Leiena ir motivēta panākt dzimumu balansu jaunās EK sastāvā (2)

Viņasprāt, strādāt pie dzimumu līdztiesības jautājuma ir nopietna politiska izvēle un būtisks politisks signāls.

"Mūsu sabiedrību balansēti veido gan sievietes, gan vīrieši. Kāpēc Leienai vajadzētu pieņemt situāciju, ka sievietes nav šajos amatos? Ar praktisku darbu, rādot šo piemēru, viņa iegūs daudz lielāku leģitimitāti runāt par dzimumu līdztiesību plašāk," pauda Juhansone.

EK ģenerālsekretāre norādīja, ka no dažām Eiropas Savienības dalībvalstīm nākas dzirdēt, ka trūkst sieviešu, kuras izvirzīt komisāra amatam.

"Piemēram, skatoties kādas valsts statistiku, mēs redzējām, ka joprojām vismaz 50% no šīs nācijas veido sievietes. Tad jājautā, vai tiešām nav neviena kvalificēta politiķe? Tas ir politiskās gribas jautājums. Manuprāt, dzimumu balanss varētu mainīt dinamiku Eiropas Komisijā, bet pamatā tas ir politiskās ticamības jautājums," uzskata Juhansone.

Jautāta, ko domā ar politisko ticamību, viņa paskaidroja, ka Leiena skaidri pauda savu nostāju Eiropas Parlamentā, tāpēc piedāvāt komisiju, kurā dzimumu balanss nav nodrošināts, nozīmētu atkāpšanos no viena no saviem pirmajiem solījumiem.

Tikmēr intervijā "Latvijas Radio" Juhansone pastāstīja, ka sarunas par jaunās EK sastāvu būs ilgas, ņemot vērā Leienas solījumu panākt, ka komisijā puse no komisāriem būs sievietes. Jautāta, vai ir kādi laika ierobežojumi jauno komisāru apstiprināšanai, Juhansone informēja, ka, atšķirībā no citiem amatiem, komisāru izvirzīšana un apstiprināšana juridiski laikā nav ierobežota.

"Žana Kloda Junkera komisijas mandāts turpinās līdz brīdim, kad Eiropas Parlaments ir apstiprinājis nākamo komisiju. Nevienam nav pamata uztraukties, ka Eiropas Savienība paliks bez vadības," norādīja EK ģenerālsekretāre.

Pašreiz notiekot intensīvas Leienas sarunas ar valdību vadītājiem, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.

"Manuprāt, viņa ir ļoti motivēta izvirzīto mērķi sasniegt. Mēs zinām, ka ne visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir nominējušas savus kandidātus, līdz ar to secinājumiem ir nedaudz par agru," piebilda Juhansone.

Kā ziņots, jauno EK sastāvu, kas darbu sāks 1.novembrī, vadīs bijusī Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena.

Tāpat vēstīts, ka 1.augustā bijusī EK ģenerālsekretāra vietniece Juhansone sāka pildīt EK ģenerālsekretāres amata pienākumus.

EK ģenerālsekretāra vietnieka amatā Juhansone tika iecelta 2015.gadā, pirms tam ieņemot Latvijas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā amatu.

Ārlietu ministrijā Juhansone strādāja kopš 2008.gada un bijusi valsts sekretāra vietniece, kā arī Eiropas Savienības direkcijas vadītāja. Vēstnieces amatā Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā viņa tika iecelta 2011.gadā.

Pirms darba ārlietu dienestā viņa ieņēma augstus amatus Iekšlietu un Tieslietu ministrijās.

2014.gadā Juhansonei piešķirts trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. Vēstniece vadīja Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības darbu Briselē Latvijas pirmās prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē.

Juhansone beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti, iegūstot latviešu valodas un literatūras pasniedzējas diplomu, kā arī jurista kvalifikāciju Juridiskajā fakultātē.