Šovasar, 9. augustā kāzu zvani skanēja aktieru pārim Ievai Florencei un Oskaram Vīksnem. Tā kā kāzas abi plānoja un organizēja paši, jaunais pāris labprāt padalījās pieredzē. Kā paši mīlētāji saka, lai iedvesmotu pārus precēties un būt radītājiem! Tālāk vārds jaunlaulātajiem...
Kāzas mēs organizējām paši kopā ar mūsu tuvākajiem draugiem un ģimeni. Mums bija lieliska iespēja iejusties visās nozarēs, kas rīko svētkus! Mūsu draugi un ģimene veltīja uzticību un deva lielu atdevi, darot darbus, kas nepieciešami, lai kāzas vispār notiktu.
Un kā ar Oskaru runājām, tavs darbs, liekot detaļu pie detaļas, dod pavisam citu atdevi svētkiem. Tas rada burvību un augļus, ko sākumā nezini un neredzi, bet vēlāk ļoti novērtē un lepojies ar paveikto. Cita garša saviem svētkiem, kad darini tos pats ar ģimeni.
Un mums ir liels prieks, ka katram veltījām laiku šādā veidā, satuvinājāmies un iepazināmies tuvāk!
Mums ļoti palīdzēja, protams, arī sadarbības. Kā, piemēram, "Ziedu ekspresis", kas mums deva ziedus, lai spētu rotāt baznīcu un Oskara ģimenes māju Murjāņos. Lūdzām tikai ziedus podos, lai pēc tam tos varētu iestādīt. Tagad vairāk nekā 15 hortenziju podu ir sastādīti un veiksmīgi turpina augt. Krimuldas baznīcu mums rotāja mīļā draudzene Linda Īstenā sadarbībā ar floristi. Viņas gaumei un radošumam mēs ļoti uzticamies.
DEKORI
Konomat.LV (Augu māja) mums palīdzēja ar galdiem viesībām un dekoriem. To nebija daudz, bet tie bija būtiski, lai pasvītrotu mūsu gaumi attiecībā uz kāzu noformējumu. Dīvāni, krēsli, statuetes papildināja jau iepriekš gatavoto noformējumu.
Kopā ar Oskaru kā puzli likām detaļu pie detaļas. Mēs paši apstrādājam koka bluķus, ko izmantojām mičošanas vietai turpat pie dižozola, kam vairāk nekā 200 gadu. Iekopām teritoriju un paši kopā ar vedējiem būvējām deju grīdu un skatuvi kāzu dienai, lai nebūtu papēžiem jāslīgst zālītē vai instrumentiem jāsamirkst uz zemes.
Paralēli iekopšanai veicām arī remontu mājā istabai, kur pēc tam uzturēties, lai mierīgi varētu baudīt svētdienas un dienas, kad varam izrauties no Rīgas. Tāpat tas bija svarīgi, lai mēs kāzu rītā pamostos jaunā sākumā. Visu vasaru no jūnija beigām līdz pat 9. augustam strādājām, lai varētu izdarīt lietas, ko bijām plānojuši gandrīz gadu, kopš saderinājāmies.
Mums jāsaka liels paldies mūsu mīļajiem draugiem un atbalstītājiem.
Sāksim ar pašu pirmo, Sandi Radziņu. Viņš ir arhitekts un mums palīdzēja izveidot plānu no nulles. Sastādīja visu metru pa metram teritorijā, lai saprotam, kā rīkoties. Un šis arī mums kalpoja kā lielisks ieskats, kad uzrunājām kāzām citus iesaistītos.
Edgars Elbergs un Rūdolfs Milzarājs gatavoja mums kokteiļus un atbalstīja ne tikai kā kāzu liecinieki, bet arī kā bārmeņi dienā, kad mijām gredzenus. Priecēja ar īpaši gatavotiem kokteiļiem viesiem un pašiem mums! Viņi ir izcili sava aroda lietpratēji!
Lotte's Papery mums dāvināja galda kartes, skaistu fotoalbumu, viesu grāmatu un arī jaunus pases vāciņus un plānotāju, lai mūsu diena būtu patiesi piepildīta. Sakrita mūsu gaume, un patiesi tas radīja īpašu, neatkārtojamu kāzu dienas sajūtu un vēl pēc tam ilgi atgādina par šo notikumu! Sirsnīgs paldies!
