Arktikā krīt plastmasas sniegs (13)

Pētniekus šokējusi plastmasas daļiņu koncentrācija: vairāk nekā 10 000 uz vienu litru Arktikas sniega, vēsta raidorganizācija BBC.

Tas nozīmē, ka pat Arktikas iedzīvotāji ar gaisu ieelpo mikroplastmasu. Polāro reģionu pierasts uzskatīt par vienu no pēdējām vietām uz Zemes, kur daba saglabājusies neskarta.

Vācijas un Šveices zinātnieku komandas pētījums publicēts akadēmiskajā žurnālā "Science Advances".

Arktikas sniegā tika atrastas arī gumijas un mākslīgo šķiedru daļiņas.

Kā tika veikts pētījums?

Zinātnieki sniega paraugus ievāca Norvēģijas arktiskajā teritorijā Svalbārā. Alfrēda Vēgenera institūta laboratorijā Vācijā veiktajās analīzēs atklājās, ka sniega paraugos ir krietni vairāk dažādu daļiņu, nekā zinātnieki bija gaidījuši.

Daļa no atrastajām daļiņām bija tik sīkas, ka to izcelsmi nebija iespējams noteikt.

Vairums atrasto daļiņu bija dabiskas izcelsmes, piemēram, augu celuloze un dzīvnieku mati. Taču atrasta tika arī mikroplastmasa, kā arī gumijas riepu, krāsas, lakas un sintētisko šķiedru daļiņas.

"Mēs gaidījām, ka paraugos būs zināms piesārņojums, bet atrast tik lielu daudzumu mikroplastmasas bija šokējoši," sacīja vadošā pētniece Melānija Bergmane. "Skaidrs, ka lielākā daļa sniegā atrastās mikroplastmasas nāk no gaisa."

Mikroplastmasa ir plastmasas daļiņas, kuru lielums nepārsniedz 5 mm.

"Mēs nezinām, vai plastmasas daļiņas izrādīsies kaitīgas cilvēku veselībai vai arī ne. Bet mums jāsāk daudz labāk izturēties pret vidi, kurā dzīvojam," uzsver Bergmane.

Zinātnieki analizēja arī Vācijā un Šveicē ievāktus sniega paraugus, kas uzrādīja augstāku plastmasas piesārņojuma koncentrāciju.

Kā mikroplastmasa nonāk Arktikā?

Zinātnieki uzskata, ka plastmasas daļiņas atpūš vējš; vēl līdz galam neizpētīts dabisks process tām ļauj pārvietoties pa atmosfēru un ar nokrišņiem nonākt atpakaļ uz zemes. 

Aprīlī tika publicēts Lielbritānijas un Francijas zinātnieku pētījums, kurā tika pierādīts, ka mikroplastmasa ar nokrišņiem nonāk Francijas Pirenejos - vēl vienā vietā ar it kā neskartu dabu.

Tomēr zinātniekus pārsteidzis tas, ka pat Arktikā atrodama tik liela plastmasas daļiņu koncentrācija. Pētnieki pieņem, ka daļa no piesārņojuma radusies, kuģiem saduroties ar ledus gabaliem. Viņi izvirzījuši versiju, ka viens no piesārņojuma avotiem varētu būt vēja turbīnas.

Savukārt mākslīgās šķiedras varētu būt nākušas no cilvēku apģērba, lai gan pašlaik to nešaubīgi apstiprināt nav iespējams.

"Jājautā - vai mums nepieciešams tik daudz plastmasas iepakojumu? Vai vajadzīgi visi polimēri, kas tiek pievienoti krāsām? Vai varam izgudrot cita veida automašīnu riepas? Tie ir svarīgi jautājumi," norāda Bergmane.