Visums ir ļoti, ļoti vecs, lai neteiktu vairāk. Tomēr tas nav tik vecs, lai tā agrīnais laiks būtu zinātniekiem pavisam neizzināts. Par to liecina arī nesenais astronomu atklājums, proti, preses relīzē viņi paziņojuši, ka ļoti senas un tālas zvaigznes iekšienē atraduši vienu no pirmajām zvaigznēm visumā.
“Mēs atradām laika mašīnu, kas mūs aizved uz visuma agrīnajām dienām. Elementu kopums, ko mēs atradām zvaigznē mūsu galaktikas nostūrī, atklāja pavedienus par tās senci, proti, sen mirusī zvaigzne reiz eksplodēja kā supernova,” paziņojumā teica pētnieks Tomass Nordlanders.
Sarkanais milzis, ko astronomi nosaukuši par “SMSS J160540.18-144323.1”, atrodas 35 tūkstošu gaismas gadu attālumā no Zemes, tomēr joprojām ir Piena Ceļa galaktikā. Tas ir 10 reizes lielāks par Sauli.
Astronomu komanda īpaši pievērsās elementu kopumam zvaigznes iekšienē, bet pēc tam salīdzināja to ar elementiem, kas, pēc zinātnieku domām, veidojās zvaigznēs visuma agrīnajā posmā.
“Mēs domājam, ka supernovas enerģija no antīkās zvaigznes bija tik zema, ka lielākā daļa no tās smagajiem elementiem pēc sprādziena savienojās ļoti blīvā kopumā. Kosmosā nonāca tikai neliela daļa elementu, kas smagāki par oglekli, palīdzot veidoties zvaigznei, kuru mēs atradām,” klāstīja Nordlanders.
Sarkanajam milzim ir zemākais dzelzs līmenis, kāds novērots Piena Ceļa zvaigznēs. Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Monthly Notices of the Royal Astronomical Society: Letters”, rakstīts, ka zems dzelzs līmenis liecina par ļoti senu zvaigzni, jo, kad veidojās visums, tajā bija ļoti maz dzelzs.
Pirmā zvaigžņu paaudze, kas parādījās visumā, tiek uzskatīta par fundamentāli atšķirīgu no tās paaudzes, kas sekoja vēlāk. Pirmās zvaigznes - veidojušās no ūdeņraža un hēlija - bija ļoti masīvas, simtiem reižu lielākas par Sauli. Dzelzs, oglekļa un skābekļa molekulu trūkuma dēļ šīs zvaigznes atdzisa ļoti lēnām.
Nordlanders šo zvaigzni nodēvējis par “ārkārtīgi anēmisku”, jo 50 miljardos tās atomu tikai viens ir dzelzs atoms. Tas ir kā sīks piliens olimpiskajā peldbaseinā.
