NMPD pāries uz divu personu brigādēm

FOTO: NMPD

Pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības stratēģija 2020. līdz 2026.gadam paredz virkni dažādu risinājumu, tostarp pakāpenisku pāreju uz divu personu brigādēm, trešdien žurnālistiem sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule.

Viņa skaidroja, ka darba tirgus tendences un demogrāfiskā situācija valstī liek dienestam plānot turpmāko nākotni. Pēc Cipules paustā, kaut arī nav noteikts konkrēts laika periods, līdz kuram varētu notikt pāreja uz divu personu brigādēm, ir pilnīgi skaidrs, ka tuvāko piecu un sešu gadu pārejai būs jānotiek.

Vienlaikus Cipule skaidroja, ka dienests pēc iespējas saglabās trīs personu brigādes, tostarp augstas prioritātes izsaukumu izpildīšanai. Cipule gan atzina, ka dienests ir gatavs situācijām, kad trīs personu brigādi nav iespējams nokomplektēt.

NMPD direktore uzsvēra, ka patlaban dienestā trūkst 587 mediķi, bet vēl 200 personu tuvākajā laikā dosies izdienas pensijā. Kā sacīja Cipule, neesot reāli nodrošināt tik liela ārstniecības personu skaita piesaistīšanu, pat ja Latvijā notiktu darbaspēka ievešana no ārzemēm. Šī iemesla dēļ svarīgi jau šodien veikt izmaiņas, lai dienests cilvēkresursu trūkumam būtu gatavs, piebilda Cipule.

Patlaban dienestā apmēram 10% no izsaukumiem izpilda jaunizveidotās divu mediķu brigādes. Lai saglabātu un ar laiku palielinātu brigāžu skaitu, iecerēts pakāpeniski pāriet uz dažāda veida divu personu brigādēm. Dienestā patlaban izplatītākās ir trīs personu brigādes, kurās ir šoferis un divi mediķi, tomēr nākotnē varētu palielināties tādu brigāžu skaits, kurās ir divi mediķi, no kuriem viens arī vada transportlīdzekli, mediķis un autovadītājs, kā arī mediķis un palīdzības sniegšanā apmācīts transportlīdzekļa vadītājs.

NMPD stratēģijas mērķis cilvēkresursu joma ir nodrošināt, ka darbinieki ir motivēti, profesionāli un efektīvi. Lai sasniegtu šo mērķi iecerēts arī būtiski samazināt personāla mainības rādītājus, proti, nodrošināt, ka mainība ir tikai 10%, nevis 31%, kā tas ir tagad. Tāpat iecerēts strādāt pie nelaimes gadījumu samazināšanas NMPD, kā arī atbilstošas kvalifikācijas darbinieku vidū nodrošināšanas.

Cipule norādīja, ka divu mediķu brigādēs personu sagatavotība būs atšķirīga, un jau tagad mediķi izrādījuši vēlmi un spējas vadīt automašīnu, kā arī autovadītāji - savas kvalifikācijas un prasmju palielināšanu. NMPD direktore norādīja, ka pāreja uz divu personu brigādēm ļaus būtiski palielināt šī personāla atalgojumu, kā arī plānot vairāk brigāžu atrašanās vietu punktus. 

Jaunā NMPD stratēģija iezīmē risinājumus, kuru mērķis ir paātrināt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu ierašanās laiku pie pacientiem izsaukumu vietās, uzlabot brigāžu pieejamību un tīkla pārklājumu, kā arī sniegtās palīdzības kvalitāti. Stratēģijā dienests koncentrējas uz četriem virzieniem, ne tikai cilvēkresursu nodrošinājumu, bet arī operativitāti, kvalitāti un efektivitāti. Katrā no sadaļām dienests izvirzījis mērķi un sasniedzamos rezultātus.

Kā informēja NMPD Operatīvās vadības centra vadītāja Raita Krišjāne, dienests turpmākos sešus gadus iecerējis strādāt pie operativitātes palielināšanas, lai uzlabotu rādītājus. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka patlaban dienestam 75% gadījumu republikas nozīmes pilsētās izsaukumā jāierodas 12 minūšu laikā, tomēr dienests iecerējis šo rādītāju samazināt līdz 10 minūtēm. Pašvaldībās rādītāju iecerēts uzlabot no 15 līdz 13 minūtēm, bet laukos - no 25 uz 20 minūtēm. 

Krišjāne norādīja, ka iecerēts arī samazināt teritoriālās vienības, kurās operativitāte ir zem normatīvos noteiktā laika. Patlaban 31% teritoriālo vienību NMPD neizpilda normatīvu prasības, bet stratēģija paredz šo rādītāju līdz 2026.gadam samazināt līdz 20%.

