Klāt jau atkal piektdiena un TVNET raidījuma «Pasaule kabatā» jaunā sērija. Šoreiz mūsu studijā viesojās vēsturnieks, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis. Raidījuma ietvaros kopā ar Kasparu apspriedām aizvadīto Otrā pasaules kara 80. gadadienu, potenciālo ASV un “Taliban” miera līgumu Afganistānā un pieaugošo ASV un Ķīnas tirdzniecības karu.

Pasaule kabatā 11. sērija

03:44 - Otrā pasaules kara 80. gadadiena

18:57 - Top ASV un teroristiskā grupējuma «Taliban» miera līgums

32:28 - Spēkā pieņemas ASV un Ķīnas tirdzniecības karš

Spilgtākās raidījumā paustās domas

Otrā pasaules kara 80. gadadiena

Diskusijas laikā Kasparam Zellim tika uzdots jautājums par to, vai Latvija var kaut ko mācīties no Otrā pasaules kara pieredzes. Zellis atbildēja, ka mācīties mēs varam diezgan daudz. Viens no šiem ir ārpolitiskais kurss. «1939. gadā mēs bijām situācijā, kad viss pasaulē jau bija izlemts un mēs bijām tikai bandinieki šajā spēlē, kuri nenoteica absolūti neko. Šajā gadījumā galvenais iemesls, kuru mēs varam minēt, ir diezgan stagnējošais ārpolitiskais kurss, kas bija Latvijas ārpolitikas pamatā jau no 20. gadiem. Tas faktiski neparedzēja, kā rīkoties situācijā, kad tik ļoti strauji mainās ģeopolitiskā situācija,» norāda Zellis. Liela problēma esot bijusi arī Latvijas neitralitātes pasludināšana. «Ja mēs de iure neitrāli bijām gandrīz gadu, tad de facto šis neitralitātes posms ilga tikai vienu mēnesi līdz 5. oktobrim, kad mēs praktiski kļuvām par Padomju Savienības marionešu valsti,» saka vēsturnieks. «Šajā gadījumā ir tik tiešām liela pamācība tam, ka šādos milzīga mēroga konfliktos tik tiešām šādu neitralitāti saglabāt nav iespējams un ir nepieciešams izvēlēties. Ārpolitikas veidotājiem un ārpolitikas ekspertiem ir jābūt gataviem paredzēt to, kurā pusē tad īsti nostāties šādu konfliktu gadījumā,» apgalvo eksperts.

Top ASV un teroristiskā grupējuma «Taliban» miera līgums

Zellis diskusijā norāda, ka pagaidām notiekošās miera sarunas var sasaistīt ar ASV centieniem aiziet no pasaules policista lomas. «Šajā gadījumā mēs varam skatīties uz divām problēmām. ASV tik tiešām uzskata, ka karš Afganistānā ir ievilcies un Amerikas Savienotajām Valstīm izmaksā pārāk dārgi. Tas ir cieši saistīts ar to, ka ASV politikā pēc Trampa ievēlēšanas parādās šīs valsts centieni atkal nonākt izolacionismā,» saka Zellis. Viņš gan uzsver, ka pilnīgs izolacionisms mūsdienās vairs nav iespējams, taču noteikti ir novērojamas tā tendences. Turklāt tās ASV politikai bijušas raksturīgas arī iepriekš – gan 19. gs., gan arī 20. gs. pirmajā pusē.

Zellis arī stipri apšauba, ka Afganistānas un ASV miera sarunas patiešām būtu mieru veicinošas. «Es domāju, ka tās mieru šajā valstī nenesīs, jo valdības kontrolēto spēku un «Taliban» cīņas turpināsies. Turklāt mums ir jāņem vērā, ka šajā reģionā bieži ir aktuālas arī cilšu savstarpējās attiecības un tie politiskie mērķi nav paši svarīgākie. Es domāju, ka mēs šajā gadījumā redzēsim tikai konflikta lielāku eskalāciju, nevis nomierināšanu,» pauž eksperts.

