Bedrainas un applūdušas ielas. Tie ir tikai daži no aktuālajiem Rīgas infrastruktūras jautājumiem. Lai runātu par to, kādas ir esošās problēmas un kā tās risināt, uz raidījumu “Komforta zona” aicinājām Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju Vadimu Faļkovu, kā arī apvienības "Pilsēta cilvēkiem" vadītāju Māri Jonovu. Galvenokārt tika apspriesta veloinfrastruktūras nākotne, aktuālie ielu remonti, Rīgas tiltu stāvoklis un pilsētas gatavība vērienīgajam “Rail Baltica” projektam.

Pilnu raidījuma ierakstu iespējams noskatīties šeit: 

Vai velosatiksme ir prioritāte?

Šā gada 1. augustā tika pabeigts Krasta ielas remonts. Tur tika atjaunots asfalta segums 102 122 kvadrātmetru platībā, iepriekš ziņoja TVNET. Kā raidījumā apstiprināja Rīgas domes Satiksmes komitejas vadītājs Vadims Faļkovs, tajā pašā Krasta ielā ir plānots būvēt veloceliņu. Rīgas domes Satiksmes departaments, pēc Faļkova vārdiem, konkursu iecerējis izsludināt rudenī. Veloceliņš plānots gan pilsētas centra, gan Ķengaraga virzienā, gan virzienā no Dienvidu tilta uz Ķengaragu. Tāpat ir veloceliņa projekts no Dienvidu tilta uz pilsētas centru, taču to nerealizēja naudas trūkuma dēļ, raidījumā atzīmēja Faļkovs.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Faļkovs

FOTO: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Turpretī apvienības “Pilsēta cilvēkiem” vadītājs Māris Jonovs norādīja, ka iemesls ir nevis naudas trūkums, bet drīzāk Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) administratīvā nespēja vadīt iepirkumus un ar to saistītos procesus.

Uz to Vadims Faļkovs atbildēja, ka patlaban departamentam trūkst kvalificēta darbaspēka, un esot jāstrādā ar to, kas ir.

“Cik mums ir zināms, kvalificēto darbinieku trūkums izplatās visās sfērās. Un dotajā brīdī ir tādi darbinieki, kādi ir. Citu nav. Daļa darbinieku atrodas atvaļinājumos. Kas ir, tas strādā,” sacīja Faļkovs.

Uz jautājumu, vai veloinfrastruktūra ir vai nav Rīgas prioritāte, Faļkovs atbildēja retoriski:

“Kas ir svarīgāks, piemēram, bezmaksas bērnu pusdienas vai veloceliņi?”

Savukārt Māris Jonovs norādīja, ka tās esot nesalīdzināmas lietas.

Turpinot tēmu, Faļkovs piebilda, ka pašvaldības budžetā naudas ir tikai “tik, cik ir” un prioritātes nosakot domes deputāti, balsojot par budžetu. Beigu beigās viņš atbildēja, ka veloinfrastruktūra ir viena no prioritātēm. Veloceliņi tiekot būvēti, taču ne tik ātri kā gribētos.

“Mēs uzskatām, ka sākumā tomēr ir jārealizē lietas, bez kurām nav iespējami dzīvot, pēc tam lietas, bez kurām ir grūti dzīvot un tā tālāk,” piebilda Faļkovs.

Māra Jonova ieskatā šāda argumentācija, ka darbi tiekot veikti, šķiet pārliecinoša tikai tiem, kas ielās uzturas reti.

“Viņi neskatās, kas notiek uz ielas, viņi sēž aiz saviem tonētajiem mašīnas stikliem vai bezmaksas trolejbusā, vai vispār netiek no mājas ārā, ja viņi ir ar kustību traucējumiem vai vienkārši veci cilvēki. Pēdējo piecu gadu veloinfrastruktūras sausā bilance ir nulle. Rezultāts ir tieši nekāds,” ar kritiskām piezīmēm neskopojās Jonovs.

Sabiedriskais aktīvists uzskata, ka Rīgā pie varas esošajiem spēkiem ir izpratnes trūkums par veloinfrastruktūru. Tāpat arī RDSD darbiniekiem, viņaprāt, nav vēlēšanās kaut ko darīt lietas labā.

