Lielbritānijas valdība garantē, ka Lielbritānijā dzīvojošo citu Eiropas Savienības (ES), tostarp Latvijas, valstspiederīgo tiesības tiks ievērotas tā dēvētajā pārejas periodā, kas būs spēkā divus gadus pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb “Brexit”. Šīs garantijas skar tiesības uzturēties Lielbritānijā, ārvalstu darbinieku tiesību aizsardzību, kā arī Lielbritānijā strādājošo cittautiešu ģimenes locekļu tiesības pievienoties saviem tuviniekiem Lielbritānijā. Tomēr tas, kāda būs reālā situācija pēc “Brexit”, joprojām ir ļoti neskaidrs jautājums.

Hronoloģija 

Vārds “Brexit” mūsu ziņu dienaskārtībā ir tik sen, ka daudzi cilvēki jau varētu būt aizmirsuši visu notikumu hronoloģiju. Ir skaidrs vien tas, ka šo notikumu kontekstā izteiciens “aiziet angļu stilā” jau sen ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi - “aiziet neatvadoties”.

“Brexit” referendums notika 2016.gada 23.jūnijā, un izstāšanos no ES tajā atbalstīja 52% britu, bet pret izstāšanos bija 48%.

Nākamajā dienā par savu atkāpšanos no amata paziņoja toreizējais Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons.

Kemerona vietā premjerministra amatā stājās Terēza Meja.

Par savu izstāšanos Lielbritānija Eiropas Savienību oficiāli informēja 2017.gada martā, savukārt 2018.gada februārī Eiropas Komisija publiskoja Lielbritānijas izstāšanās vienošanās projektu.

2018.gada oktobrī Londonā notika masveidīga iedzīvotāju protesta akcija pret “Brexit”.

Galerija: Pret “Brexit” vērsta demonstrācija Londonā 2018.gadā

Tālāk sekoja Lielbritānijas “Brexit” lietu ministru demisijas, ES samits, kurā tika spriests par nākotnes attiecībām ar Lielbritāniju, kā arī mēģinājumi panākt Mejas nomaiņu.

2019.gada 12.martā Lielbritānijas parlaments noraidīja Mejas valdības izstrādāto vienošanos aiziešanai no ES.

20.martā Meja vērsās ES ar lūgumu pārcelt “Brexit” no 29.marta uz 30.jūniju.

Pēc tam Londonā atkal notika plaša “Brexit” pretinieku demonstrācija ar prasību vispār atcelt “Brexit”.

Galerija: “Brexit” pretinieku demonstrācija Londonā 2019.gadā

Šā gada aprīli ES nolēma dot Lielbritānijai papildu laiku, nosakot, ka jaunais “Brexit” datums ir 2019.gada 31.oktobris.

Jūnijā Meja paziņoja par aiziešanu no premjerministra amata.

Mejas vietā premjerministra postenī stājās Boriss Džonsons.

Džonsons nešaubās, ka viņam izdosies nodrošināt, ka 31.oktobrī Lielbritānija tiešām pamet ES.

Jaunais premjers izteicies, ka viņš gribētu ar ES noslēgt attiecīgu vienošanos, tomēr Džonsons esot gatavs arī bezvienošanās izstāšanās scenārijam.

“Šodien Lielbritānija nobalsotu pret “Brexit””

Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas “Chatham House” eksperts Keirs Džailzs uzskata: ja pēc mēneša tiktu sarīkots jauns referendums, tā rezultāts būtu pavisam cits nekā 2016.gadā.

6
Keirs Džailzs  FOTO: Nora Krevņeva-Baibakova

“Situācija Lielbritānijas galvaspilsētā un lauku reģionos ir ļoti atšķirīga. Londona no ES ir saņēmusi ļoti daudz, savukārt reģionu iedzīvotājiem ar Eiropas atbalstu mēdz būt negatīva pieredze. Tas lielā mērā arī izskaidro referenduma rezultātus. Referendums zināmā mērā bija protests gan pret Briseli, gan Londonu. Tie bija neapmierināti vēlētāji, kuri izmantoja iespēju piedalīties pa īstam demokrātiskā balsojumā. Loģiski, ka viņi tādējādi izpauda visu neapmierinātību un sašutumu, kas viņos bija sakrājies,” sarunā ar TVNET krievu valodas versiju norādīja Džailzs.

