Kad parodiju grūti atšķirt no īstenības: Turkmenistānas vadoņa kolorītie propagandas video

FOTO: kadri no video

Turkmenistāna ir valsts ar pašu zemāko preses brīvības indeksu visā pasaulē. Brīvu mediju vietā tur ir propaganda, kas, iespējams, arī pelnījusi ieiet vēsturē kā visamizantākā pasaulē. 

Turkmenistānā valda ekstravagantā prezidenta Gurbanguli Berdimuhamedova personības kults - viņš ir gan pašpasludinātais valsts aizsargātājs, gan bezbailīgs driftotājs, gan prasmīgs šāvējs, gan grāmatu autors, gan dziedātājs, gan arī dzīvnieku mīļotājs. Un visu dara ar neapgāžamu pārliecību un savu "rokrakstu".

Kopš 2013.gada internetā regulāri parādās Berdimuhamedova jaunākie propagandas video rullīši. Sava absurduma dēļ tie ir kā saldais ēdiens "Hronika Turkmenistana" - ārvalstīs bāzētajam ziņu portālam, kas ir viens no pavisam nedaudzajiem informācijas avotiem par Turkmenistānā notiekošo.

Jūlijā izskanēja baumas par Berdimuhamedova nāvi, jo viņš pēdējā laikā aizdomīgi reti bija parādījies televīzijā. Lai šīs baumas remdētu, valdība publicēja propagandas video no diktatora brīvdienām. Šāda ir "Hronika Turkmenistana" versija:

Portāls regulāri izsmej Turkmenistānas propagandu un to, kā tajā tiek pārspīlētas Berdimuhamedova dotības. Tiesa gan, dažkārt pat nav vajadzības šos video nekādi izmainīt.

Starp pašiem slavenākajiem (un visvairāk izsmietajiem) propagandas video ir Berdimuhamedova Holivudas cienīgais sniegums militārajās mācībās.

Rūpīgi diriģētā tikšanās ar Turkmenistānas iestāžu vadītājiem par 2018.gadā padarīto:

Vienā no nesenajiem video diktators ar savu mazdēlu uzstājās ar repa dziesmu.

Berdimuhamedovs saliek sacīkšu auto:

2018.gadā Berdimuhamedovs Sieviešu dienā bija sarūpējis šādu apsveikumu: 

Lai arī cik amizanti šie video būtu, tie "liecina par dziļu krīzi valstī", pērn brīdināja Maskavas Kārnegī centra pētnieks Rafaels Satarovs. 

"Videorullīši ir mēģinājums kaut kādā veidā kompensēt pieaugošo neapmierinātību turkmēņu vidū," viņš skaidro. "Solītās "otrās Kuveitas" vietā Turkmenistāna kļūst par otro Venecuēlu. 2016.-2017.gada ziemā valstī bija smaga pārtikas krīze. Trūka pat cigarešu, cukura, sviesta un olu. Valdība noteikusi ārvalstu valūtu iepirkšanas ierobežojumus. Lai gan globālā enerģētikas nozare ir daļēji atguvusies, pagaidām nekas neliecina, ka Turkmenistāna atgriezīsies pie nosacītās turības, kāda tai bija agrāk."

Turkmenistānā internets faktiski nav izmantojams, bet televīziju pilnībā kontrolē valdība. Tās saturs būtībā ir viens vienīgs Berdimuhamedova personības kults.

"Propagandas televīzijā agrāk tika rādītas prominentu ārvalstu viesu un investoru vizītes, pārrunas ar starptautiskām enerģētikas kompānijām," komentē Satarovs. "Bet tagad nekas tāds vairs nenotiek. Vienīgais pozitīvais saturs ir prezidentālā izlaide."

Lai arī Centrālāzijas valstīs vadoņa kults ir bieža parādība, tomēr Berdimuhamedova uzņemto video absurdums ir kas jauns. Satarovs to skaidro ar "dziļu psiholoģisku kompleksu", ko Berdimuhamedovs esot ieguvis, daudzus gadus ar glaimiem, pielūgsmi un iztapību strādājot iepriekšējā Turkmenistānas diktatora Saparmurata Nijazova labā.

"Prezidenta gredzena skūpstīšanas vietā, kā tas notika Nijazova laikā, Turkmenistānas amatpersonas tagad metas ceļos Berdimuhamedova priekšā, kad saņem apbalvojumus. Berdimuhamedovs vienu aklas pakļaušanās kultu, kurā viņš bija iztapoņa, aizstājis ar citu - tagad visa slava tiek viņam," rezumē Satarovs.

Uz augšu