JRT pauž neizpratni par radušos konfliktu starp būvnieku un VNĪ

Alvis Hermanis.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Jaunā Rīgas teātra (JRT) trupa pauda nesapratni par izveidojušos konfliktu starp būvnieku "ReRe Būve 1" un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), savukārt Alvis Hermanis neslēpa viedokli, ka konfliktam ir kāds zemūdens akmens.

Hermanis šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja, ka jautājums nav par "pāļiem un urbšanu", bet gan pilnīgi par citu.

JRT režisora ieskatā par šo jautājumu vismazāk vēlas runāt politiķi, jo "tieši būvnieki" ir tie, kuri viņus sponsorē.

Hermanis dalījās ar savu novērojumu, ka Valsts prezidents bija runājis par Latvijas Universitātes jautājumu, bet par konfliktu starp būvnieku un VNĪ ne. Viņaprāt, prezidentam vienkārši nav nekas sakāms par šo situāciju.

Hermanis žurnālistiem arī atgādināja, ka, pārvācoties uz jaunajām telpām, trupa bija paudusi to, ka remonts notiks ne tikai no ārpuses, bet arī iekšpuses. Viņš gan atzina, ka "iekšējais remonts" iet daudz ātrāk, uzsverot to, ka šo sezonu sākotnēji bija plānots atklāt vecajā adresē. Režisors atklāja, ka teātra trupa konfliktā atbalsta VNĪ.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par Jaunā Rīgas teātra būvnieka "ReRe būve 1" prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Tāpat lēmums par prasības pieteikuma nodrošinājumu paredz aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju, kā arī aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu, pamatojoties uz apdrošinātāja izsniegto galvojumu apdrošināšanas polisi.

Tiesa savā lēmumā norāda, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo juridisko pamatojumu. Tas nozīmē, ka tiesai jākonstatē, ka iespējamība apmierināt būvnieka prasību ir lielāka nekā tās noraidīšanas iespējamība. Lēmumā teikts, ka "prasības nodrošinājums ir attaisnojams, ja ir pamats pieņemt, ka tas saskan ar gaidāmo tiesas spriedumu, proti, spriedums visticamāk būs labvēlīgs prasītājam".

Tiesas aizliegums stājās spēkā 14.augustā, un šis lēmums nav pārsūdzams.

Savukārt VNĪ 5.augustā iesniegusi Rīgas rajona tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no "ReRe būve 1", lai nodrošinātu līgumā par Jaunā Rīgas teātra pārbūvi paredzēto prasību izpildi.

VNĪ 13.augustā plānoja pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 no "ReRe būve 1", bet, tā kā būvnieks būvlaukumu labprātīgi nodot atteicās, VNĪ drīzumā organizēs vienpusēju būvlaukuma pārņemšanu līgumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt "ReRe būve 1" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks norādīja, ka VNĪ par plāniem pārņemt būvlaukumu paziņoja pagājušajā nedēļā. "Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums un arī pasūtītājam saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas-nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu," viņš skaidroja.

Turklāt Koks piebilda, ka nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no būvnieku puses. "Šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas," viņš sacīja.

VNĪ jūlijā paziņojis par līguma laušanu ar pilnsabiedrību "ReRe būve 1". Lēmums par līguma laušanu pieņemts tāpēc, ka būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu sākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.

Uz augšu