Pirmsskolu vadītāji Rīgā pozitīvi vērtē jaunieviesto kompetenču izglītības sistēmu, taču ir neapmierināti ar pārāk lielo bērnu skaitu uz vienu pedagogu, šādu viedokli pauda vairākās pirmsskolas izglītības iestādēs.
Rīgas 106.pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Ilze Grabe-Sauta aģentūrai LETA stāstīja, ka piekrīt nepieciešamībai pēc pārmaiņām izglītības sistēmā, tāpēc iestāde jau pavasarī centās pakāpeniski ieviest jauninājumus, lai 1.septembrī izmaiņas nav kā "sniegs uz galvas". Grabe-Sauta uzskata, ka bērniem ir jāsāk vairāk domāt pašiem - pētīt, risināt, fantazēt un tad parādīt to savos darbos, tomēr izmaiņu kontekstā arvien spilgtāk parādās pirmsskolu nepieciešamības, proti, pedagogi, finansējums un telpas.
Viņa stāstīja, ka kvalitatīvi ieviest jauno kompetenču izglītības sistēmu kavē lielais bērnu skaits grupās. "Ar 20 bērniem grupiņā darīt šo darbu par esošo samaksu ir nepareizi," uzskata direktore. Viņasprāt, 12 audzēkņi uz vienu pedagogu būtu optimāls risinājums, tomēr realitātē tas nav iespējams, ņemot vērā izteikto pedagogu trūkumu nozarē.
Arī mazākumtautību pirmsskolas iestāžu vadītāji ir apmierināti ar jauno sistēmu, tomēr ir neapmierināti ar pārāk lielo bērnu skaitu grupiņās, kas neļaujot kvalitatīvi pildīt vadlīnijās noteikto.
Rīgas 125.pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Gaļina Alimova aģentūrai LETA sacīja, ka grupiņās ir vairāk nekā 20 bērnu uz vienu pedagogu, tādēļ skolotājs nevarot katram bērnam uzreiz nepieciešamo novērojumu pierakstīt. "Nākamajā, aiznākamajā dienā skolotājs atceras, ka bija novērojis ne tikai to, ko jau ierakstīja novērtējumā, bet vēl arī citas nianses, kas pierāda, ka vienam pedagogam izsekot 20 bērniem ir grūti," stāstīja Alimova.
Viņa sacīja, ka jau pērn bērnudārzā sāka ieviest jauno sistēmu, tomēr priecājās, ka šogad pieejami vairāk materiāli no kā skatīties un vadīties. Viņa pauda pārliecību, ka sistēmas ieviešana ir pozitīvs solis pārmaiņu virzienā.
Tāpat pirmsskolu vadītāji sagaida lielāku atbalstu no Rīgas pašvaldības, jo pašu spēkiem nodrošināt bērnus ar visiem nepieciešamajiem materiāliem ar esošajiem bērnudārzu resursiem nepietiek. "Pēc jaunās programmas mums nepieciešams iegādāties ļoti daudz materiālus, bet vecākiem neko lūgt nedrīkstam. Cik budžets atļauj, to nopērkam, un tas ir stipri par maz," sacīja Grabe-Sauta.
Viņasprāt, ja tiek ieviesta jaunā kompetenču izglītības sistēma, tad izglītības iestādes ir jānodrošina ar vajadzīgo finansējumu.
Vairums bērnudārzu vadītāji sūdzas arī par nespēju izpildīt vadlīnijās sacīto, jo izglītības iestādēs ir nepietiekami lielas telpas. Rīgas 254.pirmsskolas izglītības iestāde vadītāja Silvija Ligere stāstīja, ka kompetenču izglītības sistēma nosaka, ka bērniem nepieciešams dažādot izglītību ar "daudzveidīgiem - radošiem stūrīšiem", bet, ja ir viena grupas telpa, kurā ir izvelkamas gultas, tad tādiem stūrīšiem vietas nav.
Arī Graube-Sauta sacīja, ka bērnudārza grupiņām ir viena telpa, kas vienlaicīgi ir guļamtelpa, ēdamtelpa un mācību telpa. "Šādiem mācību stūrīšiem ir nepieciešama atsevišķa vieta, kuras nav," skaidroja iestādes vadītāja.
Šādā viedoklī dalījās arī Rīgas 11.pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Ingūna Vaska sakot, ka pārvalda plašu bērnudārzu, tomēr, lai samērotu visu ideālā variantā ir ļoti vajadzīgas papildus telpas. Bērnudārza iekšienē šīs problēmas tiek risinātas, jo iestādē darbojas "komanda", tomēr viņa uzsvēra, ja nozarē trūkst pedagogu, tad darbs nedaudz apstājas.
Kā vēstīts, pirmsskolās mācības turpmāk tiks īstenotas pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas, kuras mērķis ir attīstīt bērnos radošumu, veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, kā arī prieku mācīties.
Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir "zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kurš dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā".
Mācību satura apguves norise un plānotie bērnam sasniedzamie rezultāti programmā norādīti trim pirmsskolas izglītības posmiem. Mācību programmā katram izglītības posmam atbilst aptuvens bērna vecums, proti, pirmais posms atbilst vecumam no 1,5 līdz trīs gadiem, otrais posms - no trīs līdz pieciem gadiem, bet trešais posms - no pieciem līdz sešiem gadiem.
Kā ziņots, pilnveidoto mācību saturu un pieeju ieviesīs pakāpeniski. Šogad no 1.septembra pēc jaunās kompetenču pieejā balstītās sistēmas sāks mācīties pirmskolas audzēkņi, nākamgad tiks ieviests pilnveidotais mācību saturs arī 1., 4., 7. un 10.klasē, 2021./2022.mācību gadā jaunais mācību saturs tiks ieviests arī 2., 5., 8. un 11.klasē, savukārt visā izglītības sistēmā jaunais mācību saturs pilnībā tiks ieviests 2022./2023.mācību gadā.