadu budžeta pieprasījumiem.

"Jebkādi jautājumi par atalgojuma lielumu un tā palielināšanu ir jāskata nevis vienas struktūrvienības ietvaros, bet visa radio kontekstā. Mēs esam lūguši iekļaut prioritāro pasākumu sarakstā un iesnieguši budžetā, esam atbalstījuši prasījumu radio algu palielināšanai par 998 000 eiro. Mēs atzīstam, ka tas ir pareizi un prasījums ir jāatbalsta. Nauda netiek prasīta tikai vienai struktūrvienībai, bet visam radio," izteicās Ķezbere.

Uz augšu