5G jeb bailes no nezināmā

FOTO: TVNET

Laika gaitā cilvēkiem vienmēr bijis grūti pieņemt sev neierastas un jaunas lietas. Nezināšana pārvēršas bailēs, bet nobijušies cilvēki savukārt bieži vien pazaudē spēju domāt racionāli un pavelk sev līdzi arī tos, kuri ar domāšanu neizceļas vispār.

Piemēram, laikā, kad parādījās pirmie vilcieni, tā laika ārsti apgalvoja, ka pārvietošanās ātrumā, kas trīs reizes pārsniedz pajūga ātrumu, cilvēka ķermenim nav panesama un no tās var ne tikai sajukt prātā, bet pat nomirt, jo pēc pārvietošanās šādā galvu reibinošā ātrumā ķermenis tiks sagrauts. Turklāt daudzi mediķi uzskatīja, ka šis ātrums ir neveselīgs ne tikai vilcienu pasažieriem, bet var novest pie vājprāta arī cilvēkus, kas vienkārši redz vilcienu pabraucam garām, tāpēc tika ieteikts sliežu ceļus iežogot ar mūra sienām, lai no vilciena ieraudzīšanas neciestu nevainīgi garāmgājēji. 

Laikā, kad parādījās pirmie telefoni, daudzi baidījās, ka tie sagraus ierastās morālās vērtības (nu – gluži kā šobrīd geji, hehe), iznīcinās mājas un atturēs cilvēkus no savu draugu apciemošanas. Zviedrijā mācītāji uzskatīja, ka telefoni ir sātana rīks un pa telefona līniju vadiem pārvietojas ļaunie gari. 

Protams, lielas raizes sagādāja arī elektrība – daudzi uzskatīja, ka atrašanās elektrības tuvumā var izraisīt dažādas slimības, kā arī paātrināt cilvēku novecošanu. Saprotams, ka vēlāk diezgan līdzīgas bažas bija par televizoriem, bet pēc tam – datoru monitoriem. Ceru, ka neviens no lasītājiem, kas ticis līdz šīm rindām, vēl nav no ekrāna dabūjis aknu cirozi, tāpēc turpināšu.

Tuvojoties mūsdienām, cilvēku bailes no nezināmā nekļuva racionālākas. Sākotnēji daudzi uzskatīja, ka Wi-Fi izplata neredzamu radiāciju, kas var izraisīt vēzi vai pat nogalināt. Par spīti tam, ka šai informācijai nebija pilnīgi nekādu pierādījumu, dezinformāciju nekautrējās izplatīt arī daudzi laikraksti.  

Viena no manām mīļākajām paranojām bija bailes no tā, ka, iestājoties 2000. gadam, apstāsies pilnīgi visi datori, datorsistēmas un elektroiekārtas, gaisā esošās lidmašīnas nokritīs, cilvēki iesprūdīs liftos un tālākā dzīve atgādinās kādu postapokaliptisku trilleri, kurā valda tikai cīņa uz dzīvību un nāvi “Mad Max” stilā. 

Tāpat daudzi joprojām ir pilnīgi droši, ka videospēles un smagais metāls padara cilvēkus par sērijveida slepkavām, bet no pārlieku ilgas skatīšanās uz varavīksni var pielipt gejs. 

Šis nelielais ievads bija nepieciešams tikai kontekstam, lai būtu vienkāršāk izprast to, kā cilvēkiem pēc simts gadiem izskatīsies šodienas cilvēku satraukums par jaunāko mobilo sakaru paaudzi – 5G. Skaidrs, ka tie, kuri tic sazvērestības teorijām par to, kā “Big Pharma” ar ķīmiskajām trasēm kaisa pār Eiropu indes, lai visi iedzīvotāji mainītu orientācijas un uzņemtu bēgļus, tāpat tic arī tam, ka 5G tīkls burtiski izstaro kodolradiāciju un vēzi. 

Jā, 5G ir starojums. Gluži kā visiem iepriekšējiem G, tavam Wi-Fi rūterim, datora monitoram, mobilajam telefonam vai radio viļņiem. Šis starojums ir mazāk kaitīgs par dienas gaismu, un tas ir fakts. Ja neesi izolējies no pasaules un visu mūžu pavadījis alā, šis starojums ne ar ko nebūs sliktāks par starojumu, ko esi uzņēmis, izlasot šo rakstu. 

Tomēr, ja uzņemtās informācijas apstrādes mazspēju varu piedot cilvēkiem, kuri tic tam, ka Zeme ir plakana un to pārvalda ķirzakcilvēki, tad ir ļoti grūti tolerēt, kad ar šādu maldu izplatīšanu sāk nodarboties sabiedrībā pazīstamas personas, daloties ar informāciju par to, kā 5G izraisījis bērniem vēzi. Šie ir tie gadījumi, ko minēju jau augstāk, kad cilvēks pazaudē spēju domāt racionāli un pavelk sev līdzi tos, kuri ar domāšanu neizceļas. Es, protams, nesaukšu Agnesi Rakovsku vārdā un ceru, ka strukturētais atmiņas ūdens palīdzēs viņai izvairīties no pilnīgi visiem sliktajiem starojumiem. 

Slavenības, mikroslavenības un instagrama ietekmeles kā reiz ir tie cilvēki, kuriem vajadzētu vismaz censties negvelzt saviem sekotāju pūļiem pilnīgas muļķības un nepiesārņot viņu prātus ar liekām bailēm. Skaidrs, ka Kivičs nekļūs par visas nācijas morāles kompasu, bet pārējie tomēr varētu pacensties.

Uz augšu