Ministri pauž nepieciešamību sakārtot būvniecības iepirkumus (1)

Ministri uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par prognozētām izmaiņām darba spēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību.

Ziņojumā ministrija uzsvēra, ka, neraugoties uz būvniecības apjomu pieaugumu no 2017.gada, kam sekoja arī izmaksu kāpums, kopumā būvniecības nozares attīstība neizrāda pārkaršanas riska pazīmes, kādas bija vērojamas 2007.-2009. gados. 

"Lai arī būvniecības izmaksas, īpaši strādnieku darba alga, pēdējos divos gados ir pieaugušas, tās nav bijušas straujākas par vidējo tempu tautsaimniecībā un būtiski atpaliek no pirmskrīzes periodā pieredzētā. Būvniecības izmaksas turpinās augt arī 2019.gadā un 2020.gadā, tomēr lēnākā tempā. Salīdzinot ar būvniecības “buma” periodu 2004.-2007. gados, šobrīd būvniecības pieaugumi nav saistīti ar kreditēšanu, jo kredītu atlikuma pieaugums atpaliek no mājokļu cenu pieauguma," atzina EM.

Latvijas Ceļu būvētāja vadītājs Andris Bērziņš ministriem uzsvēra, ka optimismam par izaugsmi būvniecības nozarē nav pamata, jo nav izstrādāts neviens vidēja termiņa politikas dokuments, kuros būtu minēta ceļu vai tiltu būvniecība. Tāpat pastāv bažas par nozarei pieejamo Eiropas Savienības fondu finansējumu pēc 2020.gada.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) piekrita, ka Latvijas ceļi ir sliktā stāvoklī, tomēr tas nereti ir saistīts ar pašu būvnieku produktivitātes problēmām, jo ceļu būvē netiek izmantoti inovatīvi risinājumi, kādus izmanto, piemēram, Igaunijā.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauda atzinīgus vārdus par EM izstrādāto ziņojumu un Satiksmes ministrija to izmantos kā pamatu, izstrādājot turpmāko Latvijas ceļu attīstības politiku. Ministrs piebilda, ka kopumā tuvākajos gados ceļu būves nozares budžets saruks par 100 miljoniem eiro.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) sacīja, ka valsts budžets būvniecības dēļ ir zaudējis ievērojamus līdzekļus. Ministra ieskatā, valstī būtu jāsakārto būvniecības iepirkumu tiesiskais regulējums, lai risinātu ar dempingu saistītus jautājumus un darbaspēka no trešajām valstīm piesaistes problēmas, tāpat būtu jāizveido mehānisms, kā būvniecībā izskaust korupcijas riskus.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piekrita, ka iepirkumu likums būtu jāsakārto, tajā iekļaujot normu, ka iepirkuma piedāvājumu atvēršanas brīdī uzņēmumam nedrīkst būt nodokļu parādi.