ĀM: Latvija jau īsteno Doņeckas un Luhanskas iedzīvotājiem izdoto Krievijas pasu neatzīšanas politiku

Ārlietu ministrijas ēka

FOTO: LETA

Ārlietu ministrija (ĀM) jau īsteno Doņeckas un Luhanskas iedzīvotājiem izdoto Krievijas pasu neatzīšanu, jo, izskatot vīzu pieteikumus, Latvija pievērš pastiprinātu uzmanību Krievijas pilsoņiem, kuri var būt Donbasa rezidenti, informē Ārlietu ministrijā.

"Gadījumā, ja Latvijas vēstniecībā vai konsulātos Krievijā vērsīsies kāds tā dēvētās Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" iedzīvotājs ar Krievijas pasi, Šengenas vīza Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās tiks atteikta. Līdz ar to Latvija praksē jau īsteno pasu neatzīšanas politiku," pavēstīja ministrijā.

Jau ziņots, ka Lietuvas diplomāti aktīvi strādā, lai panāktu koordinētu Eiropas Savienības (ES) nostāju jautājumā par Doņeckas un Luhanskas iedzīvotājiem izdoto Krievijas pasu neatzīšanu, bet gadījumā, ja tas neizdosies, Lietuva varētu pieņemt vienpusēju lēmumu, 5.augustā paziņojusi Lietuvas Ārlietu ministrija, reaģējot uz attiecīgu Igaunijas soli.

Igaunijas Ārlietu ministrija 5.augustā nolēma neatzīt Krievijas Federācijas pases, kas pēc 24.aprīļa izdotas promaskavisko kaujinieku kontrolēto Ukrainas reģionu iedzīvotājiem, ja šo pasu īpašnieki līdz tam nav bijuši Krievijas pilsoņi.

ĀM pauda uzskatu, ka, rīkojoties koordinēti ar citām ES dalībvalstīm, īpaši Šengenas zonas dalībvalstīm, varētu sasniegt efektīvāku pasu neatzīšanas rezultātu.

"Ceļošana Šengenas zonā notiek bez papildu pasu kontroles, un, rīkojoties kopā, dalībvalstis var panākt, ka Krievijas “jaunpilsoņi” no Donbasa netiek ielaisti ne Latvijā, ne kādā citā ES un Šengenas zonas dalībvalstī," norādīja ministrijā.

ĀM apstiprināja, ka Latvija līdz ar citām ES dalībvalstīm turpina darbu, lai panāktu koordinētu dalībvalstu pieeju jautājumā par Doņeckas un Luhanskas iedzīvotājiem izdoto Krievijas pasu neatzīšanu. Diskusijas par šo jautājumu notiek attiecīgajās ES Padomes darba grupās, informēja ministrijā.

Jau vēstīts, ka Igaunija pieņēmusi šādu lēmumu, reaģējot uz aprīlī parakstīto Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrētu, kas paredz Doņeckas un Luhanskas iedzīvotājiem piešķirt Krievijas pilsonību atvieglotā kārtībā. Pēc Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Reinsala teiktā, šis Krievijas solis uzskatāms "par vēl vienu mēģinājumu graut Ukrainas suverenitāti un uzturēt Ukrainas austrumos pašreizējo nestabilo drošības situāciju".

Lietuvas Ārlietu ministrijas komentārā, kas atsūtīts ziņu aģentūrai BNS, atgādināts, ka ministrija ne vienreiz vien dažādos starptautiskos forumos deklarējusi noraidošu attieksmi pret šīm pasēm.

"Šobrīd Briselē norisinās diskusijas, kurās kopā ar ES institūcijām un dalībvalstīm tiek meklēti ceļi, kā tehniski īstenot koordinētu un vienotu ES politiku attiecībā uz šo pasu neatzīšanu," norādījusi ministrija.

"Ieturam tādu nostāju, ka pēc tam, kad [Eiropas] Komisija būs apstiprinājusi attiecīgas vadlīnijas, visas ES valstis ieņems kopīgu nostāju un vienoti neatzīs šīs pases. Ja vienotu viedokli neizdotos panākt, tiks sperti vienpusēji soļi," tā uzsvērusi.

Uz augšu