Ieskicējot Afganistānas nākotni, Zellis apgalvo, ka «Taliban» visticamāk, atkal pārņems varu, un ASV pašreizējās miera sarunas var izskaidrot ar tās centieniem veidot labas attiecības ar jauno režīmu un slēgt līgumus par dabas bagātību izmantošanu. Tādējādi viņš piekrīt tam, ka ASV zināmā mērā gatavojas strādāt ar teroristiem. Tomēr ir kāda piebilde. «Te mums jāņem arī vērā, cik lielā mērā šis vārds terorists arī ir politiski konotēts. Līnija starp teroristiem un brīvības cīnītājiem ir ļoti šaura,» saka Zellis. «Talibi paši savu darbību sāka kā brīvības cīnītāji pret PSRS okupāciju, un tos finansēja arī ASV Centrālās izlūkošanas pārvalde. Varbūt tagad ir pienācis laiks, lai tie atkal pārvērstos par brīvības cīnītājiem,» apgalvo Zellis.

Spēkā pieņemas ASV un Ķīnas tirdzniecības karš

Zellis norāda, ka ekonomiska pretstāve starp diviem gigantiem – Ķīnu un ASV var ļoti negatīvi ietekmēt apkārtējo pasauli un Latviju. «Mēs neatrodamies tik izolēti, kā mums brīžiem vien šķiet. Ķīnas un ASV konflikts zināmā mērā var dažādā veidā skart Latvijas ekonomiku. To mēs varam redzēt pēc augustā notikušajām globālajām izmaiņām finanšu sektoros. No vienas puses, mums var šķist pozitīvi, ka samazinās dolāra vērtība pret eiro un palielinās tā pirktspēja, bet tajā pašā laikā mēs varam vērot arī naftas cenu kāpumu,» apgalvo Zellis.

Viņš arī piebilst, ka šādi ASV centieni aizsargāt savus ražojumus nav nekas jauns. «Savulaik ASV tirdzniecības jomā karoja ar Japānu un amerikāņus uztrauca japāņu investīciju apjomu pieaugums un to mašīnu eksporta pārsvars pār Amerikā ražotajām automašīnām. Šāda valstī ražoto preču aizsardzība ir saprotama, un ko tādu darīt arī būtu viens no valsts uzdevumiem,» min Zellis.

Vienlaikus pētnieks cer, ka ASV un Ķīnas konfrontācija neeskalēsies līdz bruņotam konfliktam. «Ja šāds konflikts izraisītos, tad tas ir nevis solis pretī Trešajam pasaules karam, bet tas jau ir Trešais pasaules karš,» saka Zellis. Tomēr tajā pašā laikā gan Ķīnas, gan ASV valdībās pašlaik sēžot tādi cilvēki, kas ir diezgan stūrgalvīgi. Šī stūrgalvība agri vai vēlu var novest pie lielākas rīvēšanās valstu starpā, bet tam nevajadzētu nonākt līdz militāram konfliktam.

 

Raidījuma sižetu izklāsts

Otrā pasaules kara 80. gadadiena

Svētdiena, 1. septembris, nebija tikai pirmā skolas diena. Šajā datumā pirms 80 gadiem sākās līdz šim asiņainākais konflikts cilvēces vēsturē – Otrais pasaules karš. Tiek uzskatīts, ka tajā bojā gāja 70-85 miljoni cilvēku jeb aptuveni 3% no 1940. gadā pasaulē dzīvojošā cilvēku skaita.

Karš tiek pamatoti saukts par pasaules karu, jo tajā kaujas norisinājās gan Eiropā, gan Krievijas sniegotajos līdzenumos, gan Ziemeļāfrikas smiltīs, gan arī Klusajā okeānā. Karā tika iesaistītas visas tolaik esošās pasaules lielvaras, kuras eventuāli apvienojās divos pretējos blokos – Ass valstīs un sabiedrotajos.

Karš un tā rezultāti izraisīja milzīgas izmaiņas pasaulē. Pirmkārt, tas iezīmēja veco Eiropas lielvaru – Francijas, Lielbritānijas un Vācijas ietekmes norieta sākumu. Otrkārt, tas pasaules lielvaru saimes priekšplānā izvirzīja Amerikas Savienotās Valstis un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS).

Karš arī ir ievērojams ar to, ka tas ir vienīgais bruņotais konflikts, kurā ir tikuši izmantoti kodolieroči. Šajā gadījumā runa ir par Hirošimas un Nagasaki bombardēšanu 1945. gadā.

