Vjačeslavs Kaščejevs ar savu runātprasmi spēj radīt interesi par kvantu fiziku teju ikvienam, kurš ir gatavs klausīties. Savukārt viņa spēja to pielīdzināt jebkurai dzīves situācijai un saskatīt likumsakarības starp zinātni un ikdienišķo liek viņa domu graudus atcerēties arī cilvēkiem, kuri ar zinātni nav saistīti. Viņš ir kvantu fizikas pētnieks, profesors, kā arī prestižās Pasaules Ekonomikas foruma balvas laureāts par sasniegumiem kvantu nanoelektronikā.
Sakarības starp darbu un ikdienas dzīvi
“Man palaimējās diezgan agri savā dzīves ceļā atrast durvis uz pasauli, kura mani absolūti fascinē, – teorētiskās fizikas pasauli.” Papildus tam viņš uzsver, ka priecājās uzzināt, ka nav gluži vienīgais, kurš ir ieinteresēts konkrētajā pasaulē, un ka, lai arī lielu daļu sava laika viņš pavada pētniecībā, zinātne tomēr ir ļoti saistīta ar tīklošanos, un tieši saikne ar citiem cilvēkiem ir tā, kas nes kvalitatīvākos augļus. “Manas dzīves filozofija ir mēģinājums būt harmoniskās attiecībās ar man apkārt esošiem cilvēkiem visdažādākajās lomās un izpausmēs un mācēt saklausīt un sadzirdēt, ko pasaule, tai skaitā caur šiem cilvēkiem, cenšas man pasacīt.” Savukārt tieši līdzsvars starp universāliem, matemātiskā formā satveramiem nedzīvās pasaules likumiem un to bezgalīgo daudzveidību, kādā cilvēki spēj interpretēt savu klātbūtni šajā pasaulē, veidojot interesantus stāstus, ir tas, kas, viņaprāt, to strikto matemātisko fonu izgaismo un tam piešķir krāsas.
Filozofija, gluži kā fizika un matemātika, ir neatņemama zinātnes un dzīves sastāvdaļa, kura var novest pie nepieciešamajām atziņām. “Mani saista domāt par jautājumiem, kuriem es varu kaut ko pienest klāt, kuri man padodas un par kuriem vēl neviens nav domājis.” Tas nav tikai par kvantu fiziku, bet arī par dzīves filozofiju. “Viena filozofiska atziņa, kuru esmu savā dzīvē pārnesis no formālām kvantu fizikas studijām uz ikdienu un pieredzi, ir tāda, ka, skatoties uz lietu vai parādību tikai no vienas puses – no vienas atskaites sistēmas ar viena cilvēka aci -, bilde vienmēr būs nepilnīga.” Tāpēc ir nepieciešams spēt paskatīties no cita skatu punkta, pat ja tas ir pretrunīgs ar paša uzskatiem. Tikai tādā veidā ir iespējams mainīt atskaites sistēmu un iegūt citādu perspektīvu, kura var palīdzēt redzēt problēmu un risināt situāciju kvalitatīvāk. “Jābrīdina, protams, uzmanīties, ka no eksaktiem, precīziem dabas likumiem var atvasināt daudzas, varbūt filozofiskas vai dzīves atziņas, un var no tām iedvesmoties, bet otrādi tas nestrādā. Ir svarīgi nošķirt, kur ir notikusi brīvi subjektīva interpretācija un kur mums ir sausi objektīvi fakti.”
Zinātnes un inovāciju mijiedarbība
“Zinātne kā tāda ir cilvēkos ļoti ietīklots pasākums. Tieši visdažādāko skata punktu sadarbība ir atslēga kopējam progresam, tai skaitā arī inovācijām.” Pat ja cilvēka vienīgā interese būtu, piemēram, kvantu fizika, viņam ir nepieciešams tikties, runāt un sadarboties ar cilvēkiem no citām nozarēm, lai kopīgiem spēkiem būtu iespējams radīt ko jaunu un inovatīvu. “Zinātnieka pamatpienesums ir rast veidu, kā par kādu lietu domāt kā realitātei atbilstošu – nošķirt objektīvo no subjektīvā un sagādāt tos elementus, no kuriem ir iespējams veidot tehnoloģijas.” Zinātniekam ir nepieciešams izmēģināt, vai konkrētais risinājums strādā vai nestrādā, un izprast, uz ko tieši fokusēt savus pūliņus. Viņa uzdevums ir izzināt konkrēto lietu tā, lai būtu iespējams tālāk nodot jau kaut ko skaidri definētu. “Tas droši vien atšķir zinātnieka/pētnieka domāšanu, jo viņa galvenā motivācija ir izzināt – nonākt zināšanu telpā, kur vēl neviens nav bijis, izmantojot uzņēmēja, inženiera domāšanu. Šeit ir mērķis, pie kura mēs gribam nonākt, un šie ir tie ierobežojumi – kā mēs vislabāk lietojam tos elementus, kuri ir tādā unikālā kombinācijā, kas dod mums priekšrocību un kas atbilst dizaina parametriem.”
