Tiesa noraida pensionāres prasību piedzīt kompensāciju par policijas nogrieztajām kaņepēm

Tiesneša āmurs; ilustratīvs foto.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Administratīvā rajona tiesa, līdzīgi kā Ģenerālprokuratūra, noraidījusi Viļānu novadā dzīvojošās pensionāres prasību piedzīt 4062 eiro kompensāciju par policijas viņas dārzā nogrieztajām kaņepēm.

Sākotnēji sievietē prasījusi 4089 eiro kompensāciju - 3000 eiro par veselības pasliktināšanos pēc pārdzīvotā un 1089 eiro par neiegūtajām kaņepju sēklām, taču prokuratūra piekritusi kompensēt vien 27,23 eiro.

Pensionāre vērsusies tiesā. Taču administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā nolemts pensionāres pieteikumu par mantisko zaudējumu 1062 eiro un nemantiskā kaitējuma 3000 eiro atlīdzināšanu noraidīt. Spriedums gan vēl nav stājies spēkā, jo nav beidzies sprieduma pārsūdzēšanas termiņš.

Komentējot tiesas lēmumu, tiesu nama priekšsēdētājs Staņislavs Linkevičs aģentūrai LETA pauda, ka saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 10. panta pirmo daļu, spriežot tiesu, tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Un likumu normas neparedz tiesu nama priekšsēdētāja kompetenci iejaukties lietas izskatīšanā un interesentiem izskaidrot tiesu nama tiesnešu pieņemto nolēmumu motīvus, kā arī izvērtēt tiesnešu veikto procesuālo darbību tiesiskumu. 

"Tiesības iebilst pret pieņemtajiem nolēmumiem, tostarp norādot uz lēmumu pamatojuma trūkumu vai šaubām par tiesnešu veikto procesuālo darbību tiesiskumu, ir realizējamas, iesniedzot blakus sūdzības, apelācijas sūdzības un kasācijas sūdzības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā," informēja Linkevičs.

Iepriekš laikraksts "Latvijas Avīze" vēstīja, ka Viļānu novadā dzīvojošā pensionāre, kuras dārzā likumsargi nogrieza vairākus simtus kaņepju stādu, kas vēlāk izrādījās narkotiskas vielas nesaturoši, prasījusi 4089 eiro kompensāciju - 3000 eiro par veselības pasliktināšanos pēc pārdzīvotajiem satraukumiem un 1089 eiro par neiegūtajām kaņepju sēklām. 

Kundze rēķinājusi, ka no viena stāda varēja iegūt vismaz 30 gramu sēklu, kas kopā būtu 10,89 kilogrami. Viens kilograms sēklu maksā trīs eiro, tādējādi kopā būtu bijušas sēklas par 32,67 eiro. No šīm sēklām viņa būtu varējusi sagatavot kaņepju sviestu 1089 eiro vērtībā.

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurore Daina Stirāne nolēmusi noraidīt prasību par morālo kompensāciju un neiegūto kaņepju sviestu, bet piedāvāja kompensēt zaudējumus par neiegūtām sēklām 27,23 eiro.

Prokurore savu lēmumu pamato ar to, ka policisti nav pārkāpuši kriminālprocesa likumu vai citus normatīvos aktus, kaut gan vēlāk izrādījies, ka kratīšana (kaņepju paņemšana) bijusi nepamatota, līdz ar ko pienākas kompensēt zaudējumus. Vienlaikus Stirāne uzsver, ka kratīšana bijusi likumīga un kalpojusi leģitīmam mērķim, sabiedrības labā.

Izvērtējot dokumentus, prokurore konstatējusi, ka pensionāres tiesību aizskārums nav bijis smags, nav pierādīts, ka kratīšana izraisījusi ilgstošu vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai. Turklāt Valsts policija (VP) atvainojusies pensionārei gan personiski, gan publiski, kas nozīmējot, ka nemantiskais kaitējums ir atlīdzināts.

Rēķinot materiālo kaitējumu, prokurore norāda, ka tirgus cena nežāvētām kaņepju sēklām ir aptuveni divi eiro kilogramā, tāpēc prokurore cenu noteica 2,5 eiro, kas ir pa vidu tirgus cenai un pensionāres norādītajai. Kopā tad neiegūtās sēklas sanāktu par 27,23 eiro, vēstīja "Latvijas Avīze".

Savukārt 1089 eiro kompensācijas prasība par kaņepju sviestu prokurores ieskatā noraidāma pilnībā, jo likums neparedz kompensēt vērtību produktam, kas vēlāk varētu tikt pagatavots no kaņepju sēklām.

Prokurore arī aprēķinājusi, ka pensionāre par 1089 eiro būtu varējusi nopirkt 54,45 kilogramus kaņepju sviesta. Tā kā pensionāre norādījusi, ka kaņepju sviestu lieto pašpatēriņam, pastāvot šaubas, vai viņa vispār varētu patērēt šādu kaņepju sviesta daudzumu, vēsta laikraksts.

Iesniegumā Ģenerālprokuratūrai pensionāre norādīja, ka "policijas nepārdomātā un agresīvā procedūra ir iedragājusi viņas veselību - ikdienā vairs nespēj iztikt bez nomierinošiem medikamentiem, kuru lietošanas rezultātā ir nogurums, miegainība, darba spēju zudums, bezmiegs. 

Tāpat ziņots, ka policija bija ierosinājusi kriminālprocesu par gadījumu, kad 72 gadus vecās Viļānu novada pensionāres dārzā atrastas sējas kaņepes. Kaņepes sievietes dārzā bijušas jau daudzus gadus, bet pērn, pateicoties siltajai vasarai, tās bija saaugušas īpaši lielas. Līdz šim kaņepes nav sagādājušas problēmas un nav šķitušas nevienam aizdomīgas, taču augustā pie sievietes mājās ieradusies policija un nogriezusi 363 kaņepju stādus, jo bijušas aizdomas, ka tie satur narkotiskās vielas.

VP iepriekš paziņoja, ka mājas saimniece likumsargiem neesot varējusi paskaidrot šo augu izcelsmi, vien sacījusi, ka tos audzējot mājsaimniecības vajadzībām. Lai noskaidrotu, vai šie augi satur narkotiskas vielas, tika nozīmētas ekspertīzes, taču kriminālprocess izbeigts, jo ekspertīzē aizliegto vielu klātbūtne netika konstatēta.

VP par notikušo pensionārei atvainojās. Tāpat abas puses vienojās par turpmāko rīcību, lai policija varētu kompensēt materiālos zaudējumus.

Vienlaikus VP priekšnieks Ints Ķuzis uzdeva pārskatīt patlaban spēkā esošās procedūras par rīcību līdzīgos gadījumos. "Mēs redzam, ka šodien aizvien vairāk saimnieku piemājas dārzā audzē kaņepes. Tāpat mēs redzam, ka aizvien biežāk parādās arī aizliegto vielu saturošu augu konstatācija brīvdabas apstākļos. Acīmredzot mums ir jāpārskata ierastās procedūras un jāmeklē efektīvi risinājumi, kā, saskaroties ar šādu situāciju, policisti var veikt savu pienākumu, neriskējot nodarīt materiālo kaitējumu personai, kas audzē kaņepes savai mājsaimniecībai. Iespējams, arī nepieciešams paskatīties uz šīs nozares regulējumu plašāk, vai tas ir pietiekams un visām pusēm skaidri izprotams," iepriekš norādīja VP priekšnieks.

Uz augšu