NMPD pārstāve norādīja, ka Latvijā brigāžu skaits pret iedzīvotāju skaitu ir atbilstošs, tomēr Latvijā ir ļoti liels izsaukumu skaits uz iedzīvotāju, proti, uz 1000 iedzīvotājiem ir 208 izsaukumi, kaut, piemēram, Lielbritānijā uz šādu iedzīvotāju skaitu tiek izpildīts uz pusi mazāk izsaukumu. Šī iemesla dēļ jaunajā stratēģijā paredzēts samazināt izsaukumu skaitu, tostarp attīstot alternatīvus veidus, kā iedzīvotājiem saņemt medicīnisko palīdzību.

Vēl viena problēma, kas apdraud dienesta darbību, ir sekundārie izsaukumi, proti, gadījumi, kad brigāde devusies uz izsaukumu, kurā cilvēkam ir bijušas veselības problēmas, tomēr tās nav bijušas veselībai un dzīvībai bīstamas. Šo izsaukumu samazināšanai būtiskas esot konsultācijas pa telefonu un rekomendācijas iedzīvotājiem, kur vērsties pēc palīdzības.

NMPD direktores vietniece attīstības un speciālo funkciju jautājumos Māra Dīriņa informēja, ka stratēģija paredz arī gaisa transporta attīstīšanu, kā arī NMPD brigāžu tīkla sakārtošanu. Sešu gadu laikā NMPD brigāžu atrašanās punktus plānots palielināt no 103 līdz 114 punktiem. Tāpat iecerēts izveidot arī jaunas brigādes, to skaitu no 190 palielinot līdz 202 brigādēm. 

Neatliekamās palīdzības stratēģijā plānots strādāt arī pie kvalitātes uzlabošanas. Dienestā plānots uzlabot ierašanās un slimnīcā nogādāšanas rādītājus infarkta, insulta un politraumu gadījumos, kā arī rūpēties par mātes un bērna mirstības rādītāju samazināšanu.

Dīriņa informēja, ka dienestā ieviesta ziņošanas sistēma, kas palīdz dienesta mediķiem mācīties no nedrošām situācijām un kļūdām, kas radušās neatliekamās palīdzības sniegšanas procesā. Šogad saņemts 41 ziņojums, bet stratēģija paredz, ka 2026.gadā tiks saņemti 150 ziņojumi, kas palīdzēs pilnveidot ikdienas procesus. Tāpat no 57 līdz 40 iecerēts samazināt NMPD saņemtās iedzīvotāju pamatotās sūdzības.

Kvalitātes uzlabošanai svarīga arī jauno mediķu apmācīšana, un, pēc Dīriņas paustā, plānots, ka līdz 2026.gadam pilnīgi visi jaunie mediķi izies mentoru programmu jaunajiem NMPD mediķiem.

Vēl iecerēts strādāt pie optimālas darba intensitātes, kas varētu būt apmēram trīs līdz 12 izsaukumi diennaktī. Patlaban mēdz būt brigādes, kuras saņem tikai vienu izsaukumu, kas neļauj mediķiem īstenot viņu profesionālo potenciālu, kā arī brigādes, kuras saņem pat 18 izsaukumus, kas savukārt ietekmē darba kvalitāti, jo rodas pārslodze.

Dienests stratēģijā paredz arī dažādas izmaiņas darba efektivitātes uzlabošanai. Piemēram, iecerēts no 36% līdz 30% samazināt sekundāro izsaukumu īpatsvaru. Dienests šo ieceri plāno sasniegt, biežāk situācijas risinot pa tālruni. Tāpat tiks strādāts pie virsstundu skaita samazināšanas, lai nodrošinātu pāreju uz normālu darba laiku, proti, virsstundas plānots samazināt par 350 000 virsstundām, kā arī uzlabot brigāžu materiāltehnisko nodrošinājumu, tostarp iegādājoties vieglākus automobiļus.

Stratēģijas tapšanas procesā notika astoņas darbinieku ideju darbnīcas, stratēģijas pamatvirzienu darba grupas, kā arī nozares ekspertu starpdisciplināras diskusijas. Tāpat tika apkopoti darbinieku sniegtie priekšlikumi, veikts kvantitatīvi kvalitatīvs pētījums 14 darbības virzienos, notika vērtību interneta balsojumus, kā arī strādāja pie sekundāro izsaukumu mazināšanas plāna un notika pilotprojekti.

NMPD stratēģijā paredzētie pasākumi neprasīšot papildu finansējumu, jo stratēģija veidota tā, lai tajā ietvertās ieceres dienests varētu īstenot par sev pieejamajiem līdzekļiem.

Uz augšu