Būtiski vēstures pagrieziena punkti - septiņas Otrā pasaules kara kaujas

Gaisa flote Otrā pasaules kara laikā.

FOTO: Wikimedia Commons

Otrā pasaules kara laikā kaujas notika teju visur uz planētas: vairākas no tām norisinājās vien dažas dienas, citas – mēnešiem vai pat gadiem. Bet kuras cīņas izrādījās pašas svarīgākās?

“Svarīgākās” - tas noteikti nenozīmē “izšķirošās”, “lielākās”, “asiņainākās” vai “veiksmīgākās”. Ar to domātas kaujas, kurām bijusi liela ietekme uz vēlākajiem militārajiem un politiskajiem notikumiem, bet ne vienmēr uz kara galīgo iznākumu. Īsākā svarīgākā kauja Otrā pasaules kara laikā ilga 90 minūtes, garākā – trīs mēnešus.

Svarīgākās kaujas apkopojis televīzijas kanāls “National Geographic”, kurā no 24. augusta, sestdienu vakaros, plkst. 22.00 būs skatāms raidījums “Otrā pasaules kara noslēpumi”.

1. Francija, 1940. gada maijs

Ātrā un negaidītā Beniluksa valstu un Ziemeļfrancijas iekarošana, ko izdevās īstenot tikai četrās nedēļās, kļuva par labāko vāciešu mobilās kara meistarības paraugu. Francijas armijas “mugurkauls” tika salauzts. Hitleram izdevās iegūt kontroli pār Rietumeiropu, kam sekoja fašistiskās Itālijas iesaistīšanās karā. Visi pārējie notikumi no 1940. līdz 1945. gadam bija šīs uzvaras sekas.

Tomēr vācu bruņotie spēki pārrēķinājās un pieļāva liktenīgu kļūdu, kas izrādījās ārkārtīgi nozīmīga - viņi ļāva britu ekspedīcijas spēkiem bēgt caur ostas pilsētu Denkerku Francijas ziemeļos. Rezultātā Lielbritānija joprojām radīja vāciešiem nozīmīgus draudus, un Hitlera uzvara nebija pilnīga. Ja britu ekspedīcijas korpusa karavīri būtu iznīcināti vai saņemti gūstā, grūti iedomāties, kā Lielbritānija varētu turpināt cīņu.

Savukārt Staļina cerības uz ilgu, abpusēji postošu konfliktu starp kapitālistiskajām valstīm nepiepildījās: pati Padomju Savienība nonāca draudu priekšā.

2. Kauja par Lielbritāniju, 1940. gada augusts - septembris

Cenšoties sagatavot iebrukumu, Vācijas gaisa spēki “Luftwaffe” bombardēja Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku bāzes, bet vēlāk arī Londonu, lai iegūtu pārsvaru gaisa telpā un piespiestu valsti noslēgt mieru. Tomēr Lielbritānijai bija pretgaisa aizsardzība, kas izmantoja radiolokācijas iekārtas, un spēcīga flote. Sabiedrības morālais gars saglabājās augstā līmenī.

Vācieši cieta ievērojamus zaudējumus un septembra vidū bija spiesti pāriet no dienas bombardēšanām uz sporādiskiem un mazāk efektīviem uzlidojumiem. Kauja par Lielbritāniju parādīja Vācijai (un ASV), ka britus nav tik vienkārši izslēgt no karadarbības. Amerikāņi viņiem sāka sūtīt palīdzību, bet Hitlers nolēma pārorientēties uz Padomju Savienības iekarošanu.