Runājot par kādreiz solītiem, bet vēl aizvien neizbūvētiem veloceliņiem Brīvības ielā, Rīgas domes Satiksmes komitejas vadītājs Faļkovs paskaidroja, ka tas šobrīd nav iespējams tehnisku apsvērumu dēļ.

“Ja lielai daļai ceļu lietotāju kaut kādā veidā nāksies ciest no tā, ka viņi nevarēs izmantot esošo infrastruktūru, tātad apmierināti viņi nebūs. Iespējas iekārtot [veloceliņus] tajā vietā nosaka būvnormatīvi. Es speciāli papētīju Brīvības ielu: lai mēģinātu runāt tajā virzienā, pietrūkst burtiski 50 centimetru. Tā kā neviena iestāde nesniedz pozitīvu atzinumu, tad tas nav [iespējams],” secināja Faļkovs.

Ielu remonti

Runājot par būtiskākajiem ielu remontiem šogad, Faļkovs minēja Krasta ielu, kas noteiktā posmā ir izremontēta.

Bet runājot par Čaka ielu, šobrīd tur tiekot mainītas apakšzemes komunikācijas. Ja tās paspēs nomainīt šogad un ja piešķirs naudu remontam, tad, iespējams, Čaka ielu asfaltēs nākamgad.

Runājot par citiem objektiem, Rīgas domes pārstāvis minēja, ka šobrīd ir gatava daļa no Vienības gatves posmā no Graudu līdz Kaplavas ielai, kā arī daļa Maskavas ielas. Pielabotas ir Krustpils un Mstislava Ķeldiša iela.

“Asfalts nav tā viela, kura turēsies mūžīgi,” komentēja Faļkovs.

Tāpat viņš norādīja: ir cerības, ka šogad paspēs atjaunot Sporta ielu.

Māris Jonovs, savukārt, pamatu šādām cerībām neredz. Viņaprāt, situāciju uz labo pusi varētu mainīt tikai daudz stingrāka remontdarbu kontrole.

“Vienīgā cerība ir spējīga pilsētas vadība, kas var ar dzelžainu kontroli sekot līdzi darbiem, nevis ticēt kaut kādiem apgalvojumiem, lai nesauktu, ka tie ir solījumi, bet arī sekot līdzi komitejās un citos veidos prasīt rezultātu un turēšanos pie realitātes,” sacīja Jonovs.

Applūdušās Rīgas ielas

Arī šovasar rīdzinieki piedzīvoja vairākus nepatīkamus mirkļus lietavu laikā, kad galvaspilsētas ielās veidojās milzīgas, satiksmi traucējošas peļķes.

Vadims Faļkovs taisnojās, ka pie vainas esot nokrišņu daudzums.

“Kad nokrišņu daudzums sasniedz mēneša trešdaļas normu, tāda ūdens lietus sistēma Rīgā saucas par Daugavu, kura vienlaicīgi var uzņemt visu to plūsmu. Kā jūs redzējāt Jelgavā – tur ir anomālija. Ja tas būtu Rīgā, tad teiktu, ka Rīgā ir Rīgas dome. Tur [Jelgavā] arī bija pārsniegts [nokrišņu] daudzums un applūdušas ielas. Ja mēs runājam par Rīgu, tad daudzās vietās lietus ūdens kanalizācijas nav. Ir pasākumu plāns, kur to būvēt,” stāstīja Rīgas domes Satiksmes komitejas vadītājs.

Saskaņā ar viņa teikto, šobrīd lietus ūdens kanalizāciju plānots būvēt Viestura prospektā. Bet kopumā darbus lietus ūdens novadīšanai plānots veikt 18 vietās. Bet viņš piebilda, ka projekta kā tāda pagaidām nav.

