Tā nav pirmā reize, kad ASV cierē uz Grenlandi
Kādi ir intereses iemesli?

Grenlandes kūstošais ledus.

FOTO: AP/Scanpix

Sociālo tīklu lietotājus un Dānijas politiķus pamatīgi uzjautrinājusi ziņa par Trampa plāniem iegādāties pasaulē lielāko salu Grenlandi, kas pirmo reizi publicēta izdevumā “Wall Street Journal”. Tomēr tas nav bezprecedenta gadījums, jo vēsturē līdzīgi rīkojušies arī citi ASV prezidenti.

Kā rakstīts izdevumā “TIME”, 1867. gadā ASV prezidents Endrjū Džonsons no Krievijas par 7,2 miljoniem dolāru iegādājās Aļasku.

Arī uz Grenlandi prezidenti ir metuši aci, proti, 1946. gadā ASV varas pārstāvji Dānijai piedāvāja 100 miljonus dolāru vērtus zelta stieņus par pasaulē lielāko salu, kas ir Dānijas autonomā teritorija. Toreiz ASV domāja, ka šāds solis ir militāra nepieciešamība.

1946. gada piedāvājums sākotnēji bija valsts noslēpums, un par to plašāka sabiedrība uzzināja tikai 1991. gadā, kad Dānijas laikraksts atklāja deklasificētos dokumentus. Savukārt 1947. gadā laikraksta “TIME” rokās nokļuva informācija par līdzīgiem plāniem.

“Šonedēļ, ASV stratēģiem izpētot Arktikas azimutālo karti, Vašingtonas militāristi uzskatīja, ka šis varētu būt pats labākais laiks Grenlandes iegādei. Ja vien tas būtu iespējams,” rakstīts 1947. gada 27. janvāra “TIME” izdevumā.

Rakstā publicēta arī karte ar nosaukumu “Arctic Circles”, kurā parādīti koncentriski apļi, kas ieskauj gan Aļasku, gan Grenlandi, parādot, cik tuvu sala ir Eiropas lielākajām pilsētām, piemēram, Maskavai.

Dokumentos nav pieminēts gadu iepriekš Dānijai izteiktas piedāvājums, tomēr “TIME” pieļauj, ka ASV varas personas apsvēra ar Grenlandi dzēst 70 miljonus dolāru lielo Dānijas parādu.

Šī ziņa parādījās pēckara vēl nemierīgajā laikā. ASV no Otrā pasaules kara bija izkļuvusi kā uzvarētāja, tomēr aukstais karš jau sāka lēnām dīgt. Saspringums attiecībās starp ASV un Padomju Savienību pieauga, ASV pastiprinot savu klātbūtni arī Arktikā.

“Kamēr vien ASV darbinieki – pat radio torņu operatori un sinoptiķi – atradīsies Grenlandē, ASV ir pakļauta verbāliem uzbrukumiem no Maskavas puses par to, ka ASV karaspēks atrodas uz svešas zemes,” rakstīja “TIME”.

Grenlandes iegādāšanās būtu labākais veids, kā šo problēmu atrisināt. Turklāt tādā veidā ASV iegūtu arī militāru pārsvaru.

“Grenlandes 800 tūkstoši kvadrātjūdžu plašā teritorija to padara par pasaulē lielāko salu un ļoti vērtīgu teritoriju lidaparātu turēšanai. Dažu nākamo gadu laikā Grenlande kļūs tikpat vērtīga kā Aļaska. Tā būs nenovērtējama gan konvencionālajā vai “pirksts uz pogas” karā, gan kā nozīmīgs radara postenis. Nākotnē tā varētu būt nozīmīga raķešu palaišanas vieta,” minēts “TIME” rakstā.

Stratēģiskie apsvērumi, kas minēti 1947. gada rakstā, diez vai ļoti atšķiras no Trampa apsvērumiem, tomēr ir viens nozīmīgs izņēmums: tā kā mūsdienās, pateicoties globālajai sasilšanai, ledus slānis atkāpjas, reiz ledū sasalusī Arktika lēnām kļūst par potenciālu jūras ceļu tirgotāju un militāro spēku kuģiem.

“Lēnām notiekošā ledus kušana paver jaunas iespējas un ceļus tirdzniecības kuģiem. Provizoriski laiks, kas vajadzīgs, lai ceļotu starp Āziju un Rietumiem, samazinātos par 20 dienām,” maijā teica ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

Bet, kā zina vēstures entuziasti, Grenlandes teritorija varētu arī kļūt par 21. gadsimta politiskās krīzes skatuvi.

Uz augšu