Zīmīgi ir tas, ka šogad 1. septembrī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers lūdza publisku piedošanu Polijai par nacistu īstenoto tirāniju. Šteinmeiera vārdi svētdienas rītā izskanēja Polijas dienvidu pilsētā Veluņā, kur sākās karš.

Kādas mācības mums ir atnesis Otrais pasaules karš? Vai vēsture varēja izvērsties citādāk un Vācija būtu spējusi karā uzvarēt?

Top ASV un teroristiskā grupējuma «Taliban» miera līgums

Šajā nedēļā notika jauna attīstība nestabilitātes pārņemtajā Afganistānā. Pēc deviņiem ASV un teroristiskā grupējuma «Taliban» miera sarunu raundiem Kataras galvaspilsētā Dohā ir parādījusies informācija par principiālu vienošanos.

Pamatojoties uz medijos pieejamo informāciju, tās ietvaros ASV ir gatavas 20 nedēļu laikā no Afganistānas izvest vairāk nekā 5000 savu karavīru. Apmaiņā pret šādu soli «Taliban» apņemtos saraut savas saites ar grupējumu «Al Qaeda», sākt sarunas ar Afganistānas starptautiski atzīto valdību, kā arī padarīt Afganistānu par nelabvēlīgu augsni starptautiskā terorisma attīstībai.

Minētā informācija par miera līgumu ir izplatīta laikā, kad raidsabiedrība BBC pieļauj, ka «Taliban» kontrolē aptuveni 70% no Afganistānas teritorijas. Vēl pagājušajā nedēļā talibi mēģināja pārņemt savā kontrolē stratēģiski svarīgo Kondozas pilsētu valsts ziemeļos.

Pagaidām gan nav skaidrs, vai šāds miera piedāvājums materializēsies. Tas ir vēl jāapstiprina gan Afganistānas valdībai, gan arī ASV. Būtiski ir tas, ka prezidents Donalds Tramps jau ir izteicies, ka pat pēc militārās klātbūtnes samazināšanas Afganistānā tik un tā paliks noteikts ASV kontingents.

Rodas vairāki jautājumi. Piemēram, vai ASV militārā operācija pret grupējumu «Taliban» ir bijusi bezjēdzīga? Kas liedz grupējumam «Taliban» vienkārši pārņemt varu, ja ASV karavīru skaits tiks samazināts līdz kritiskai masai? Vai ASV ir atzinusi, ka «Taliban» vara šajā valstī ir kaut kas tāds, ar ko gluži vienkārši ir nepieciešams rēķināties?

Spēkā pieņemas ASV un Ķīnas tirdzniecības karš

Svētdien, 1. septembrī, stājās spēkā jaunie Amerikas Savienoto Valstu un Ķīnas tarifi eksporta precēm. Vašingtona piemēroja tarifus Ķīnas precēm aptuveni 112 miljardu dolāru vērtībā, tādējādi apliekot aptuveni 2/3 no Ķīnas importētajām precēm ar tarifiem. Savukārt Ķīna piemēroja papildus 5% un 10% tarifus 1717 no 5078 ASV ražotajām precēm. Pārējās preces ir plānots aplikt ar tarifiem 15. decembrī.

Turklāt līdz gada beigām ASV prezidents Donalds Tramps ir plānojis noteikt tarifus praktiski visam Ķīnas importam. Ņemot vērā, ka šāda divu pasaules ekonomikas gigantu konfrontācija var negatīvi ietekmēt globālās ekonomikas attīstību kopumā, salīdzinoši skaļas ir balsis, kuras vēlas, lai Ķīna un ASV panāk savstarpēju izlīgumu.

Lai gan šķiet, ka abas puses vēlas iesaistīties sarunās, tomēr vairums ekspertu ir pagaidām norādījuši, ka izlīguma iespējas ir salīdzinoši mazas. Gan Pekinas, gan Vašingtonas pozīcijas ir nepiekāpīgas, un abu valstu attiecības vēl vairāk ir pasliktinājušās. Viens no šīs pasliktināšanās iemesliem ir nesaskaņas Honkongas protestu jautājumā.

Ņemot vērā, ka pagaidām redzam, ka viss kļūst tikai sliktāk, rodas jautājums – vai abas puses beigu beigās vienosies? Ja vienošanās tiktu panākta, ko tā varētu ietvert? Vai ASV un Ķīnas tirdzniecības karš varētu izraisīt arī jaunu ekonomisko krīzi pasaulē?