2016.gada referendumā par palikšanu ES nobalsoja Londona, Skotija un Ziemeļīrija, bet Anglija un Velsa atbalstīja izstāšanos.

6

“Tagad, kad daudzas lietas kļuvušas skaidrākas un cilvēki ir apjautuši patiesās sekas aiziešanai no Eiropas Savienības, referenduma rezultāts tagad patiešām varētu būt pavisam citāds,” uzskata Džailzs.

Savukārt Lielbritānijas Ārlietu ministrijas Ziemeļu un Centrāleiropas Eiropas jautājumu direktorāta vadītāja Maja Sivagnanema sarunā ar TVNET krievu valodas versiju stāsta par izmaiņām, kas skars Latviju un tās valstspiederīgos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Maja Sivagnanema FOTO: Nora Krevņeva-Baibakova

Mūsu tautiešu liktenis

Gan Latvijas politiķi, gan tie cilvēki, kuru radi vai draugi dzīvo un strādā Lielbritānijā, nereti pauž bažas par šo cilvēku likteni pēc “Brexit”.

Kā uzsver Sivagnanema, bažām neesot pamata, jo Lielbritānijas valdība garantē valstī dzīvojošo citu ES valstu pilsoņu tiesību ievērošanu.

Viņa norāda, ka jau ir panākta vienošanās, kas ļaus ES pilsoņiem justies droši par viņu tiesībām nākotnē. Tomēr zināmas izmaiņas esot sagaidāmas.

Saskaņā ar Sivagnanemas sniegto informāciju, jau panāktās vienošanās par ES pilsoņu tiesību aizsardzību Lielbritānijā ietver:

  • tiesības uzturēties Lielbritānijā vismaz līdz pārejas perioda beigām jeb divus gadus pēc “Brexit”;
  • ārvalstu darbaspēka tiesību aizsardzību;
  • nodrošināt iespēju tuviniekiem pievienoties Lielbritānijā strādājošajiem ģimenes locekļiem, balstoties uz esošajiem ES noteikumiem, tomēr tikai gadījumā, ja šīs attiecības eksistēja pirms pārejas perioda. Tas nozīmē, ka visu strādājošo ģimeņu locekļi, kas legāli uzturas Lielbritānijā, arī tiks aizsargāti.

Ārvalstnieku sociālās iemaksas

Lielbritānijas varas iestādes sola saglabāt visas iemaksas, ko strādājošie no ES veikuši dažādās sociālās apdrošināšanas sistēmās un fondos.

Visas migrantus tiesības, kas viņiem bija sociālās apdrošināšanas ziņā, paliek spēkā.

“Pārejas perioda laikā Latvijas pilsoņi varēs turpināt lietot savu Eiropas veselības apdrošināšanas karti, kas ļauj ES pilsoņiem saņemt medicīniskos pakalpojumus citās ES valstīs,” skaidro Sivagnanema.

Tomēr to, kas Latvijas valstspiederīgos Lielbritānijā sagaida pēc šā pārejas perioda beigām, amatpersona nekomentē.

Aizsardzība un zinātne

Aizsardzība un kopīgie projekti drošības jomā būs Latvijas un Lielbritānijas kopīgo sadarbības prioritāšu augšgalā arī pēc “Brexit”.

“Lielbritānijas karavīri nepametīs savas pastāvīgās dislokācijas vietas Baltijas valstīs. Tāpat nozīmīgu partnerības prioritāšu sarakstā paliks zinātne, izglītība un inovācijas,” uzsver Sivagnanema.

Kā liecina “Your Move” un “CVMarket.lv” 2019.gada veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti, Lielbritānijā pēc “Brexit” plāno palikt 84% tur šobrīd dzīvojošo latviešu.

3% respondentu norāda, ka pēc “Brexit” viņi pārcelsies uz dzīvi kādā citā ES valstī, bet 11% latviešu plāno atgriezties dzimtenē.

Intervijas šā raksta tapšanas gaitā veiktas Londonā, sadarbībā ar Lielbritānijas vēstniecību Latvijā.