Protams, lomu nodalījums ir visai nosacīts, un to pāreja ir nepārtraukta. Precīzu domāšanu vai balstīšanos datos neatceļ neviena joma – nedz tehnoloģijas attīstības, nedz zinātnes pētniecības joma. Ir svarīgi saprast, ka abi mērķi ir līdzpastāvoši – mērķis uzzināt kaut ko jaunu un mērķis radīt kaut ko labu un praktiski lietojamu. “Tie ir tā kā divi vektori, kuri nav reducējami viens uz otru. Tikai šo vektoru kombinācija vai summa var mūs aizvest uz teritoriju, kurā mēs patiesi līdz šim neesam bijuši. Tā ir inovācijas būtība.”
Kvantu fizikas loma dzīvē
“Fizika, arī kvantu fizika, ir ārkārtīgi ierobežota tajā, kur tā var dot atbildes. Bet tur, kur tā var dot atbildes, tās vēl neviens nav apgāzis. Tie ir likumi, kurus nav iespējams pārkāpt. Uz priekšu, pamēģini!” Tas ir kā drošs rāmis, uz kura var veidot ilgstošas un paliekošas struktūras, jo noteikumi nekad nemainīsies.
Pat ja teorētiskā kvantu fizika neizklausās pēc kaut kā tāda, kam jelkad varētu būt praktiskais saturs, tai tomēr ir tehnoloģiska ambīcija atvest kvantu fizikas mikropasaules sakarības konkrētās tehnoloģijās. Tā ir sakne tam, ko pilnos vārdos sauc par otro kvantu revolūciju.
“Lūk, kvantu tehnoloģijas tādās konkrētākās izpausmēs saistās ar vairākiem zariem, viens no tiem ir lielais mērķis, kurš ir kā misija uz Marsu – tā ir praktiski universāla kvantu skaitļotāja izveide.” Lai to sasniegtu, fizikas likumi ir jāzina ne tikai teorētiski, bet arī ļoti praktiskā līmenī, proti, kā tie izpaužas reālajās situācijās. “Otra lielā dimensija ir informācijas drošība, jo tieši kvantu fizikas pamatlikumi nodrošina iespēju pārraidīt datus, kuri principiāli nav noklausāmi, un tā ir stratēģiska tehnoloģija, kuru arī Eiropas Savienība ir novērtējusi kā nepieciešamu stratēģisku infrastruktūru.” Tieši šis zars ir daļa no lieliem, koordinētiem pūliņiem, kuros kvantu komunikācija darbojas ne tikai teorijā, bet arīdzan ir jau tikusi laboratorijā praktiski demonstrēta. Tieši šis ir kaut kas, kas interesē industriju un dod priekšrocību militārajam sektoram, jo tas ir tuvāk praktiskai, taustāmai un uzbūvējamai tehnoloģijai.
“Tas, ka tehnoloģija pati par sevi vai dzelži neatrisina un nekad neatrisinās mūsu sabiedrības problēmas, ir fakts, ar kuru ir jārēķinās, un tas arī ir viens no varbūt aktuālajiem iNOVUSS festivāla jautājumiem.”
Kur gan ved tavs ceļš
Svarīga kvalitāte, kurai nepieciešams pievērst uzmanību, ir – vai konkrētajā mijiedarbībā ar noteiktiem cilvēkiem, specifiskā vidē tu jūti, ka audz. Vai jūti, ka ir uz ko tiekties, un vai kļūsti bagātāks. “Ja atskatos, kuras pieredzes ir mani bagātinājušas, tad tā noteikti ir bijusi saskarsme ar cilvēkiem, kuros saskatu kaut ko, kā manī pietrūkst – uz ko es gribu tiekties.” Tieši ar dzīvu piemēru praktiskajā darbībā mums ir iespēja vairāk izprast sevi un arīdzan saprast, kas ir tās lietas, pēc kurām varbūt mēs tiecamies. Nav jābaidās atzīt, ka kādā brīdī esi nonācis strupceļā, un apzināties, ka izvēlētais ceļš tomēr neved pie kā tāda, ko šobrīd vēlētos. “Tā arī ir ļoti vērtīga atziņa, un to saklausīt varbūt ir pat ļoti labi, jo tas palīdz adaptēties un atrast vietu, kura aizrauj un ļauj darīt lietas pēc būtības.”
Vienmēr ir svarīgi prātā paturēt lielo mērķi, pēc kura tiecies. Jāpievērš uzmanība pat vissīkākajām detaļām, lai, vēlāk atskatoties, varētu skaidri redzēt, kur tās ir aizvedušas un kas no tām gūts.“ Līdzsvars var būt starp vissīkākajām detaļām, un skats uz lielo mērķi, manuprāt, daudzas lietas un procesus palīdz darīt efektīvāk. Teorētiskajā kvantu fizikā – viennozīmīgi.”
Vjačeslavu darboties motivē citi iedvesmoti cilvēki, un tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ viņš ar prieku gaida festivālu iNOVUSS. “Tā ir iespēja satikt citus cilvēkus, kuri ir iedvesmoti, un tad, neatkarīgi no kuras jomas nāk šī iedvesma, tas uzlādē. Tas arī palīdz pašiedvesmai nepazust un saprast to, ka, iespējams, kaut kādā pavisam abstraktā garīgā līmenī mēs visi pieslēdzamies vienam un tam pašam iedvesmas avotam. Tikai katrā no mums iedvesma inkarnējas pilnīgi unikālā un vērtīgā veidā.”
Uz šādu iedvesmotu cilvēku saslēgšanos Vjačeslavs aicina ikvienu, kuram ir iespēja ierasties, un arīdzan pats ar nepacietību gaida savu dalību festivālā iNOVUSS.