Kā Baltijas valstis pieskata potenciālos Kremļa aģentus
Pēta "The Economist"

FOTO: AFP/SCANPIX

Cilvēks ar ļaunprātīgiem nolūkiem varētu vienā mirklī atslēgt gandrīz visus luksoforus Viļņā, Lietuvas Valsts drošības departamentam (VSD) trauksmi cēla kāds pašvaldības darbinieks. Tā izrādījās taisnība, un drošības risks drīz vien tika novērsts, izdevumam "The Economist" norāda bijušais VSD virsnieks Aurims Navis.

Baltijas valstis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014.gadā desmitkārtīgi pastiprinājušas centienus laikus atklāt un novērst tamlīdzīgus riskus, lai pasargātos no lielā Austrumu kaimiņa iespējamajiem centieniem tos izmantot.

Krievijai tas izdevās Ukrainā, izmantojot turienes prokremliski noskaņotos iedzīvotājus - daudzus no kuriem slepus bija vervējuši Krievijas izlūkdienesti un specvienības.

Izšķiroša loma bija Kremļa atbalstītājiem Ukrainas militārajās aprindās Kijevā, norāda Navis. Viņi tīšuprāt kavēja Ukrainas atbildi uz iebrukumu tās teritorijā.

Starp cilvēkiem, ko Ukraina aizturēja par valsts nodevību Krievijas iebrukuma sakarā, bija kādreizējais Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Volodimirs Zamana, kurš gan vēlāk tika atbrīvots.

Bijušais Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Volodimirs Zamana

FOTO: AFP / Scanpix

Ukraina nebija gana modra un nespēja paturēt acīs Krievijas savervētos cilvēkus, žurnālam "The Economist" norāda Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis. "Mēs esam guvuši mācību no tā, kas notika Ukrainā," viņš uzsver.

No Krievijas amatpersonām un propagandistiem ne reizi vien izskanējis, piemēram, ka Maskava vēsturiski pasniegusi Lietuvai atsevišķas teritorijas kā dāvanas, bet patiesībā tās piederot Krievijai. Aptuveni tāds pats domāšanas veids tika izmantots kā aizbildinājums Krimas okupācijai.

Tāpēc Baltijas valstis, neizslēdzot līdzīgas stratēģijas izmantošanas iespējamību, raugās pēc cilvēkiem, kuri varētu būt iesaistīti "Krievijas ietekmes darbībās" jeb savervēto šūniņās, ko potenciāli varētu aktivizēt no Maskavas.

Lietuvas drošības dienesti potenciālos Krievijas aģentus iedala divās kategorijās, norāda žurnāls. Pirmā grupa ir Kremļa "atbalstītāji". Tajā var tikt ierindoti, piemēram, cilvēki, kuri internetā izplata viltus ziņas par Baltijas valstīm. Aprīlī Karoblis kļuva par šāda veida dezinformācijas upuri: internetā sāka cirkulēt nepatiesas ziņas, ka viņš aizturēts par kukuļa pieņemšanu, lai aizstāvētu ASV intereses Lietuvas Aizsardzības ministrijā. Vienai no viltus ziņām pat bija pievienota falsificēta fotogrāfija, kurā Karoblis bija redzams aiz restēm.

Taču daudz mazāks skaits cilvēku ierindots pie "potenciālajiem darītājiem". Tie ir cilvēki, par kuriem atbildīgajiem dienestiem ir aizdomas, ka viņi varētu ķerties pie aktīvas rīcības.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka to redzeslokā nokļūstot cilvēki, par kuriem saņemti ziņojumi vai kuri publiski demonstrē spēcīgas simpātijas pret Krievijas militāro sfēru vai Kremļa politiku. Šāda veida ziņojumi sociālajos tīklos, tetovējumi vai citas izpausmes var izrādīties absolūti nenozīmīgas, taču tikpat labi var arī iezīmēt tendences, skaidro Lietuvas Aizsardzības ministrijas analītiķis Toms Čeponis. Viņš darbojas ministrijas vienībā, kura apkopo prokremliskos uzplaiksnījumus, piemēram, grafiti un vandalisma gadījumus ar attiecīgu saturu.

Krievijas militārais izlūkdienests GRU Austrumukrainā vervēja vietējo bandu līderus, piesolot ietekmīgus amatus Krievijas atbalstītajā valdībā, ja viņi palīdzēs tādu iedibināt. 

Baltijas valstīs Krievijas aģentu aizturēšanas risks ir augstāks, tāpēc vervēšana notiek caur vietējām nevalstiskajām organizācijām un tādiem veidojumiem kā Sociālistiskā tautas fronte - radikāli kreisā Lietuvas partija, kuras bijušais vadītājs pērn tika aizturēts par spiegošanu Krievijas labā.

Taču lielāku skaitu baltiešu savervē Krievijā vai Baltkrievijā. Tā kā šajās valstīs cigaretes un benzīnu var nopirkt ievērojami lētāk, ne viens vien Baltijas valstu iedzīvotājs dodas pāri robežai, kur tos var noskatīt kāds Krievijas aģents. Līdzīgs gadījums bijis arī Latvijā.

Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Edvīns Kerza atklāj, ka Lietuva cenšas identificēt cilvēkus, kuri šādu iemeslu dēļ bieži dodas pāri robežai, īpaši gadījumos, kad tie ir valsts ierēdņi ar pieeju sensitīvai informācijai.

Krievija arī mēdz šantažēt ārvalstniekus, kas ļāvušies dēkām ar vietējām sievietēm, norāda Kerza.

Vēl viena vervēšanas taktika - radīt juridiskas problēmas Baltijas valstu pilsoņa radiem, kuri dzīvo Krievijā vai Baltkrievijā. Baltietim tad tiek izteikts piedāvājums: ja piekritīsi spiegot, problēma ar varasiestādēm pazudīs kā nebijusi.

Kerza apstiprina, ka Lietuvas valdība pārbauda, vai tās potenciālajiem darbiniekiem ir radi Krievijā.

Tomēr Lietuvas mēģinājumi laikus atklāt Krievijas spiegus neiztiek bez kritikas. Lietuvas Ārlietu ministrijas amatpersona hibrīddraudu jautājumos Eitvīds Bajarūns stāsta, ka reiz mežā netālu no Viļņas esot pamanīti aizdomīgi vīrieši. Policijas specvienība viņus ātri aizturēja, bet drīz pēc tam atbrīvoja. Izrādījās, ka tie bija parasti peintbola spēlētāji.

Lai efektīvāk izskatītu ziņojumus, Viļņā šogad tiks atklāts jauns izlūkošanas centrs. Tā ir Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas kopīga iniciatīva, kam roku pieliks arī ASV. 

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens norāda, ka Krievija visdrīzāk neveiktu iebrukumu Baltijā, taču varētu pastiprināt centienus polarizēt sabiedrību un noskaņot iedzīvotājus pret demokrātiskām vērtībām ar "noderīgo idiotu" palīdzību.

"Šajā jautājumā daudzas Baltijas amatpersonas ir piesardzīgi optimistiskas. Baltijas reģionā pastāv lielāka pretestība Kremļa naratīvam par dekadentajiem, fašistiskajiem Rietumiem nekā nabadzīgākajā Austrumukrainā. Un pat tur Krievija ir tik nepopulāra, ka tai līdz šim nav izdevies iegūt atbalstu "zemes koridoram" uz Krimu. Kremļa propagandisti ne vienmēr ir vinnētāji," rakstu noslēdz "The Economist".

Uz augšu