Kā vēl vienu efektīvu veidu lietus ūdens novadīšanai Māris Jonovs piedāvāja stādīt kokus:

“Lokāli problēmas var risināt, sastādot kokus. Ilgstoši tas ūdens tur nestāvēs. Rīgas parkos tāpat ir vietas, kur krājas [ūdens]. Viņš pastāv tās dažas dienas pavasarī, kamēr vēl zeme sasalusi, varbūt ilgāk. Iesūcas un aiziet projām. Koki dod arī papildu labumus: trokšņus slāpē, putekļus savāc, ainavu veido.”

Apvienības "Pilsēta cilvēkiem" vadītājs Māris Jonovs

FOTO: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Rīgas tilti – droši, bet ne visiem.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc tiek kavēti vairāku Rīgas tiltu remonti, Faļkovs norādīja uz neparedzētiem apstākļiem.

“Vienmēr prasa: kad būs tas un tas. Un, kad ņem pie žņaugām, tad cilvēks noteikti arī agri vai vēlu kādu termiņu pateiks. Pēc tam var rasties tā, ka pie tā paša Brasas tilta sākumā atrada apbedījumu, pēc tam izrādījās, ka sijas stāvoklis ir cits, nekā tika gaidīts, veicot projektēšanu.”

Apvienības “Pilsēta cilvēkiem” vadītājs Māris Jonovs gan uzskata, ka grūtības, ar kurām būvnieki saskārušies Brasas tilta remonta laikā, varēja paredzēt.

“Deglava tilts un Brasas tilts - tur nekā pēkšņa nebija. Kāds par apbedījumiem varēja nezināt, bet nu varēja arī paredzēt. Pēc kādām vecām kartēm, iespējams, arī varēja redzēt, ka tur tie kapi apakšā ir.

Un zinot, kā padomju laikos strādāja, tur neviens pārāk neaizrāvās ar pārapbedīšanām, pat ja tie ir kaut kādi īpašā statusa padomju karavīru kapi. Projektēšana kavējās, bija zināms, ka tilts ir sliktā stāvoklī.”

Runājot par tiltu drošumu, Faļkovs atsaucās uz oficiāliem atzinumiem. Līdz ar to viņam nav ziņu par tiltiem bīstamā stāvoklī.

Turpretī Jonovs minēja vairākus piemērus, kad apskate ir bijusi ar pozitīvu rezultātu, bet tilti izrādījušies nedroši.

“Sēžot mašīnā, droši vien nav jābaidās ne pa virsu, ne pa apakšu braukt. Bet tiem, kas nesēž mašīnā, tā situācija ir drusku savādāka. Piemēram, uz Vanšu tilta ietve, kur nemitīgi parādās arvien jauni caurumi gar margām. Tie, kas ikdienā pārvietojas, viņi zina, ka tur labāk nestaigāt,” stāstīja aktīvists.

Vai Rīga gatava “Rail Baltica”?

Vērienīgais dzelzceļa maģistrāles projekts “Rail Baltica” paredz būvdarbus jau 2020. gada beigās. Vadims Faļkovs atzīmēja, ka vēl aizvien ir ļoti liela neskaidrība attiecībā uz “Rail Baltica” praktisko ieviešanu.

“Vēl šobaltdien nekāda reāla “Rail Baltica” plāna nav. Nevienam nav saprotams, piemēram, kur “Rail Baltica” izies no tuneļa Pārdaugavā: pirms Liepājas ielas vai aiz Liepājas ielas. Līdz ar to pat nevar plānot: tur rakt tuneli vai būvēt tiltu, vai kā?”

Savukārt Māris Jonovs piebilda, ka tieši galvaspilsētā pietrūkst stratēģiskā redzējuma par projekta īstenošanu:

“Nedz [Rīgas domes] Satiksmes komiteja, nedz [satiksmes] departaments aktīvi nedarbojas, bet gaida. Kaut gan pilsētai būtu jāuzstāda savas prasības projektētājiem, projekta ieviesējiem. Būtu aktīvi jāgatavo pārējā pilsētas infrastruktūra, lai pilsēta vispār varētu funkcionēt un dzīvot projekta ieviešanas laikā.”

Bet Rīgas domes satiksmes komitejas priekšsēdētājs oponēja, sakot, ka konsultācijas starp Rīgas domes attīstības departamentu un “Rail Baltica” ieviesējiem notiek.