/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/06/03/16892537t1h58c3.jpg)
NATO ir aicinājusi alianses Eiropas dalībvalstis pieckārt palielināt sauszemes pretgaisa aizsardzības spēkus Krievijas agresijas draudu dēļ, ziņo Bloomberg. Runa ir par kolektīvo pretgaisa aizsardzību, savukārt individuālais dalībvalstu ieguldījums būs atšķirīgs atkarībā no katras valsts iespējām. Nav precizēts, cik ilgā laikā plānots palielināt pretgaisa aizsardzības spēkus. Bloka aizsardzības ministri šo jautājumu apspriedīs sanāksmē Briselē, kuru 5. jūnijā vadīs NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
“Mēs neesam karastāvoklī, bet nav arī miera. Mums ir jāturpina stiprināt mūsu atturēšanas un aizsardzības spējas, un tas nozīmē, ka mums ir jāpanāk pilnīga kaujas gatavība,” viņš teica pirmdien Viļņā notikušajā sanāksmē.
Gaisa aizsardzība ir NATO neaizsargātākā vieta. Pēdējo 30 gadu laikā alianse ir samazinājusi šādu sistēmu skaitu, jo tās uzmanības centrā ir nonācis nevis aukstais karš, bet gan draudi Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, atzina augsta Eiropas militārā amatpersona. Tagad bloka dalībvalstīm ir jāizveido uz zemes bāzētas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas tās pasargātu no tādiem draudiem kā bezpilota lidaparāti, raķetes un iznīcinātāji. Tas tiek uzskatīts par nepieciešamību, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un Krievijas bruņota uzbrukuma risku NATO austrumu flangam.
Pretgaisa aizsardzības sistēmas ir viens no dārgākajiem ieročiem, ko alianse plāno iegādāties. Vācija ir piedāvājusi vadīt ES pretgaisa aizsardzības projektus, jo Brisele ir aicinājusi bloka dalībvalstis kopīgi investēt kopīgu interešu jomās.
Saskaņā ar avota, kas ir informēts par sarunām Berlīnē, teikto kanclers Frīdrihs Mercs plāno “ieguldīt miljardiem eiro” papildu pretgaisa aizsardzības sistēmās. Tas ietver arī Merca priekšgājēja Olafa Šolca uzsāktās iniciatīvas “Eiropas debesu vairogs” paplašināšanu. NATO atbalstītā projekta mērķis ir izveidot uz zemes bāzētu Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas paredzēta ballistisko raķešu pārtveršanai. Atbildot uz lūgumu sniegt komentārus, NATO pārstāvis sacīja, ka gaisa un pretraķešu aizsardzība, tālās darbības rādiusa ieroči, loģistika un sauszemes spēki ir alianses “viena no galvenajām prioritātēm”.
NATO samitā Hāgā 24.-26. jūnijā sabiedrotie arī vienosies par lielāko aizsardzības izdevumu palielinājumu kopš Aukstā kara. Pašlaik ieteicamais izdevumu slieksnis ir 2% no IKP. NATO dalībvalstis plāno to palielināt līdz 5% no IKP, no kuriem 3,5% tiks tērēti militārajiem izdevumiem un vēl 1,5% – citiem ar drošību saistītiem pasākumiem, tostarp robežu stiprināšanai un cīņai pret kiberdraudiem.