3. Operācija “Barbarosa”, 1941. gada jūnijs - jūlijs

Negaidītais uzbrukums PSRS bija visgraujošākā Hitlera uzvara visā kara vēsturē: kaujas izvērtās milzīgā teritorijā. Tika sasniegts vērmahta pirmais mērķis: strauja Sarkanās armijas iznīcināšana Krievijas rietumdaļā. Taču globālāks mērķis – padomju varas gāšana un visas Krievijas Eiropas daļas sagrābšana – palika neizpildīts. Tomēr vāciešu vērienīgais uzbrukums lika Sarkanajai armijai atkāpties gandrīz 1000 kilometrus, līdz Ļeņingradas un Maskavas nomalēm. Tai bija vajadzīgs laiks, lai atjaunotu spēkus; padzīt okupantus izdevās tikai 1944.gadā.

4. Maskava, 1941. gada decembris

Negaidītais un veiksmīgais Sarkanās armijas pretuzbrukums pie Maskavas, kas sākās 5.decembrī, kļuva par otro nozīmīgāko kauju visā kara laikā. Šī vāciešu sakāve pie Maskavas nozīmēja, ka Hitlera zibenskara stratēģija ir izgāzusies: PSRS zaudēja kaujas spējas tikai uz vairākiem mēnešiem.

5. Pērlhārbora, 1941. gada 7. decembris

Šī kauja ilga tikai 90 minūtes un bija vienpusēja, taču nešaubīgi ierindojas vēsturiski svarīgāko vidū. Seši aviācijas bāzes kuģi un vairāk nekā 400 lidmašīnu uzbruka amerikāņu flotes galvenajai bāzei un pieteica karu ASV, Apvienotajai Karalistei un Nīderlandei.

Paralizējot pretinieka floti, Japāna varēja netraucēti sagrābt visu Dienvidaustrumu Āziju. ASV, kas pirms tam izturējās atturīgi pret iesaistīšanos karā, krasi izmainīja savu nostāju, sākot pilnvērtīgu karu ar Japānu un Vāciju, lai gan nepieciešamība dot prettriecienu Klusajā okeānā neļāva savlaicīgi nosūtīt amerikāņu spēkus uz Eiropu. Pērlhārboras notikumu dēļ ASV sabiedrībā krasi pieauga pret Japānu vērsts noskaņojums, kas pamudināja Otrā pasaules kara beigās nomest kodolieročus uz Hirosimu un Nagasaki.

6. Staļingrada, 1942. gada novembris – 1943. gada janvāris

Triju mēnešu ilgās kaujas bieži dēvē par kara pavērsiena punktu, jo pēc Staļingradas vērmahtam vairs neizdevās iekarot jaunas teritorijas PSRS teritorijā. Abu pušu kopējiem zaudējumiem sasniedzot apmēram divus miljonus cilvēku, šī kauja kļuva par vienu no lielākajām un asiņainākajām Otrajā pasaules karā. Pēc vairāku mēnešu sīvām cīņā sarkanarmiešiem izdevās ielenkt un pilnībā iznīcināt 6. Vācijas armiju. 31. decembrī notika pirmā nacistu kapitulācija, pēc kuras kļuva skaidrs, ka tagad Trešais reihs ir ieņēmis aizsardzības pozīcijas.

7. Normandija, 1944. gada jūnijs - jūlijs

1944. gada vasarā aptuveni 160 tūkstoši britu, ASV, Francijas un citu sabiedroto spēku ieradās Francijas rietumos – Normandijā, ko tolaik bija okupējusi Vācija. Ar šo operāciju tika sākts iebrukums Vācijas okupētajā Rietumeiropas daļā, un tas veicināja sabiedroto uzvaru Otrajā pasaules karā. Sabiedroto izcelšanos Normandijā pazīst ar nosaukumu “D-diena” (6.jūnijs), un tiek uzskatīts, ka tā ir “svarīgākā kauja”, kuras dēļ kļuva iespējama strauja Rietumeiropas atbrīvošana no nacistiem.

Vēl nezināmus faktus par Otrā pasaules kara notikumiem izgaismos raidījums “Otrā pasaules kara noslēpumi”, kas televīzijas kanālā “National Geographic” būs skatāms sestdienās, plkst. 22.00. 24. augusta vakarā būs skatāms pirmais raidījums “Pērlhārbora”.

Uz augšu