Kristapam Piparam sirsnīgs paldies par iespēju braukt ar viņa limuzīnu Jāņu nakts krāsā, žiguli - baltu un ārkārtīgi tīru un vienkāršu.
Sagadīšanās vai veiksme, nezinu, kā to nosaukt, bet šie cilvēki mums deva lielus svētkus, pateicoties ieguldījumam.
Tāpat Kristaps Paegle un Mārtiņš Ķirsis, Harijs Zālītis, mani kolēģi no Dailes teātra, rūpējās par gaismām un skaņu dienu pirms un vēl divas dienas kāzu turpinājumā. Lai būtu īstā balle un visi cits citu redzētu. Milzīgs darbs. Īpašs paldies Kristapam Paeglem par dižozola izrotāšanu ar lampiņām. Acīm neaptverams skats, kas vērsās visā nakts plašumā.
Un par izguldīšanu rūpējās Zvanu Teltis. Skaistas, īstas mājiņas, kur pat iekšā maziņš sildītājs. Lai gulētu, bija īstas segas un spilveni romantiskā ietērpā.
Ceremonija norisinājās Krimuldas baznīcā. Šo vietu neizvēlējāmies nejauši. Sajutām, ka tā ir īstā. Arī Oskara senči tur laulājušies. Paaudžu paaudzēs. Mācītājs Austris Rāviņš ar mums bija no saderināšanās brīža līdz pat kāzām. Mūs iesvētīja un ievadīja laulības mācībā. Viņam no sirds mīlestības pilns paldies! Laulāja mūs mūsu ģimenes cilvēks mācītājs Māris Sarma. Atceros brīdi, kad nonācu mācītāja mājās.
Lai Oskars mani neieraudzītu, jo braucām katrs atsevišķi uz ceremoniju, draudzes biedri un draugi mani paslēpa kino istabiņā. Mācītāja mājās ir vieta arī mākslai. Sēdēju baltā kleitā ar svētu, saldu sarkanvīna glāzi un skatījos "Džezā tikai meitenes" (Some like it hot)... Ik brīdi nodomāju, kāds miers un svēta pārliecinoša ir šī sajūta pirms... Baudīju sekundi kā divas! Tā arī iepriekšējā vakarā mūsu draugs Kaspars Breidaks mums vēlēja.
Kāzu kleitu man darināja Iveta Kāposta. Šuvēja no Lojas, bet es viņu sauktu par maģisku šuvēju. Milimetru milimetrā šuvām kleitu, radījām, skatoties pēc sajūtām. Es vēlējos, lai man ir kleita, kas nenomāc mani pašu, bet izceļ manis īpašības. Un tas ir piepildījies. Vienkārša, bet tāda, kāda jūtos es. Plīvuru arī darināja Ivetiņa. Kleitu manai mammai, Oskara mammai un omītei arī darināja Iveta Kāposta. Viņai ir zelta prāts un rokas!
Manas rotas, auskarus un diadēmu, kā arī laulības gredzenus mums darināja rotkale Laura Selecka (Sofia Lark). Lapiņu pie lapiņas lēja, darināja un kopā lika. Uzticējos viņai ikkatrā sīkumā. Katra viņas ieguldītā doma ir šajā darinājumā, un esmu ārkārtīgi pateicīga. Paldies manām mīļajām make up meitenēm Beātei Kudinai un Dacei Klaviņai. Saposa gan mani, gan mūsu mammas un vedējus!
Paldies mūsu lieliskajiem fotogrāfiem Robertam Āboltiņam un Laurai Punculei. Arī viņi bija 100% iekš kāzām un ļāva mums būt, tverot ikkatru mirkli. Un liels paldies Katei Ozoliņai par video no ceremonijas, mums tas bija ļoti īpaši.
Sirsnīgu paldies mēs abi sakām visiem mūsu viesiem, kuri, pieliekot savu darbu, radīja neaizmirstamus un maģiskus svētkus! Mūsu draugi spēlēja un dziedāja kāzās, viņi radīja atmosfēru, kurā ar mierīgu sirdi atpūsties un uzlādēties! Liels paldies arī neaizmirstamajam priekšnesumam. Vilius, kolēģis no izrādes "Lauva ziemā", atbrauca ciemos, bet ne viens - ar visu komandu "Pipes & Drums" un kārtīgā skotu garā mums uzsita kāzām augstu vilni! Tā dejojusi es nebiju kopš 12 gadu vecuma. Elpai aizraujoties un bez spēka. Vienā dejā, ko pavadīja dūdas un bungu nerimstošais ritms, jutāmies kā "Titānikā", kur, sviedriem apvijušies, no laimes reibām.
Un Dievam vislielākais paldies!
Astotajā dienā jeb vienu dienu pirms kāzām no 09:00 līdz devītās dienas rītam, nākamajai dienai, lija lietus. Šajā dienā arī notika visa dekorēšana, lielas daļas telšu uzbūvēšana un gatavošanās. Mana mamma rotāja galdus, pie kā viesi sēdēs. Un viņa arī man darināja līgavas pušķi.
Es vienmēr saku, ka mammas zina un zina vislabāk!
8.dienā viss notika lietū. Un es šajā dienā domāju: "Ja reiz tik daudz līst, tad kāzu dienā arī tik daudz spīdēs saule!"
Pat seismatiskā karte solīja, ka zvaigznes sastājušās tā, ka saules nebūs veselas trīs dienas... Bet bija! Un mēs esam laimīgi un svētīti kāzu dienā!
Kāzas svinējām 3 dienas un 3 naktis. Viesi gan brauca prom, gan ieradās jauni, kuri nepaspēja uz 09.08.
Katra diena kā organisms mainījās, līdz radīja sajūtu, ka esam visi vienoti tik ļoti, ka populārākais jautājums bija: kā tagad dzīvot tālāk? Atgriezties realitātē."
Sīkumos es neizplūdīšu, bet minēšu manas mammas teikto secinājumu: "Jūsu kāzas netradicionāli tradicionālas. Nebija vadītāja, bet viss notika pats no sevis, nebija plāna, vai tagad zagt līgavu vai nezagt, bet tomēr viņa nozuda, viss ritēja savu gaitu un ar visām tradīcijām, kādas kāzās vien var būt." Un pieminēja, ka esam kā hipiji savulaik, kuri bauda un rada vēl nebijušu enerģiju!" Dalos atmiņās ar smaidu un piepildītu sirdi. Šajās dienās biju patīkami satraukta un naktīs, ejot gulēt, raudāju, raudāju no saviļņojuma un laimes. Paldies visiem, kuri mums ir liecinieki!
Nesaku, ka viegli organizēt, bet noteikti ir tā vērts! Un domāju, ka katram, kuram ir iespēja savus svētkus darīt, ir jādara pašiem saviem spēkiem, tad tam ir jēga! Pasaulē jau visu var nopirkt, bet vai vajadzīgs?
No sirds pateicamies mūsu vedējiem Rūtai Hasnerei un Tomam Veličko. Viņi ar mums bija kopš dienas, kad saderinājāmies. Kopā skatījāmies filmas, fantazējām, plānojām un darījām. Pat tad, kad necerēti Oskars nonāca veselības grūtībās un man bija jābūt dažādās Latvijas pilsētās ar izrādi, viņi bija tie, kuri nesavtīgi palīdzēja ar visu, ar ko mēs ar Oskaru nevarējām tikt galā. Viņi bija kā mūsu balsts un atbalsts. Viņus ļoti mīlam un esam pateicīgi par viņu ieguldīto laiku un darbu, rūpēm un atdevi! Sevi šad tad pieķēru pie domas, vai, ja es būtu vedējs, spētu ar tādu atdevi strādāt?! Pateicamies no sirds.
Vēl gan teikšu, ka, darbos esot, tos darot, pat nebija laika izdomāt, kādu vēlos kāzu dienu, rītu, vakaru vai detaļas. Tādēļ varu teikt, ka labāk vēlēties pat nevarēju! Tur bija visas garšas. Sāļš, salds, rūgts, skābs, veldzējošs, ass, mutē kūstošs utt. Kā filmā, gribas teikt, jo bija arī čigāni un likstas, aušības ar gredzeniem un daudz, daudz burvestības!
Maģiski, man jāsaka. Un nezinu kā lai to citā vārdā nosauc, kā par Dieva pirkstu. Kā dabā, kur, saulei spīdot, tā var apdedzināt un, vējam pūšot, tas spēj noglaudīt tik maigi, maigi...
Un mēs dalāmies ar šo stāstu, lai iedvesmotu pārus precēties un būt radītājiem!
Paldies!
